Vēsturiskie dārzi tūrismā
Vēsturiskie dārzi ir apmeklētājiem atvērti dārzi, botāniskie dārzi un augu kolekcijas, kur var iepazīt dārzkopības tradīcijas un vēsturi, un kur apskatāmas tradicionāli audzētās augļu, dārzeņu, garšaugu, dekoratīvo koku, krūmu un ziedu šķirnes. Specializētos dārzos var būt iespēja iepazīt arī šo šķirņu vēsturi, to pielietojumu, vietējo selekcionāru sasniegumus. Vēsturiskie dārzi atspoguļo dažādu laiku un kultūru ietekmes. Šādi dārzi nereti atrodas pie muižām, muzejiem vai lauku sētām un ir saistīti ar to vēsturi.
Eiropā dārzu tūrismam ir senas tradīcijas un tas ir populārs, savukārt Latvijā līdzvērtīga piedāvājuma praktiski nav, taču tam ir labs potenciāls. Populārākie dārzi ir, piemēram, Rundāles pils dārzs ar rožu kolekciju, Pētera Upīša dārzs Dobelē, Kalsnavas arborētums, tomēr vēl ir daudz apmeklēšanas vērti dārzi, kur saimnieki kopj vai pilnībā atjauno dārzu, stādot tieši vēsturiskās augļu koku šķirnes.
Ko varam atrast vēsturiskajos dārzos?
- Muižu dārzi - visbiežāk ierīkoti līdz 20.gs. sākumam, tajos saglabājušas vecās šķirnes, vietām saglabājies arī vēsturiskais plānojums. Daudzās muižas saglabājies vien parks, ne augļudārzs, sastopami arī neraksturīgi augi.
- Lauku mājās - bieži sastopamas vēsturiskās rožu un ceriņu šķines, kā arī senās ziemcietes, kā flokši un peonijas.
- Kolekciju dārzos un augļkopjiem veltītajos muzejos - visbiežāk sastopama liela šķirņu dažādība un iespēja dzirdēt stāstus par selekcionāriem, dārza tapšanu un īpašajām škirnēm.
