Pilis un muižas

Bīriņu muižas komplekss un parks veidots 18.-19. gs. 1860. gadā celtajā Bīriņu pilī atrodas viesnīca, kā arī restorāns. Tāpat tiek piedāvātas telpas pasākumiem un semināriem. Pili ieskauj parka takas un vairākas saglabājušās saimniecības ēkas, kā Ūdensdzirnavas, Ūdenstornis un staļļi, kas katru dienu pieejami apskatei.

Pils restorāns ir atvērts katru dienu, un tā ēdienkartē iekļauti gan eiropeiski, gan latviski ēdieni. Tajos tiek izmantota arī rupjmaize, pasniedzot tādus ēdienus kā, piemēram, rupjmaizes kārtojums.

Piena muižas kompleksā pieejami numuri nakšņošanai, Rožu krodziņš garšas baudījumam, tenisa korti aktīvu dzīvesveidu piekritējiem, labiekārtota auto - māju stāvvieta ceļotājiem, Piena muzejs zinātkārajiem, Svinību zāles lielākām un mazākām svinībām, Piena SPA salons sevis lutināšanai, pirts rituālu cienītājiem Baltā lauku pirts un Melnā akmens pirts.

Viesi var izmēģināt roku govs slaukšanā, kult sviestu un degustēt to, noklausīties runājošo gotiņu Ventu, kura izstāsta, kā rodas piens. Muižas iemītnieki ir arī briedīši, aitiņas un zirgi - Mia un Mara. Muižu ieskauj ābeļdārzs un parks, kurā izvietotas plāksnītes ar koku nosaukumiem. Piena muiža atrodas Dienvidkursas augstienes malā, no kuras paveras plaši un skaisti skati uz tuvāku un tālāku apkaimi.

SPA piedāvājumi

Pirmie rakstiskie avoti par muižu pieejami, sākot no 18. gs. 3. ceturkšņa. 1759. g. muižas kompleksā ietilpst 14 celtnes. 1759. g. Šarlote Līvena saņēma Mežotni kā dāvanu no Krievijas imperatores Katrīnas II. Šajā laikā arī Mazmežotnē sākas plašāki celtniecības darbi. Muižas ēkas stipri cieta Pirmā pasaules kara laikā. Pirmās neatkarīgās valsts laikā tā kļuva par paraugmuižu, bet Otrā pasaules kara laikā - izdeg dzīvojamās ēkas mansards un jumts. 2007. g. tika uzsākti Mazmežotnes kompleksa atjaunošanas darbi. Šobrīd - Mazmežotnes muiža ir dabas ieskauta skaista un sakopta vieta viesu atpūtai, piedāvājot nakšņošanu, ēdināšanu, telpas svinībām, sarīkojumiem un semināriem, bet aktīvās atpūtas cienītājiem un dabas baudītājiem - braucienus ar velosipēdiem, laivām un pastaigas pa dabas taku un apkārtnes celiņiem. Atsevišķas ēkas - vecais muižas stallis un šķūnis piedāvā plašas zāles lielākām svinībām, kāzām, semināriem, koncertiem, izstādēm. Muižas Kungu un Lielā kalpu mājā ierīkota viesnīca un restorāns, bet  Mazā  kalpu mājā - SPA komplekss ar dažādiem  relaksējošiem piedāvājumiem. Lielās kalpu mājas manteļskurstenī ierīkota pastāvīga ekspozīcija par cukurbiešu un cukurrūpniecības vēsturi Latvijā.  Vecā siernīca pārveidota par atpūtas namiņu ar pirtiņu, karsto āra kublu, atpūtas un nakšņošanas telpu, piknika terasi. Muižas apkaimē izveidota dabas taka, kas ved pa Lielupes ielejas kreisā krasta nogāzi un iepazīstina ar dabas daudzveidību Lielupes krastos.

Abgunstes muiža ir 18. gadsimta baroka stila celtne, 25 minūšu brauciena attālumā no Jelgavas. Viesiem piedāvā muižas saimnieku stāstu un ekskursiju. Apmeklētāji var piedalīties dažādās radošajās darbnīcās, baudīt īstus "ēdamsvētkus", kā arī nakšņot īpaša dizaina viesu istabās. Muiža ir iecienīta vieta pilna servisa svinībām, piedāvājot plašas telpas pasākumiem, gleznainu muižas parku, ēdināšanas, dekorēšanas un organizēšanas pakalpojumus.
Muižas īpašnieki ir Asnāte un Jānis Avotnieki, kuri 2016. gadā iegādājās muižu un ar biedrību "Radošuma meka" veic tās atjaunošanu un attīstīšanu.

Blankenfeldes muiža atrodās Jelgavas novada Vilces pagastā ,plašajā Zemgales līdzenumā.Muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.Sākums muižai ir 1462.gads, kad  Livonijas ordeņa mestrs izlēņo zemi starp Svētes un Platones upēm Klausam fon Mdemam. 1561./62.gadā veidojoties Kurzemes hercogistei, lēnis kļust par privātu muižu un pieder Medemu dzimtai gandrīz trīs gadsimtus.    Nākamos gadsimtos tā pieder fon Butlaru,fon Manteifelu-Sceges,fon Kenigsfelsu un fon Hanu dzimtām.Blankenfeldes muižas apbūve tapusi 18.gs.40.gados.Telpas kungu mājā  kārtotas anfilādēs ar baroka stila interjēra elementiem un tipisku velvju pagrabu.Trīs aiļu mezonīms ēkas centrālā asī un izveidotais otrais stāvs kungu māju atšķīra no zemnieku mājām.19.gs.kungu mājai piebūvē uz kolonām balstītas verandas, kas to laik ir modē Baltijas kungu mājām un tā  ēka arvien vairāk  iegūst klasicisma elementus.No 1924.-1970.gadam muižā bija vecu ļaužu pansionāts. Padomju laikā muižā dzīvo gadījuma strādnieki un talcinieki .Tagad muiža ir privātīpašums,ir restaurētas vārtu māja,kas tagad ar lepno vārtu izbūvi ir atgriezusi muižai dižciltigo izskatu un stallis ,ainavu parks,muižas pagalmā aug rozes un pojenes . Atjaunotās ēkās izveidota viesnīca,moderna sulu un vīna ražotne,zvanu muzejs  ar  zvaniem no visas pasaules,telpas pasākumiem un viesībām līdz 60 cilvēkiem.