Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, izstāžu zāles

Ir vietas, kuru latviskais un savulaik it svarīgais vāciskais nosaukums atšķīries. Tā arī muižu pie nelielās Madonas upītes (Lisas pieteka, kas sākas no Madonas ezera) latvieši pirms 1920.gadiem biežāk sauca par Biržiem, vācu un arī krievu valodā līdz XX gadsimta sākumam rakstīja Modonen. Tāds vārds lietots arī J. Ulriha 1691.gadā darinātajā plānā, bet tā kā blakus iezīmēta Modon Uppe, jāpieņem, ka vietvārdu teicis kāds latviešu tautības cilvēks. Muiža nebija liela, iepirkšanas laikā 1870. gados pie tās skaitījās 28 zemnieku sētas ziemeļos un ziemeļaustrumos no muižas centra. Arī pašas muižas ēkas nebija pārlieku iespaidīgas. Kopš 1815. gada MADONA piederēja baronu Vulfu dzimtai, kas par savu galveno mitekli izvēlējās Cesvaini, kur arī cēla greznākas būves.