Pilis un muižas

Pilnībā atjaunots 19. gs. muižas komplekss Gulbenes pilsētas vēsturiskajā centrā. Atjaunotajā zirgu manēžas ēkā atrodas viesnīca ar 14 labiekārtotiem numuriem un 10 hosteļa numuriem, kā arī vairākas zāles, restorāns un bārs. Muižas kompleksā ir arī apartamenta māja "Siernīca" ar diviem numuriem un nelielu kamīnzāli. Viesiem pieejams SPA centrs ar džakuzi, saunu un turku pirti. Piedāvā dažādu pasākumu un svinību organizēšanu.

Atjaunotajā Sventes muižā ierīkota grezna viesu māja. Katrai istabai atbilst savs mēneša nosaukums. Istabas ar dušu vai vannu, matu žāvētājs, šampūns, peldmētelis.  Restorāns, vasaras kafejnīca, sauna, krievu pirts, džakuzi, neliela trenažierzāle, biljards, veļas mazgāšana, auto stāvvieta, Internets. Blakus ēkā armijas transporta muzejs - 2 pasaules kara tanki un cita tehnika.

Jaunmoku pils celta 1901. gadā pēc arhitekta V. Bokslafa projekta – kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību pils. Tās lielākā vērtība ir podiņu krāsnis, no kurām viena gatavota par godu Rīgas 700. gadu jubilejai. Pilī atrodas Meža muzejs, kā arī Zīmes centrs, kurā iespējams izveidot savu personīgo latvju rakstu zīmi. Pils piemērota kāzām vai romantiskai atpūtai, dažādiem semināriem un svinībām. Iespējamas maltītes pils restoranā un nakšņošana pils numuriņos, vizināšanās zirga pajūgā pils parka liepu alejā, zāļu tēju degustācijas.

Blankenfeldes muiža atrodās Jelgavas novada Vilces pagastā ,plašajā Zemgales līdzenumā.Muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.Sākums muižai ir 1462.gads, kad  Livonijas ordeņa mestrs izlēņo zemi starp Svētes un Platones upēm Klausam fon Mdemam. 1561./62.gadā veidojoties Kurzemes hercogistei, lēnis kļust par privātu muižu un pieder Medemu dzimtai gandrīz trīs gadsimtus.    Nākamos gadsimtos tā pieder fon Butlaru,fon Manteifelu-Sceges,fon Kenigsfelsu un fon Hanu dzimtām.Blankenfeldes muižas apbūve tapusi 18.gs.40.gados.Telpas kungu mājā  kārtotas anfilādēs ar baroka stila interjēra elementiem un tipisku velvju pagrabu.Trīs aiļu mezonīms ēkas centrālā asī un izveidotais otrais stāvs kungu māju atšķīra no zemnieku mājām.19.gs.kungu mājai piebūvē uz kolonām balstītas verandas, kas to laik ir modē Baltijas kungu mājām un tā  ēka arvien vairāk  iegūst klasicisma elementus.No 1924.-1970.gadam muižā bija vecu ļaužu pansionāts. Padomju laikā muižā dzīvo gadījuma strādnieki un talcinieki .Tagad muiža ir privātīpašums,ir restaurētas vārtu māja,kas tagad ar lepno vārtu izbūvi ir atgriezusi muižai dižciltigo izskatu un stallis ,ainavu parks,muižas pagalmā aug rozes un pojenes . Atjaunotās ēkās izveidota viesnīca,moderna sulu un vīna ražotne,zvanu muzejs  ar  zvaniem no visas pasaules,telpas pasākumiem un viesībām līdz 60 cilvēkiem.