"Mājas kafejnīcu dienas" Talsos un apkārtnē - 4.-5. septembris!

Talsi jau izsenis daudzināti kā Deviņu pakalnu pilsēta īpašā reljefa un krāšņo ainavu dēļ. Talsu pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns, ko ieskauj Talsu un Vilkmuižas ezeri, rada tikai Talsiem raksturīgo īpatnējo apbūvi. 

"Mājas kafejnīcu dienās" Talsos un apkārtnē ciemos aicina 13 mājas kafejnīcas.

Visus pasākuma dalībniekus var atrast sadaļā "Mājas kafejnīcas" vai "Karte".

Seko līdzi jaunumiem un uzzini visu par pasākumu pirmais!

Ko apskatīt un darīt Talsos un apkārtnē?

Talsi ar gleznainām ainavām vienmēr iedvesmojuši radošus cilvēkus. Latvijā pazīstami mākslinieki un Talsu vecmeistari cauri laikiem radījuši brīnišķīgas ainavas. Iepazīsti pilsētu mākslinieka acīm 34 gleznu maršrutā “Māksla uzzied Talsos”, kas novietotas blakus uzgleznotajai ainavai dabā.

Vecpilsētas sirds ir Talsu tautas nama Radošā sēta, kas izbūvēta 2013. gadā, iegūstot modernu iekšpagalmu, kuru apdzīvo amatnieki, fotogrāfi, mūziķi un mākslinieki. No jumta terasēm paveras lielisks skats. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt vietējo amatnieku darbus un ar iepriekšēju pieteikšanos arī pašiem izgatavot sev suvenīru.

Talsos iepretim vecpilsētai disku golfa entuziasti izveidojuši aktīvās atpūtas vietu pilsētā – Deviņalnu disku golfa parku. Trasē brīvi pieejami 19 grozi, kurus ikviens interesents var izmantot līdzi ņemot savus diskus. Pieejama arī inventāra noma.

Sasmakas ezers ir vienīgais Latvijā, pār kuru ir pārbūvēts tilts. Vietējo iecienītajā, labiekārtotajā Sasmakas ezera pludmalē Valdemārpilī pieejami sporta laukumi, piknika vietas, āra trenažieri telšu vietas, bērnu rotaļu iekārtas, SUP dēļu, velo un laivu noma.

Nurmuiža (celta 16. gs. otrajā pusē) bijusi Livonijas ordeņa vasaļa pils un Firksu dzimtas īpašums gandrīz četrus gadsimtus. Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs. Pēdējo desmit gadu laikā notikuši vērienīgi rekonstrukcijas darbi – atjaunota lielākā daļa saimniecības ēku – dārznieka māja, smēde, zirgu staļļi, aitu kūts, lopu kūtis, kalpu māja, klēts, krogs, siltumnīca, oranžērija, iekopts dārzs un izkopts pils parks. Gardēžu un prominenču atzinību izpelnījies Nurmuižas restorāns, un šosezon darbu uzsāk viesnīca.

Firksu dzimtai piederējusi arī Firkspedvāles muiža Sabiles pusē. Līdz 1939. gadam, kad uz Vāciju repatriējās Firkspedvāles muižas barons Volfgangs fon Firkss, Pedvālei ir bijuši 34 īpašnieki. 1991. gadā muižu īpašumā ieguva tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs, kurš šeit iekārtoja Pedvāles mākslas parku. Pateicoties ERAF projektam “Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti” 2020. gadā atjaunota Firkspedvāles muižas kungu māja, kas kalpo kā mākslinieku rezidence, un bijusī sinagoga pārtapusi par Sabiles kultūras, mākslas un tūrisma centru.

Sabiles simbols – Vīna kalns – ir unikāls ar to, ka ir ticis ierakstīts Pasaules Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 m augstumā virs pilsētas un Abavas upes līmeņa. Kopējā dārza platība – 1,5 ha. Sabiles vīna dārzā aug aptuveni 15 dažādu šķirņu vīnogulāju, aptuveni 650 stādu. Pārsvarā tās ir pazīstamā latviešu selekcionāra Paula Sukatnieka izveidotās šķirnes. Visvairāk Vīna kalnā aug šķirnes ”Zilga” vīnogas. Vīna kalnā aug arī tādi eksotiski augi kā persiki, aprikozes, valrieksti.

Abavas senleju skaisto skatu dēļ dēvē arī par Kurzemes Šveici. Abava ir Ventas labā krasta pieteka un ir septītā garākā upe Latvijā. Ar savu 129 km tecējumu ir garāka par Lielupi un Aivieksti. Abavas rumbas ūdenskritums uz aptuveni 2 m augsta dolomīta sliekšņa, iecienīta ūdenstūristu atpūtas vieta. Upes krastā pieejamas lieliskas piknika vietas un rotaļu laukums. Pavasaros arī Abavas rumbā tur ”lido” zivis. Viena no populārākajām apskates vietām dabas parkā ir “Māras kambari”. Dabiski izveidojusies alu sistēma Abavas ielejas labā krasta smilšakmens atsegumā. Jau kopš pagājušā gadsimta vidus vairākkārt publicēti dažādi nostāsti par Māras kambariem. Viens no tiem saistīts ar “svētajām meitām”, kuras šeit dzīvojušas un piektdienas vakaros parasti velējušas veļu, no kā kambari ļoti kūpējuši.

► Kas ir "Mājas kafejnīcu dienas"?
Uz vienu vai divām dienām saimniecību pagalmi un citas vietas, kas ikdienā nav saistītas ar uzņēmējdarbību un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārvēršas par kafejnīcām. Interesentiem tiek piedāvāts nogaršot vietējo ēdienu, gūt lielisku garšas pieredzi, kā arī baudīt interesantu kultūras programmu. Katra lauku sēta ģimenes lokā vai/un ar draugiem sagatavo savu īpašo piedāvājumu: cienastu (plātsmaizi, kūku, sacepumu utt.) un kopā ar kafiju/tēju piedāvā apmeklētājiem. Katra saimniecība prezentē savas mājas - kafejnīcas nosaukumu, un arī piedāvātais produkts tiek pasniegts ar tam raksturīgajām kultūras īpašībām un stāstu, tiek rīkotas dažādas kultūras aktivitātes: rokdarbi, spēles, mūzikas instrumentu spēlēšanu u.c.
► Šogad "Mājas kafejnīcu dienas" visā Latvijā, no jūlija līdz oktobrim >>> celotajs.lv/majaskafejnicas.

Ceļotāju ievērībai: 

• Plānojot maršrutu, obligāti piesakiet savu apmeklējumu! Kontaktinformāciju atradīsiet sadaļās "Mājas kafejnīcas" vai "Karte", atverot konkrēto piedāvājumu.
• Pievērsiet uzmanību dalībnieku piedāvājuma datumam un laikam!
• Ievērojiet visus valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un esiet atbildīgi pret sevi, saimniekiem un citiem apmeklētājiem! Aktuālajai informācijai par epidemioloģisko situāciju seko līdzi www.spkc.gov.lv un covid19.gov.lv.
• Epidemioloģiskās situācijas dēļ iespējamas piedāvājumu izmaiņas, kuras varēs atrast sadaļās "Mājas kafejnīcas" vai "Karte", atverot konkrēto piedāvājumu, vai sazinoties ar dalībniekiem.
• Lielākajā daļā no "Mājas kafejnīcām" norēķini būs iespējami tikai skaidrā naudā!

Vēlam visiem pasākuma apmeklētājiem aizraujošus garšas piedzīvojumus!

"Mājas kafejnīcu dienas" visā Latvijā organizē: