Pilis un muižas

Bīriņu muižas komplekss un parks veidots 18.-19. gs. 1860. gadā celtajā Bīriņu pilī atrodas viesnīca, kā arī restorāns. Tāpat tiek piedāvātas telpas pasākumiem un semināriem. Pili ieskauj parka takas un vairākas saglabājušās saimniecības ēkas, kā Ūdensdzirnavas, Ūdenstornis un staļļi, kas katru dienu pieejami apskatei.

Pils restorāns ir atvērts katru dienu, un tā ēdienkartē iekļauti gan eiropeiski, gan latviski ēdieni. Tajos tiek izmantota arī rupjmaize, pasniedzot tādus ēdienus kā, piemēram, rupjmaizes kārtojums.

Piena muižas kompleksā pieejami numuri nakšņošanai, Rožu krodziņš garšas baudījumam, tenisa korti aktīvu dzīvesveidu piekritējiem, labiekārtota auto - māju stāvvieta ceļotājiem, Piena muzejs zinātkārajiem, Svinību zāles lielākām un mazākām svinībām, Piena SPA salons sevis lutināšanai, pirts rituālu cienītājiem Baltā lauku pirts un Melnā akmens pirts.

Viesi var izmēģināt roku govs slaukšanā, kult sviestu un degustēt to, noklausīties runājošo gotiņu Ventu, kura izstāsta, kā rodas piens. Muižas iemītnieki ir arī briedīši, aitiņas un zirgi - Mia un Mara. Muižu ieskauj ābeļdārzs un parks, kurā izvietotas plāksnītes ar koku nosaukumiem. Piena muiža atrodas Dienvidkursas augstienes malā, no kuras paveras plaši un skaisti skati uz tuvāku un tālāku apkaimi.

SPA piedāvājumi

Abgunstes muiža ir 18. gadsimta baroka stila celtne, 25 minūšu brauciena attālumā no Jelgavas. Viesiem piedāvā muižas saimnieku stāstu un ekskursiju. Apmeklētāji var piedalīties dažādās radošajās darbnīcās, baudīt īstus "ēdamsvētkus", kā arī nakšņot īpaša dizaina viesu istabās. Muiža ir iecienīta vieta pilna servisa svinībām, piedāvājot plašas telpas pasākumiem, gleznainu muižas parku, ēdināšanas, dekorēšanas un organizēšanas pakalpojumus.
Muižas īpašnieki ir Asnāte un Jānis Avotnieki, kuri 2016. gadā iegādājās muižu un ar biedrību "Radošuma meka" veic tās atjaunošanu un attīstīšanu.

Atrodas Ķekavas pagasta Rāmavā. Muižas pirmsākumi meklējami 15. gadsimtā. No 1723. g. muiža piederēja Rīgas virsmācītājam Depkinam, no kura arī ieguva savu nosaukumu. Rāmavas muižas koka divstāvu dzīvojamā ēka (19. gs), kas celta klasicisma formās, ir atjaunota un šobrīd ir viena no vislabāk uzturētajām Pārdaugavas muižiņām. Līdz mūsdienām no aptuveni 10 muižas ēkām ir saglabājusies dzīvojamā ēka un parks. Rāmavas muižā nozīmīgu daļu savas dzīves gadus (1808. – 1850.) pavadīja baltvācu rakstnieks, publicists un muižas īpašnieks - Garlībs Merķelis. Rāmavas (Depkina) muižā piedāvā naktsmītnes (12 dažāda lieluma istabas), telpas semināriem, nometnēm, svinībām un fotosesijām. 

Blankenfeldes muiža atrodās Jelgavas novada Vilces pagastā ,plašajā Zemgales līdzenumā.Muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.Sākums muižai ir 1462.gads, kad  Livonijas ordeņa mestrs izlēņo zemi starp Svētes un Platones upēm Klausam fon Mdemam. 1561./62.gadā veidojoties Kurzemes hercogistei, lēnis kļust par privātu muižu un pieder Medemu dzimtai gandrīz trīs gadsimtus.    Nākamos gadsimtos tā pieder fon Butlaru,fon Manteifelu-Sceges,fon Kenigsfelsu un fon Hanu dzimtām.Blankenfeldes muižas apbūve tapusi 18.gs.40.gados.Telpas kungu mājā  kārtotas anfilādēs ar baroka stila interjēra elementiem un tipisku velvju pagrabu.Trīs aiļu mezonīms ēkas centrālā asī un izveidotais otrais stāvs kungu māju atšķīra no zemnieku mājām.19.gs.kungu mājai piebūvē uz kolonām balstītas verandas, kas to laik ir modē Baltijas kungu mājām un tā  ēka arvien vairāk  iegūst klasicisma elementus.No 1924.-1970.gadam muižā bija vecu ļaužu pansionāts. Padomju laikā muižā dzīvo gadījuma strādnieki un talcinieki .Tagad muiža ir privātīpašums,ir restaurētas vārtu māja,kas tagad ar lepno vārtu izbūvi ir atgriezusi muižai dižciltigo izskatu un stallis ,ainavu parks,muižas pagalmā aug rozes un pojenes . Atjaunotās ēkās izveidota viesnīca,moderna sulu un vīna ražotne,zvanu muzejs  ar  zvaniem no visas pasaules,telpas pasākumiem un viesībām līdz 60 cilvēkiem.