Ja esat zaļā un veselīgā dzīvesveida piekritējs, ja jums patīk daba un lauku vide, tad „Zaļās brīvdienas” ir tieši Jums. Saimniecībās, kurām piešķirts „Zaļais sertifikāts”, viss rūpīgi pārdomāts, lai saimniekošana būtu draudzīga videi, un vienlaicīgi – atpūta ērta un patīkama cilvēkam. Šīs vietas atrodas tīrā, sakoptā lauku vidē, saimnieki rūpīgi veido apkārtējo ainavu. Bieži tās ir tradicionālas lauku sētas, būvētas un iekārtotas, izmantojot dabīgus, cilvēka veselībai nekaitīgus materiālus - koks, akmeņu mūris, niedru jumti, linu palagi un dvieļi, un arī mūsdienīgi materiāli, kas mazina alerģijas iespējamību. Pārsvarā telpu apdarei izmantotas videi draudzīgas krāsas un apdares līdzekļi, arī telpu kopšanai un veļas mazgāšanai lieto līdzekļus ar ekomarķējumu. Telpās nesmēķē. Daudzviet viesiem piedāvā saimnieku pašu audzētu ekoloģiski tīru pārtiku, dažādas aktivitātes dabā. Saimnieki domājuši arī par bērniem – ir rotaļlaukumi, mājdzīvnieki apskatei, ērtības ģimenēm ar pavisam maziem bērniem. Daudzi saimnieki ir pirts lietu zinātāji, citi spēj aizraut ar interesantiem stāstiem par dabu, vietām un lietām apkārtnē. „Zaļo sertifikātu” piešķir naktsmītnēm, ražojošām saimniecībām un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Vairāk par "Zaļo sertifikātu" lasiet šeit.
| Pārskats | Detaļas |
|---|---|
|
Latvija
VĒJAVASSaimnieki organizē nēģu svētkus un apmeklētājiem stāsta par biosfēras rezervāta dabu. Rūpējās par piekrastes kāpu un meža biotopu saglabāšanu, organizējot tūristu plūsmu. Sadarbojas ar piekrastes nēģu zvejotājiem un paši zvejo Rīgas jūras līča ūdeņos. Zivis piedāvā klientiem. Pēc savas iniciatīvas ir labiekārtojuši pludmali, konsultējoties ar ZBR pārstāvjiem. „Vējavas” atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, Rīgas jūras līča piekrastē bijušās zvejnieku sētas vietā. Veidojot kompleksu, kurā ietilpst brīvdienu māja, telšu vieta, kamīntelpa, pirts u.c. saimniecības ēkas, maksimāli ir saglabāta esošā vide ar veciem kokiem, priežu silu un kāpu zonu, kas norobežota ar laukakmeņiem, lai novērstu smiltāju un kāpu izbraukāšanu. Telšu vietā iekārtots ūdens krāns ar dozētu ūdens padevi. Saimnieki viesiem piedāvā doties piekrastes zvejā (dažu cilvēku grupā) ar laivu un vada vilkšanu, stāsta par tradīcijām un iepazīstina ar nēģu zveju pie Svētupes nēģu tača, kas raksturīgs Vidzemes piekrastei. Demonstrē nēģu gatavošanas procesu un vāra zivju zupu. Aktīviem tūristiem – kājāmgājējiem un nūjotājiem tiek piedāvāti maršruti gar jūras krastu ar kājām. „Vējavu” mājas lapā atrodami arī maršruti velobraucējiem un laivotājiem, kā arī augu vērotājiem (Botānikas tūre). |
|
|
Latvija
RŪĶĪŠIKomfortabla atpūta divās brīvdienu mājās pie kamīna. Relaksācijai sauna ar nelielu baseinu vai melnā dūmu pirts ar ozola kublu. Atjaunota arī koka laipa, kas apmeklētājiem atvieglo ceļu uz Nirzas ezeru. Saimnieki piedāvā veselībai un videi draudzīgas aktivitātes – makšķerēšanu vietējā karpu dīķī, pašu audzētus dārzeņus. Ir uzstādīti saules paneļi laukā, viesiem domātajās ēkās pievienoti kustību sensori, uzstādīts siltumsūknis: gaiss - ūdens. Papildinātas zināšanas par apkārtnes biodaudzveidību. |
|
|
Latvija
PIZĀAtrodas “Lībiešu krastā” un Ovišu dabas lieguma teritorijā. Saimnieki daudzina lībiskās tradīcijas un rūpējas par apkaimes dabas saglabāšanu. Uzlabota kanalizācijas sistēma, nomainīta energoefektīvāka sadzīves tehnika un organizētas bērnu nometnes, kurās stāstīts par videi draudzīgām rīcībām. Saimniekiem ir profesionāla virtuve, kur var sagatavot vegāniskus un veģetārus ēdienus. Augļi un dārzeņi tiek audzēti dobēs un siltumnīcās. Piedāvā retrītus un meditācijas. |
|
|
Latvija
LAIKAS„Laikas” ir izcils ilgtspējīgas un videi draudzīgas saimniekošanas piemērs ne tikai piekrastē - kāpu zonā, bet arī Latvijā kopumā. Koka namiņi ir celti simtgadīgā priežu mežā, maksimāli saudzējot tā vērtības un izmantojot dabai un cilvēka veselībai draudzīgus materiālus, g.k. koku. Lai saudzētu krasta kāpas, izveidota koka laipa. Interesenti var doties ekskursijā ar pašu saimnieku veidotu botānisko bilžu ceļvedi. Ir uzlabota atkritumu šķirošanas sistēma, tiek domāts par koka laipu, kas ved uz jūru, atjaunošanu, izmantojot kompozītmateriālus. |
|
|
Latvija
Eco Boutique CEĻMALAS“Ceļmalas” atrodas Aglonā, netālu no Aglonas bazilikas. Saimniece izveidojusi ļoti skaistu ziedu dārzu, bet siltumnīcās gatavojas veselīgi dārzeņi, no kuriem tiek gatavota maltīte klientiem. Ir uzstādīts jauns siltumsūknis un saules bateriju paneļi (uz jumta). |
|
|
Latvija
OTTO Hotel & SunViesnīcā rūpējas gan par dabas resursu taupīšanu kopumā, gan arī par piekrastes vērtību saglabāšanu. Uz viesnīcas jumta tiek audzētas garšvielas, kas tiek pasniegtas viesiem restorānā, gatavojot maltīti. |
|
|
Latvija
MIĶEĻBĀKAKempings izvietots kāpu zonā, vēsturiskajā Lībiešu krastā. Viesi var izmitināties gan kempinga mājiņās, gan dzīvot teltīs vai pieslēgt treilerus. Servisa mājā var izmazgāt veļu. Kempinga atkritumi tiek šķiroti. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi! |
|
|
Latvija
PŪPOLIIegādāti jauni velosipēdi, atjaunota koka lapene. Veikti arī energoefektivitātes uzlabojumi – nomainītas LED lampas, uzstādīti kustību sensori. Piedāvā viesiem izbraucieniem ar velosipēdu un pašu dārzā audzētus lauku labumus. Saimniekam interesants vaļasprieks – militārā mantojuma kolekcionēšana. Ir izveidota centrālā apkure ar malku (pirms tam – radiatori ar elektrību). |
|
|
Latvija
KronīšiSaimniecībā audzē bioloģiskos dārzeņus, ko pārstrādā mājas konservos. No bioloģiskajām pļavām vāktiem augiem tiek ražotas tējas, piedāvājumā arī ievārījumi, konservi, sīrupi un sulas. Augļi un ogas tiek ievākti no pašu dārza, kā arī no vietējiem zemniekiem. Saimniecībā uzņem tūristu un pieredzes apmaiņas grupas. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi. |
|
|
Latvija
Vaiņodes beķereja "Kaupo"Uzņēmums atrodas Latvijas pierobežā, kur nav tik viegli nokļūt. Beķerejā ar mīlestību pret savu darbu un vidi cep maizi un citus konditorejas izstrādājumus un piedāvā šeit nokļuvušajiem klientiem. |
|
|
Latvija
Dabas GardumiDabas gardumi. Saimniecībā audzē avenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, sausseržus, piparmētras, ābolus, plūmes, no tām ražo augļu-ogu bumbiņas, salmiņus, sulas, marmelādes un tējas, nepievienojot cukuru. Saimniecībā ir uzcelta jauna, papildus ražotne. Iegādāts jauns žāvēšanas (produkcijai) tunelis. |
|
|
Latvija
Zemnieku saimniecība "Janavas"Bioloģiskā saimniecība, kur apkaimes pļavās, saglabājot Daugavas ielejas nogāžu ainavu, tiek audzēti Latvijas ārstniecības augi un no tiem ražotas tējas u.c. produkti. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā saimnieces pavadībā vai arī paši, jo katram no augiem ir izvietots dabā nosaukums. Interesenti var iegādāties šeit ražoto produkciju. |
|
|
Latvija
Zelču solaAtrodas pašā Latvijas austrumu pierobežā, blakus Latvijas robežai. Saimnieki dzīvo naturālā saimniecībā, kur daudzas lietas izaudzē paši. Kopj apkaimes pļavas, atbrīvo tās no krūmiem, saglabājot dabas daudzveidību. Ir saglabājuši vēsturiskās, Latgalei raksturīgās ēkas, kuras apdzīvo ar bērniem. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi. |
|
|
Latvija
Viesu nams "Stikāni"Šobrīd Latvijā vienīgā lauku tūrisma mītne, kas piedāvā profesionālu putnu vērošanas produktu. Tās klienti galvenokārt ir ārzemju putnu vērotāji un fotogrāfi. Ir iegādāts jauns teleskops putnu vērošanai, ir izveidots putnu vērošanas slēpnis. |
|
|
Latvija
LejaskroķiPiemājas saimniecība “Lejaskroķi” atrodas netālu no Abavas senlejas. Tajā nodarbojas ar truškopību. Saimnieki kopj Abavas sānu pieteku dziļo gravu krastus un uztur biololoģisko daudzveidību apkaimes pļavās. Piedāvā saimniecības apskati un telts vietas. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi. |
|
|
Latvija
Brīvdabas picērija "Vīnkalni"Brīvdabas picērija atrodas Miegupītes krastā, netālu no Gaujas nacionālā parka. Viesi var piedalīties ēdienu gatavošanā un dzīvās uguns. Saimnieki rūpējas par apkaimes dabas saudzēšanu un aicina to darīt citus. 2024. gadā ir uzsākta klēts rekonstrukcija, kurā plāno izveidot sadzīves priekšmetu muzeju. |
|
|
Latvija
Jēru Klubs“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura nodarbojas ar aitkopību. Tajā var iegādāties bioloģiski audzētu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru. Saimnieki tur godā šīs sētas vēsturi un tradīcijas. Pie sevis uzņem tūristu grupas, stāsta par saimniekošanu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, cienā ar garšīgu jēra gaļas zupu.Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi. |
|
|
Latvija
Saules mājas Kolkasragā“Saules mājas” ir videi draudzīgas, jo tajās netiek izmantota elektroenerģija. Klienti var savām vajadzībām izmanto Kolkasraga apmeklētāju centru. Ir laba sadarbība ar Slīteres nacionālo parku. Taku, kas ved no apmeklētāju centra uz Kolkas ragu, apgaismo spuldzes no speciāli uzstādītiem neliela izmēra vēja ģeneratoriem. Saulesmājām ir daļēji nomainīts koka taku infrastruktūras segums, kas nolietojies. Ir veikts mucu iekšpuses koka virsmu atjaunojošais darbs - slīpēšana - estētiskākam baudījumam. Ir tikuši arī nedaudz pārveidoti jumti vietās, kur atrodas ventilācijas lūkas, rodot labāku ventilācijas risinājumu, lai ļoti stipru lietusgāžu laikā nebūtu mikronoplūdes caur šīm lūkām. Ir ieviesta pastāvīgs ar baterijām darbināms apgaismojums muciņās (dekoratīvas gaismas bumbiņas, lukturīši), maksimāli novēršot iespējamu ugunsbīstamību no sveču lietošanas. Mājiņām ir pieliktas cita dizaina ilgnoturīgākas nosaukumu plāksnītes. |
|
|
Latvija
Amatas mellenesSaimnieki Amatas novada pauguru nogāzēs audzē krūmmellenes un ļauj šeit atbraukušajiem interesentiem piedalīties ražas novākšanas procesā. Šī ir viena no saimniecībām, kur bērni var iepazīt „īstus” lauku mājdzīvniekus – trusīšus un kaziņas. Ja kāds vēlas iemācīties slaukt kazu, arī to šeit var izdarīt. |
|
|
Latvija
Rekovas dzirnavasZ/S Kotiņi pamatnodarbošanās ir graudkopība ar specializāciju sēklkopībā. Vieni no lielākajiem sēklas ražotājiem valstī. Apsaimniekojamās zemes platība ir 4500 ha, no kuriem 3500 ha ir augstu kategoriju sertificētas sēklas lauki. Audzē kviešus, miežus, rapsi, pupas, zirņus, auzas, rudzus, eļļas rutkus, sinepes, griķus, āboliņu, sarkano auzeni, timotiņu, Speltas kviešus. Zaļais sertifikāts ir piešķirts Rekovas dzirnavām, kas ir viens no Z/S Kotiņu uzņēmumiem. Šeit uzņem tūristus un cienā ar Latgales kulinārā mantojumu. Ēka tiek apkurināta ar graudu atsijām, kas ir labs aprites ekonimikas piemērs. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi. |
|