Pilis un muižas

Viesu nams – Odzienas krogusmāja  atrodas gleznainā vietā Odzienā. Pirmajā stāvā izvietots bārs,  ēdamzāles un mājīga atpūtas telpa. Viesu nama otrajā stāvā ir 19.gs. beigu - 20.gs. sākuma laika garam atbilstoši, autentiski mēbelēti viesu numuri - divvietīgi un ģimenes numuri. Maksimālais guļvietu skaits kompleksā - 100. Odzienas krogusmājā var sarīkot viesības 75 personām, bet pils atjaunotajās zālēs - līdz pat 200 personām.

Tiek piedāvātas arī ekskursijas pa muižas kompleksu, ieskaitot pili un Pilsbrūzi, kurā var degustēt tur tapušos dzērienus - kvasu un alu. Vēl tiek piedāvāta arī Padomju auto un tehnikas kolekcijas apskate.

Īpašie piedāvājumi

Jaunpils pils ir 1301.gadā celta bruņinieku pils, kas savu sākotnējo izskatu ir saglabājusi līdz mūsdienām. Senajos mūros piedāvā atpūtu viduslaiku apartamentos un mūsdienīgākos numuriņos, zāles pasākumiem, ekskursiju programmas ar pils personāžiem. Viesus ikdienu gaida Viduslaiku krodziņš.

Īpašie piedāvājumi

Bramberģes muiža piedāvā apskates ekskursijas, vietu pasākumiem, ir pieejamas nojumes, telts vietas, piknika/ugunskura vieta.

Nakšņošanai viesiem iekārtots ērts namiņš. Tajā ir guļamistaba, labiekārtota virtuve, vannasistaba un pie namiņa ir āra terase. Bērniem pieejams rotaļu laukums.

Muižas teritorija tiek piedāvāta dažādām norisēm - fotosesijām, privātiem pasākumiem, piemēram dzimšanas dienu ballītēm lieliem un maziem, meistarklasēm, kāzu ceremonijām, kāzu pieturām.

Atrodas Ķekavas pagasta Rāmavā. Muižas pirmsākumi meklējami 15. gadsimtā. No 1723. g. muiža piederēja Rīgas virsmācītājam Depkinam, no kura arī ieguva savu nosaukumu. Rāmavas muižas koka divstāvu dzīvojamā ēka (19. gs), kas celta klasicisma formās, ir atjaunota un šobrīd ir viena no vislabāk uzturētajām Pārdaugavas muižiņām. Līdz mūsdienām no aptuveni 10 muižas ēkām ir saglabājusies dzīvojamā ēka un parks. Rāmavas muižā nozīmīgu daļu savas dzīves gadus (1808. – 1850.) pavadīja baltvācu rakstnieks, publicists un muižas īpašnieks - Garlībs Merķelis. Rāmavas (Depkina) muižā piedāvā naktsmītnes (12 dažāda lieluma istabas), telpas semināriem, nometnēm, svinībām un fotosesijām. 

Blankenfeldes muiža atrodās Jelgavas novada Vilces pagastā ,plašajā Zemgales līdzenumā.Muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.Sākums muižai ir 1462.gads, kad  Livonijas ordeņa mestrs izlēņo zemi starp Svētes un Platones upēm Klausam fon Mdemam. 1561./62.gadā veidojoties Kurzemes hercogistei, lēnis kļust par privātu muižu un pieder Medemu dzimtai gandrīz trīs gadsimtus.    Nākamos gadsimtos tā pieder fon Butlaru,fon Manteifelu-Sceges,fon Kenigsfelsu un fon Hanu dzimtām.Blankenfeldes muižas apbūve tapusi 18.gs.40.gados.Telpas kungu mājā  kārtotas anfilādēs ar baroka stila interjēra elementiem un tipisku velvju pagrabu.Trīs aiļu mezonīms ēkas centrālā asī un izveidotais otrais stāvs kungu māju atšķīra no zemnieku mājām.19.gs.kungu mājai piebūvē uz kolonām balstītas verandas, kas to laik ir modē Baltijas kungu mājām un tā  ēka arvien vairāk  iegūst klasicisma elementus.No 1924.-1970.gadam muižā bija vecu ļaužu pansionāts. Padomju laikā muižā dzīvo gadījuma strādnieki un talcinieki .Tagad muiža ir privātīpašums,ir restaurētas vārtu māja,kas tagad ar lepno vārtu izbūvi ir atgriezusi muižai dižciltigo izskatu un stallis ,ainavu parks,muižas pagalmā aug rozes un pojenes . Atjaunotās ēkās izveidota viesnīca,moderna sulu un vīna ražotne,zvanu muzejs  ar  zvaniem no visas pasaules,telpas pasākumiem un viesībām līdz 60 cilvēkiem.