Lauku dzīvesveids

The camp activities include:

• Skills workshops: carpentry and handloom weaving, berry/apple jam making, black bread baking. Dancing and playing musical instruments. In winter, participants can learn to ski or snowboard.
• Work: 2–4 hours per day with local families or villagers. Summer/autumn: picking berries and mushrooms, taking care of hiking trails, piling up chopped firewood, planting trees, making birch whisks for the sauna.
• Winter/spring: take care of hiking trails, piling up chopped firewood, planting trees, carpentry; we may also help to organise local events, e.g. the Haanja Marathon.
• Every day there is the chance to use the sauna.

Der Standort liegt unweit der Grenze des Soomaa-Nationalparks und des Gemeindezentrums Tori. Auf der großzügigen Anlage des Gästehauses Klaara-Manni steht eine traditionelle estnische Sauna, umgeben von einem großen und schönen Bio-Garten.

Die uralte Kultur der Sauna lässt sich nur durch echte Saunaerlebnisse verstehen und genießen. Das Landfrauen-Wellness-Programm beinhaltet ein belebendes Saunabad, das den Körper in Schwung bringt. Das Landfrauen-Saunavergnügen mit echten estnischen Saunatraditionen ist zwar in erster Linie für Frauen gedacht, aber ebenso gut für Männer geeignet.

Das Landfrauen-Wellness-Programm ist der Name eines Saunabesuchs, bei dem die Teilnehmerinnen die Charakteristik, die Beschaffenheit und die Traditionen der Sauna kennenlernen. Der Saunagang wird von der Gastgeberin oder dem Gastgeber geleitet, die im täglichen Leben Biobauern sind und einen Lebensstil pflegen, der im Einklang mit der Natur steht. Während der Saunagänge geben sie ihr Wissen über die Heilkraft der Sauna und die der Natur an die Gäste weiter. Dabei erfahren die Teilnehmer, wie die Menschen einst auf sich und ihre Gesundheit achtgaben und durch das Saunieren Kraft für Körper und Seele erhielten. Die Sitzungen finden im Wald, auf dem Hof und in der holzbeheizten Sauna statt.

PROGRAMM:

• Ankunft und Einführung. Bei der Ankunft der Gäste erwartet die Gäste eine beheizte Sauna. Vor dem Saunagang erzählen die Gastgeber von der Saunakultur und den Saunaritualen, von menschlichen Wünschen und innerer Energie, von der Kraft der Natur, der Pflanzen und Bäume und wie dies alles in der Sauna zusammentrifft.
• Vorbereitungen. Je nach Jahreszeit können die Gäste entweder ein vorgefertigtes Kräuterbüschel wählen oder unter Anleitung der Gastgeber aus frischen Linden-, Eichen-, Ebereschen- oder Birkenzweigen selbst eines herstellen. Vor dem Saunagang gibt die/der Saunameister/in eine Einweisung in den Ablauf. Jeder Saunagast erhält ein Saunahandtuch. Wenn der Gast in der Sauna nicht nackt sein möchte, kann er/sie gegen eine zusätzliche Gebühr ein Saunatuch aus Baumwolle erhalten. Zum Schutz vor der heißen Luft gibt es spezielle Badehüte.
• Saunagang. Jeder Teilnehmer benutzt während des gesamten Saunagangs sein eigenes Saunabüschel. Der Tisch in der Sauna ist mit frischen Pflanzen und Kräuterwasser gedeckt. Das Besondere an der Klaara-Manni-Sauna ist die Eimerdusche neben der Sauna und die Möglichkeit, sich in Schüsseln im Saunaraum zu waschen.
• Beauty-Prozeduren. In der "Dampfpause" erfahren die Gäste, wie man einfache Produkte wie Honig, Salz und weitere zur Körperpflege verwendet.
• Leichte Snacks. Im Vorraum warten Saunatücher und ein leckerer Saunasnack auf die Gäste.

Viesu nams atrodas uz “Sīpolu ceļa” – galamērķī, kas ir Peipusa ezera (lielākā ezera Igaunijā un Eiropas Savienības pārrobežu ezera) krastos. Tas atrodas apmēram 45 km attālumā no Tartu. Ezera apkārtne ir zināma ar Peipusa Sīpolu audzēšanu. Šo teritoriju jau 350 gadus apdzīvo krievu vecticībnieki - pareizticīgie kristieši, kuri vajāšanas dēļ aizbēga no Krievijas. Viesi var izbaudīt uzturēšanos tradicionālā vecticībnieku mājā, kurā viss - sākot no mēbelēm līdz pat karotēm un dakšām - ir autentisks.

Saimniece Herlinga Mesi pārcēlās uz šo nomaļo Peipusa ezera krasta teritoriju no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas. Aizrāvusies ar vietējo dzīvesveidu, viņa daudz interesējās par krievu vecticībnieku ikdienu un tagad savās iegūtajās zināšanās dalās ar saviem viesiem.

”Sibulatee Subbotnik” ir igauņu un krievu kultūru sajaukums, kas nozīmē kopīgu darba paveikšanu Sestdienā. Kopienā jau sen ir pieņemts, ka ģimenes vai draugi sanāk kopā, lai tiktu galā ar kādu sezonas darbu, piemēram, ražas novākšanu vai ko citu.  Viesiem būs iespēja gūt īstu sezonālā darba pieredzi, darot to pēc vietējo tradīcijām. Pēc darba paveikšanas būs laiks baudīt vietējo dzīvesveidu – uzzināt par patvāriem un krievu vecticībnieku tējas dzeršanas tradīcijām, iet saunā un baudīt relaksējošu vakaru.

PROGRAMMA:

• Ierašanās un viesu sagaidīšana. Ierašanās viesu namā “Mesi tare” Piektdienas vakarā. Nama apskatīšana kopā ar saimnieci. Vakariņas.
• Brokastis Sestdienas rītā.
• Sezonālais darbs / darbnīca. Varianti:

Pavasarī: sīpolu dobju rakšana pēc krievu vecticībnieku tradicionālās metodes / sagatavošanās sīpolu stādīšanai / sīpolu pīrāga pagatavošana.

Makšķerēšana Peipusa ezerā kopā ar pieredzējušu makšķernieku. Zivju tīrīšana, sālīšana / žāvēšana / zivju zupas vārīšana.

Koka zāģēšana / malkas skaldīšana / ugunskura veidošana.

Rudenī: augļu ražas novākšana, to sagatavošana vīna ražošanai.

• Pusdienas. Pusdienu gatavošana un baudīšana kopā ar saimnieci.
• Patvāru kolekcija. Saimniece parādīs savu 100 patvāru – tradicionālo tējas taisīšanas ierīču – kolekciju, un pastāstīs par tējas dzeršanas tradīcijām.
• Kaimiņu apciemošana. Voronjas amatnieku galerija ir atvērta visu vasaru.
• Melnā pirts. Pirts sildīšana kopā ar saimnieku un pirts rituālu piedzīvošana kopā ar pirts meistaru.
• Vakariņas ar izklaidēm. Tradicionālā mūzika kopā ar vietējiem mūziķiem, dziedāšana un deju apgūšana.
• Nakšņošana viesu namā “Mesi tare”.
• Svētdienas rīta brokastis.

1874. gadā celtajā lauku mājā šodien darbojas tūrisma uzņēmums, kas piedāvā ciemiņiem mājīgas klēts istabas, pirtis, āra baseinu un ekoloģiskus ēdienus, kas pagatavoti pēc pagājušā gadsimta sākuma receptēm. Luhtres muzeja istabā varat apskatīties viensētas bijušo paaudžu mantojumu – no smalki izšūtiem sieviešu un zīdaiņu apģērbiem līdz pat lauku laužu darbarīkiem. Katram priekšmetam ir savs stāsts par kādreizējo īpašnieku iecerēm un paveikto.

Igaunijas dienvidos praktizētā Veru dūmu pirts tradīcija ir iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šo igauņu mantojumu var iepazīt Mooskas saimniecībā. Mooskas saimniecība ir tipiska vietējā dzīvesveida saimniecība Dienvidigaunijā. Lieliskā atrašanās vieta Vellamegi pakājē ir skaistas dabas ieskauta un harmoniski saista lauku dzīvi ar dabu un senču mantojumu.

Veeroja ģimene dalās savās dzīvesveida vērtībās un iepazīstina viesus ar vietējo mantojumu, kura lepnums ir vietējais ēdiens un tradicionālā dūmu pirts. Šai darbnīcai ir arī EHE (Īsta un interesanta Igaunija) ekotūrisma kvalitātes zīme, kas piešķirta par autentisku tradīciju, prasmju un atmosfēras saglabāšanu.

Dūmu pirts ir ēka vai telpa, kuru apsilda krāsns, kas pārklāta ar akmeņiem un tajā ir paaugstināta platforma sēdēšanai vai gulēšanai. Tai nav skursteņa, dūmi tiek izvadīti pa logu, durvīm vai speciālu ventilācijas lūku, tāpēc telpā jūtams dūmu aromāts. Cilvēki parasti iet pirtī kopā un paliek līdz brīdim, kad sāk svīst. Uz sakarsētajiem akmeņiem tiek uzmests gars jeb ūdens, lai iegūtu karstu ar tvaiku piepildītu gaisu, kā arī bieži vien pirtnieki perās ar slotiņām, lai atbrīvotos no atmirušās ādas un stimulētu asinsriti. Pēc pirts, pēršanās un iespējamām ārstnieciskām procedūrām, cilvēki veldzējas ūdenī. Tā process tiek atkārtots vairākas reizes.

PROGRAMMA:

• Ierašanās un tikšanās ar saimniekiem.
• Ekskursija. Ekskursijas laikā viesi tiks iepazīstināti ar Vanas – Veru reģiona dūmu pirts mantojumu. Saimnieki parādīs Mooskas saimniecībā esošās trīs dūmu pirtis. Divas no tām ir paredzētas pirts pakalpojumiem, bet trešā – gaļas kūpināšanai. Apmeklētāji gūs ieskatu dūmu pirts uzbūvē, apkurē, pirts rituālos un ģimenes tradīcijās. Ekskursija beidzas ar kūpinātas cūkgaļas degustāciju.
• Pirts sesija kopā ar saimniekiem. Pirts sesija laikā saimnieki viesus iepazīstinās ar dažādiem pirts procesiem. Bagātīgo degošās malkas aromātu papildina nelielas saunā kūpinātas gaļas, bērzu zaru un pirts medus smaržu notis. Pirts atrodas netālu no dīķa, kurā var nodoties veldzinošām peldēm pēc pirts, kad nav ledus, vai ziemā pamēģināt uzmundrinošu lēcienu āliņģī. Pirts laikā saimnieki viesiem pastāstīs par igauņu dūmu pirts tradīcijām, uzskatiem, kā arī laika gaitā izskaidros visus pirts procesus.

Mulgimā ir vēsturisks reģions Igaunijas dienvidos. Mulgi lauksaimnieki bija zināmi kā turīgi cilvēki, un tieši viņi bija pirmie Igaunijā, kuri 19. gadsimta beigās no muižniekiem sāka pirkt savas saimniecības, lai audzētu linus. Trīs Mulgi kultūras ikonas - dialekts, labi zināmā vīriešu garā melnā jaka un tradicionālā Mulgi putra - ir saglabājušās līdz pat šai dienai.

Ekskursijas vadītāja ir Jaanika Toome, kura labi pārzina Mulgimaa esošās kopienas.

Ekskursija notiek Tarvastu un Helmes pagastos, Vīlandes (arī - Vijandi) apriņķī, apmēram 70 km attālumā no Tartu, kas ir otra lielākā Igaunijas pilsēta. Mulgimā kopienas un viņu uzņēmīgie cilvēki dara to, kas viņiem patīk, un ar to nopelna ikdienas maizi, kā arī ar nepacietību gaida viesu uzņemšanu.

PROGRAMMA:

• Vīlande – Mulgimā. Brauciens sākas Vīlandē, un maršruta gaitā tiks sniegta informācija par Mulgimā vēsturi, vārdu “Mulgi”, un vietējo iedzīvotāju dzīvi mūsdienās.
• Kerstnas (Kärstna) muiža. Urve Kass, muižas saimniece, iepazīstinās ar muižu un viņas aizraušanos – amatniecību, kas ir viņas galvenais ienākumu avots Kerstnas ciemā. Apmeklētājiem būs iespēja izmēģināt šūšanu ar dažādām šujmašīnām, un tie, kam būs vēlme, varēs izgatavot auduma karstu trauku turētāju.
• Mäe-Koda kafejnīca Riidaja ciemā. Ģimenes galvenais bizness ir kafejnīcas vadīšana, taču viņi gatavo arī sveces, piezīmju grāmatiņas, kūkas, ziepes utt. Apmeklētājiem, kopā ar ģimeni, būs iespēja gatavot ziepes tradicionālajā veidā, pievienojot dažādus ārstniecības un aromātiskos augus. Pašu gatavoto ziepju gabaliņu varēs ņemt sev līdzi. Kad darbs būs paveikts, viesi tiks cienāti ar tradicionālo Mulgi putru un uzzinās, kā top šis gardais ēdiens.
• Pusdienas Mäe-Koda kafejnīcā.
• Soe ciema kopiena. Šajā ciemā vienmēr ir, ko darīt un viesi tiks aicināti pievienoties kādai nodarbei. Atkarībā no laikapstākļiem un gadalaika, aktivitātes varētu būt: baļķu griešana un kraušana, sniega rakšana un tīrīšana vai putnu barošana ziemā, augsnes rakšana un kartupeļu stādīšana pavasarī, lauksaimniecības dzīvnieku barošana vai citi lauku sētas vai saimniecības ikdienas darbi.
• Tarvastu Käsitöökoda (Tarvastu rokdarbu studija). Viens no reģiona slavenākajiem ēdieniem ir Mulgi korp - Mulgi biezpiena kūka ar mannas pildījumu. Siltajā virtuvē  viesus jau gaidīs priekšauti un milti, un ikviens varēs izmēģināt savus spēkus ēdiena pagatavošanā. Kamēr kūkas cepsies, viesi varēs izmēģināt aušanu stellēs.
• Atgriešanās Vīlandē vakarā.

Šo teritoriju jau 350 gadus apdzīvo krievu vecticībnieki - pareizticīgie kristieši, kuri vajāšanas dēļ aizbēga no Krievijas. Mūsdienās šī teritorija viesus pārsteidz ar autentiskām un izkoptām tradīcijām. Viena no vissvarīgākajām tradīcijām ir tējas dzeršana. Tradicionālo patvāri, modernās tējkannas priekšteci, izmanto tējas pagatavošanai, vārīšanai un pasniegšanai. Tā kā tējas rituāls prasa laiku, cilvēki tiek aicināti nesteigties, sēdēt un baudīt kompānijas klātbūtni, kā arī nesteidzīgi parunāties. Tējas pagatavošana patvārī ir kā saviesīgs pasākums.

Saimniece Herlinga Mesi no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas pārcēlās uz šo nomaļo Peipusa ezera krasta teritoriju, kas atrodas 45 km attālumā no Tartu, Igaunijas otrās lielākās pilsētas. Aizrāvusies ar vietējo dzīvesveidu, viņa daudz interesējās par krievu vecticībnieku ikdienu un tagad savās iegūtajās zināšanās dalās ar saviem viesiem. Viņai ir vairāk nekā 100 patvāru kolekcija, kas ir izstādīta īpašā ēkā – Patvāru Namā.

Mesu ģimene apmeklētājiem piedāvā iepazīt vietējo krievu vecticībnieku dzīvesveidu. Darbnīcā viesi varēs uzzināt par vietējās tējas dzeršanas vēsturi, to, kā darbojas patvāri, cik dažādas ir patvāru formas un izmēri, kā arī būs iespēja baudīt īpašo Ivana tēju, kas pagatavota no šaurlapu ugunspuķes. Viesi mācīsies dekorēt arī tradicionālās piparkūkas, kas tiek dotas līdzi pie tējas. Šai darbnīcai ir arī EHE (Īsta un interesanta Igaunija) ekotūrisma kvalitātes zīme, kas piešķirta par autentisku tradīciju, prasmju un atmosfēras saglabāšanu.

PROGRAMMA:

• Ierašanās un viesu sagaidīšana. Saimniece viesus izved ekskursijā pa Patvāru Namu.
• Patvāru un Ivana tējas darbnīca. Darbnīcā saimniece viesus iepazīstina ar patvāru darbošanās procesiem – kā tos iedarbināt, kā noskaidrot, cik ātri uzvārās ūdens un kā tajā uztaisīt tēju. Dzerot tēju kopā ar viesiem, saimniece pastāstīs par Ivana tējas vēsturi - kāpēc tai ir šāds nosaukums un kāpēc daudzi cilvēki par tēju vairs neko nezina. Atkarībā no sezonas (jūnija beigām līdz augusta sākumam), viesiem būs iespēja uzzināt par tējas augu - Šaurlapu ugunspuķi -, salasīt lapas un iemācīties, kā tās sagatavot Ivana tējai.
• Piparkūku dekorēšanas darbnīca. Dienas otrā daļa tiks veltīta vietējo, īpašo piparkūku dekorēšanai, kas tradicionāli atrodas uz tējas galda. Labākais igauņu piparkūku meistars no kaimiņos esošā Kolkja ciemata ieradīsies Patvāru namā, lai mācītu vecmāmiņu gatavošanas noslēpumus. Viesi dekorēs piparkūkas, un ņems tās līdzi kā suvenīru.

Der Ferienhof Energia Talu (Energiefarm) liegt im südlichen Teil Estlands. Es handelt sich um ein Heilpflanzenzentrum mit einem eigenen Teehaus. Alle Kräuter auf dem Hof werden biologisch angebaut.

Der ökologische Anbau und die bewusste Nutzung von Heilpflanzen begann 1991. Das Wissen und die Fertigkeiten dafür stammten vom Großvater des Hofbesitzers, der Heilpflanzen kannte und für den sie ein wichtiger Teil seines Lebens waren.

Auf dem Bauernhof, der am Ufer des Flusses Navesti liegt, gibt es das Energy Eco-Spa mit Sauna. Der Saunabetrieb wurde im Jahr 2010 gestartet. Die Sauna ist der perfekte Ort für Menschen, die einen naturnahen Lebensstil genießen möchten, der sich auf die traditionelle Weisheit vergangener Generationen stützt.

Der Gastgeber Aivar Siim ist ein ausgebildeter und erfahrener Saunameister, der verschiedene Schulungen in Estland, Lettland, Litauen und Russland absolviert hat. Im Jahr 2020 besuchte Aivar in Moskau einen Kurs bei Iwan Iwankin, einem bekannten russischen Saunameister.

Aivar stellt ein Ritual mit Aromatherapie und ein spezielles praktisches Saunaprogramm zusammen, das sich am körperlichen und seelischen Befinden eines Menschen orientiert. Er prüft den Allgemeinzustand vor dem Saunagang und wählt die Anwendungen individuell auf der Grundlage der VedaPulse-Diagnostik aus. Er lenkt und balanciert die Bewegung der Energien und empfiehlt auf Wunsch eine persönliche ayurvedische Ernährung und Lebensweise, die dem persönlichen Körpertyp entspricht.

PROGRAMM:

• Ankunft und Begrüßung durch die Gastgeber
• Willkommensgruß bei Kräutertee. Der Saunameister informiert die Gäste über die Traditionen und Rituale der Sauna und deren Nutzen. Wer möchte, kann vor dem Saunaritual einen beruhigenden Spaziergang durch die Heilpflanzenfelder und natürlichen Blumenwiesen am Fluss Navesti machen.
• Saunaerlebnis. Während des Saunabesuchs werden folgende Leistungen angeboten: Fußbad mit warmem Wasser, Salz und Heilkräutern, Kräutertee. Das Saunaerlebnis beinhaltet folgende Elemente:
  • Körpererwärmung und Entspannung
  • Gießen von Blütenwasser auf die Steine des Saunaofens (Aromatherapie). Die Blütenwasser werden vor Ort hergestellt.
  • Körperreinigung mit Salz und Heilkräutern
  • Aromatherapie mit Heilkräutern und mildem Dampf
  • Körperbad mit viel Dampf
  • Gelenkkompresse mit Heilkräutern
  • Quästen in geeignetem Dampf
  • heißes Massage-Bad
  • Nach dem Saunaritual ist es möglich, in der Energiepyramide einen köstlichen Kräutertee zu trinken.