Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Eduarda Veidenbauma (1867 - 1892) memoriālais muzejs 1959. g. tika izveidots „Kalāču” mājās, kur no piecu gadu vecuma dzīvoja latviešu dzejnieks un tulkotājs. Blakus muzejam uzcelta izstāžu zāle, kurā tiek organizētas tematiskas izstādes. Muzeja dārzā 1961. g. atklāts tēlnieka Laimoņa Blumberga E. Veidenbaumam veltītais piemineklis. Turpat ir saglabājusies klētiņa, kurā E. Veidenbaums dzīvojis vasaru laikā. Dzejnieku apglabāja Liepas kapos. |
||
Muzejs atrodas Pulvertornī, kas viduslaiku Rīgā bija nozīmīga pilsētas fortifikācijas sistēmas sastāvdaļa. Muzeja pamattēma ir Latvijas militāri – politiskā vēsture un ar to saistītie eksponāti.
|
||
Pīrissāre ir 7,5 km² liela pastāvīgi apdzīvota Peipusa ezera sala. Pārsvarā šeit uz dzīvi ir apmetušies krievu vecticībnieki, kas vairākus gadsimtus rūpējas par savas savdabīgās kultūras saglabāšanu. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar zvejniecību. Uz lauksaimniecībai piemērotas zemes audzē dārzeņus, visvairāk – sīpolus. Uz Pīrisāri no Lāksāres ostas var nokļūt ar prāmi "Koidula" (tālr.: +372 527 2974, www.veeteed.com). |
||
Rīgas HES komplekss ir savienots ar Doles salas austrumdaļu. Rīgas HES ir pēdējā no elektrostacijām Daugavas HES kaskādē. Tās celtniecību uzsāka 1966. g., bet pirmo hidroagregātu iedarbināja 1974. gadā, tā projektēto jaudu sasniedzot divus gadus vēlāk. Rīgas HES uzstādīti seši hidroagregāti, kuru kopējā jauda ir 402 000 kW. No Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) labi redzamas Rīgas HES dambis. Rīgas HES dzelmē palika daudzi kultūras un vēstures pieminekļi, t.sk. Laukskolas apmetne, kas ir vecākā zināmā cilvēku apmešanās vieta tagadējā Latvijas teritorijā. |
||
Kretoņu (Kretuonas) ezera dienvidu krastā (ezeru gan neredz aizauguma dēļ) meklējams Kretoņu ciems. Šķiet, ka šī vieta ir „aizķērusies" pagātnē. Cauri ciemam iet viena iela, kurai abās pusēs izvietojušās 19. – 20. gs. mijā (dažas pat mazliet agrāk – 19. gs. vidū) celtās saimniecības. Te redzamas gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas, kuras rada etnogrāfiska brīvdabas muzeja sajūtu. Dažas no tām gan ir „padevušās" laika zobam. Lai vai kā, šis ir viens no neparastākajiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem, kuru pa „galveno ielu" vērts izstaigāt visā garumā. Šim, tāpat kā pārējiem etnogrāfiskajiem ciemiem ir piešķirts kultūras mantojuma objekta statuss. |
||
Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas lopkopības saimniecības, kas audzē govis, aitas, kazas un cūkas. Iepazīšanās diena, kuras laikā Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums) apskate. Nākamas dienas pirmajā pusē dodamies uz Kurzemi. Zemnieku saimniecības apmeklējums, kuras specializācija ir gaļas liellopu ganāmpulks. Otras saimniecības specializācija ir dažādas jomas - tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšana vaislai, nobarošana un gaļas ražošana, piena sivēnu pārdošana un cūkgaļas ražošana, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšana, kā arī biškopība. Vakarpusē – Kuldīgas vecpilsētas un Eiropas platākā ūdenskrituma – Ventas rumbas apmeklējums. Nākamajā dienā dodamies uz Vidzemi. Pirmā saimniecība ir specializējusies liellopu audzēšanā un intensīvajā lauksaimniecībā, bet otrās specializācija ir piena lopkopība, graudaugu un zālāju audzēšana. Kokneses pilsdrupu, kas atrodas latviešu tautas likteņupes – Daugavas krastos, apskate. Vakarpusē - viena no lielākajām kazkopības saimniecībām Latvijā. Te audzē ap 160 tīršķirnes kazas (Alpu, Anglo, Vācu baltā dižciltīgā) un mājas cūkas kuiļus (vaislai). Ekskursija un vairāku sieru šķirņu degustācija. Nākamās dienas rītā apmeklējam vienu no lielākajām Latvijas aitkopības saimniecībām, kas vienlaikus ir arī bioloģiskā saimniecība. Te audzē ap 250 Latvijas tumšgalves šķirņu aitu. Otra saimniecība darbojas divos virzienos – audzē graudus un zālāju sēklas un nodarbojas ar piena lopkopību un jaunlopu audzēšanu. Cēsu viduslaiku pils apskate. Cēsu pils bija Livonijas ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Dienu noslēdzam Ungurmuižā, kas ir viens no izcilākajiem Latvijas 18. gs. koka barokālās celtniecības paraugiem. |
||
This tour will take you on a walk through the Curonian Spit from Nida to Smiltynė. The Curonian Spit National Park is located on a long, sand-dune spit that separates the Curonian Lagoon from the Baltic Sea coast. A sand beach of ~50 km is running on the western side of the dune spit, while the shore of the Curonian Lagoon is shallow and characteristic of ridged bays overgrown with reeds. The Baltic Coastal Hiking Route starts in the centre of Nida near the port. In Nida, it runs along the Curonian Lagoon promenade, offering beautiful views of the spacious waters. From Nida to Bulvikio Cape, the Baltic Coastal Hiking Route winds along small forest paths leading up and down pine-covered dunes; in the village of Preila, the trail runs along the promenade of the lagoon. Between Pervalka and Juodkrantė, the Baltic Coastal Hiking Route leads along a beautiful, sandy beach. You can take the Raganų kalnas (Hill of Witches) trail in Juodkrantė. The route alternates between the Baltic Sea coast, the dunes and the Curonian Lagoon until it finally reaches the ferry, which will take you to Klaipėda. |
||
Augstākā vieta Daugavpils dienviddaļā 18. Novembra ielas apkaimē, kur salīdzinoši nelielā teritorijā, ~ 0,3 km rādiusā atrodas četru konfesiju dievnami – Daugavpils Pirmais vecticībnieku lūgšanas nams (1908. – 1928.), Daugavpils Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle (1905.), Daugavpils Dievmātes katoļu baznīca (1905.) un Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāle (1893.). |
||
Teritorija, kas aptuveni 20 km garumā „piekļāvusies” abiem Aiviekstes upes krastiem. Dabas parka galvenā vērtība ir palieņu pļavas (un citi pļavu biotopi), kas ir ļoti nozīmīga daudzu augu un dzīvnieku (īpaši – putnu) sugu dzīves vieta. Ūdenstūristiem, kas laivo pa Aivieksti, nakšņošana ir jāplāno tikai šim mērķim paredzētās vietās!
|
||
Tās garums ir aptuveni 1,2 km. Taku unikālu padara paugurainais meža reljefs (gravas augstums vietām sasniedz pat 15 m), augu sugu daudzveidība, kā arī gleznainie Kauliņupītes līkumi, kas divās vietās šķērso taku. Žibgravas veselības taku izveidoja 90. gadu beigās. |
||
Ogu un augļu dārzs, dažādu ievārījumu, sulu, sīrupu ražošana un tirdzniecība.
|
||
Trīs dienu ilgais maršruts ļaus iepazīt ne tikai vienu no ainaviski neparastākajiem Baltijas dabas veidojumiem - Kuršu kāpām, bet arī dažām interesantām teritorijām tepat Latvijā - Papes dabas parku un Liepājas Karaostsu. Pēdējo vērts apskatīt, kamēr tā vēl nav zaudējusi savu "padomju šarmu". Ne mazums jaunu un nepiedzīvotu iespaidu radīsies arī apmeklējot divas savdabīgas cilvēku darinātus veidojumus - "Akmeņu pilsētu" un "Absurda pilsētu”, kurām nav līdzīgu veidojumu ne tikai Baltijas, bet arī daudz plašākā mērogā. |
||
Atrodas skaistā vietā, Pilsētas ezera krastā. Saimniecībā audzē aitas, kazas, trušus un mājputnus. Piedāvā ekskursiju, bērniem trušu barošanu un jēru apskati pavasarī. Interesenti var piedalīties aitas cirpšanā. |
||
1869. g., dažus gadus pēc Ainažu jūrskolas dibināšanas, Ģipkā tika dibināta pirmā jūrskola Kurzemē. Šī bija 2. kategorijas jūrskola, kurā sagatavoja tālbraucējus stūrmaņus un tuvbraucējus kapteiņus. 1894. g. jūrskolu pārcēla uz Mazirbi. Pirms jūrskolas atvēršanās šajā ēkā no 1860. g. darbojās skola, bet 1867. g. speciāli jūrskolai, ēkai tika uzcelts otrais stāvs. Tā ir saglabājusies līdz pat mūsdienām un pārveidota par dzīvojamo māju. Skola (Ģipkā un Mazirbē) savas pastāvēšanas 28 gados devusi vairāk kā 200 profesionālu jūrnieku un tai bija liela nozīme kuģu būves veicināšanā piekrastes lībiešu ciemos. (Avots: Rojas TIC) |
||
Ar mežiem, purviem un ezeriem (Riču, Sila u.c.) bagāta teritorija Latvijas - Baltkrievijas pierobežā. Galvenās aizsargājamās dabas vērtības - dažāda veida purvu, mežu un ezeru biotopi un tajos mītošās augu un dzīvnieku sugas. Ezeru krastos, kurus iecienījuši vietējie atpūtnieki, atrodas vairākas naktsmītnes. Ilgas muiža (celta 19. gs. kā medību pils) ir Daugavpils Universitātes studentu prakses vieta. Silenes dabas parkā ietilpst arī Glušonkas purva un Ilgas dabas liegumi.
|
||
Baznīca atrodas pašā pilsētas centrā. Tā celta laikā no 1781. līdz 1788. gadam un tās celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts – Kristofs Hāberlands. Noskatītā vieta, netālu no ezera, bijusi purvaina. Tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Tā būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Baznīcas apmeklētāji var aplūkot gan grezno interjeru, gan uzkāpt 55,5 m augstajā torni, no kura paveras skaists pilsētas skats. Baznīcas apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš. |
||
Sena un nozīmīga tirdzniecības un amatniecības centra vieta Rīgas HES ūdenskrātuves kreisajā krastā, kas virs Daugavas paceļas ap 15 m augstumā. Uzskata, ka pie mazā strauta - Varžupītes ietekas blakus Daugmales pilskalnam - atradusies vēstures dokumentos pieminētā Zemgales osta. Pēc atrastajām senlietām var spriest, ka pilskalns un tā piekāje ar senpilsētu bijis apdzīvots līdz 12. gs. beigām, kad Daugmales nozīmi mazināja strauji augošā Rīga. Pilskalna piekāje ir nostiprināta. |
||
Raunas pilsdrupās (pils celtniecību uzsāka 1262. g un tā bija viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm) mūsdienās izveidots skatu tornis, no kura redzami iespaidīgie pils mūri, kādreizējā viduslaiku pilsētas vieta un Raunas centrs. Torņa atslēgas meklējamas Raunas tūrisma informācijas centrā. |
||
Ošvalkos – apdzīvotā vietā starp Jūrkalni un Sārnati ir uzstādīta piemiņas zīme "Cerību bura”, kas veltīta tiem latviešu bēgļiem (1944. - 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. Zīme izvietota krasta kāpās starp ceļu un jūru. |
||
Kaut arī akmens izmēri nav neko lieli (augstums 2,1 m, apkārtmērs 15 m), tas jau kopš 20. gs. sākuma ir kļuvis par populāru tūrisma objektu. No Abavas Velnakmens paveras lielisks skats uz Abavas ieleju.
|