Stāsti
Skatīt visus stāstus| Datums | Stāsts |
|---|---|
|
20.08.2010
Andris Zaļkalns
|
„PZ” – podgraņičņaja zonaNepagāja ilgs laiks, kad klāt bija viens krievs <i>kirzas</i> zābakos un automātu plecos, suni pie saites. No kurienes viņš radās, es tā arī nesapratu. Man toreiz bija kabatā tāda sarkana grāmatiņa, dienesta apliecība <i>„Ļesnaja služba SSSR”</i> (PSRS Meža dienests), es to parādīju, viņš „atdeva godu” un aizgāja, jo man kā amatpersonai tur bija tiesības uzturēties. Ļoti būtiski bija sarkanie vāki un „SSSR”, jo tā bija droša ķīla tam, ka es neesmu ārzemju spiegs, kā arī netaisos bēgt projām.
|
|
20.08.2010
Aivars Grava
|
Robežapsardzes sastāvs Ziemupē1960.-to gadu beigās un 1970.-to gadu sākumā, atsūtīja darba rotu, tie apžogoja laukumu, veda akmeņus, tos nolasīja no kolhoza „Kopdarbs” laukiem, un sāka būvēt raķešu bāzi „Zeme – gaiss.” Parasti vietējie traktoristi atbrauca līdz teritorijai un zaldāti veda kravas tālāk bāzē iekšā. Bija reizes, kad traktors noslāpa, bet zaldāts vairs netiek galā. Tad vietējam traktoristam bez maz aizsien acis, lai tas neredz, kas notiek teritorijā un ved iekšā situāciju glābt. <i>Strojbats</i> bāzi cēla apmēram 1,5 gadus. Sastādīja arī bērzus. Bāze bija neliela, trīs ligzdas un katrā pa raķetei, lokators bija uzbēruma galā. Uzcēla kazarmas, divas dzīvojamās mājas. Raķešu bāzē jau virsnieki bija vairāk kā zaldāti, jo zaldāti bija tikai apkalpojošais personāls. Virsnieki bija izglītoti telekomunikāciju jomā, tas vietējiem arī bija atspaids, līdz ko radio vai televizors negāja, tad zvans, vīna pudele un televizors atkal iet.
|
