| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Neliels meža masīvs austrumos no Cirstes – Mazirbes ceļa
krustojumā ar Kolkas – Ventspils ceļu. Teiku vieta. Cauri Kaziņmežam pa Krustceļu
nonākam pie Kolkas – Ventspils ceļa (P 124) krustojuma
|
||
|
Mālpils muiža ir izcils klasicisma arhitektūras piemineklis. Tajā iekārtots arī gardēžu restorāns. Tā ēdienkarte mainās un tiek papildināta, mainoties gadalaikiem un izmantojot katrai sezonai raksturīgas veltes. Restorāns atkārtoti iekļuvis Latvijas labāko restorānu topā, pateicoties šefpavārei Aijai Gabrānei. |
||
|
Atrodas t.s. Baznīcu kalnā - A. Pumpura ielā 11 a. Varenais neobaroka stilā celtais dievnamu tapis 1905. g. Pastāv viedoklis, ka par šīs baznīcas prototipu izmantotas Aglonas vai Krāslavas bazilikas, kā arī Rietumeiropas baznīcu paraugi. Tās interjeru rotā divstāvīgs altāris, kurā novietota spāņu gleznotāja B. E. Muriljo pazīstamās gleznas “Svētā Dievmāte” kopija. 1909. g. baznīcā uzstādīja poļu meistara Ādolfa Hofmana būvētās ērģeles.No būvniecības laika saglabājusies arī pārējā baznīcas iekārta. |
||
|
Viens no vecākajiem Eiropas brīvdabas muzejiem. Tajā izvietotas 118 senas celtnes no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Iepazīstamas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku (arī lībiešu) sētas un Latgales krievu vecticībnieku saimniecība. Apmeklētāji tiek aicināti uz latviešu gadskārtu ieražu svētkiem un izglītojušām programmām. Darbojas amatnieki un Priedes krogs. |
||
|
Mākslīgi rakts Kaņiera
savienojums ar Rīgas jūras līci, kur ezera
līmeni mūsdienās regulē ar atjaunoto slūžu
sistēmas palīdzību. Laba putnu vērošanas
vieta pavasara un rudens migrāciju laikā.
Orientieris no jūras puses – Starpiņupītes
ieteka jūrā.
|
||
|
Saimnieks piedāvā ekskursiju bišu dravā ar bitenieku cepurēm galvā. Iepazīstina ar medus ražošanas procesu, demonstrē video un cienā ar 6 – 7 dažādiem medus veidiem. Ja ciemiņi vēlas, uzcep pankūkas. Produkcijas iegāde. |
||
|
Atrodas Liepājā, E. Tisē un Lauku ielas krustojuma galā. Pa Ezera laipu (Liepājas ezera palieņu pļavas) var nokļūt līdz putnu vērošanas tornim, no kura labi pārlūkojama ezera ziemeļdaļa. Laba putnu vērošanas vieta. Ietilpst Liepājas ezera dabas lieguma teritorijā. |
||
|
Atrodas 0,1 km austrumos no katoļu bazilikas. Jau no 1825. g. Svētavota ūdeni izmantoja dziednieciskiem mērķiem. Līdz 19. gs. 40. gadiem avota ūdens īpašības bija izslavētas tāpat kā Aglonas Dievmātes svētbildes brīnumdarītājas spējas. Tās savulaikapstiprinājusi Viļņas ārstu komisija un Pēterpils akadēmija, taču ap 1840. g. avots savas īpašības esot zaudējis. Tomēr arī mūsdienās svētceļnieki joprojām tic avota spēkam. |
||
|
Pirmo reizi rakstos Kandavas vārds minēts 1230. g. 1253. g. stāvā Abavas senlejas krasta augšdaļā Livonijas ordenis uzcēla mūra pili, kuras piekājē izveidojās apdzīvota vieta. 17. gs. Kandava tapa par nozīmīgu tirdzniecības centru. Mēra epidēmija un 1. pasaules kara laika notikumi smagi piemeklēja pilsētiņu un tās iedzīvotājus. Pilsētas tiesības Kandava ieguva 1917. g. Padomju laikos Jaunkandavas lauksaimniecības tehnikuma sporta komplekss kļuva par populāru treniņu norises vietu. |
||
|
Relatīvi grūti pieejama un cilvēka mazskarta teritorija kūdrā izstrādātajā Cenas tīreļa ziemeļaustrumu daļā, kur saglabājušies augstā purva biotopi ar purva ezeriem, kas kopumā veido nozīmīgu vietu ligzdojošām un migrējošām zosveidīgo, tārtiņveidīgo u.c. putnu sugām. Teritorija nav piemērota (un nav vēlams) tūrisma aktivitātēm.
|
||
|
Vēl netālu no Kilmiņupes ietekas jūrā atrodas nostāstiem apvītais Tromeļa pilskalns – viduslaiku nocietinājuma vieta. Tā meklējama ap 100 m attālumā no „Krauju” mājām. Šeit 1977. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās ķieģeļu un krāsns podiņu lauskas liecina, ka nocietinājums izmantots viduslaikos. Vieta saistīta ar nostāstiem par jūras laupītāju Trommeli, kurš te esot noracis salaupītās bagātības, tāpēc kāpā redzamas daudzas mantraču saraktās bedres. Teika stāsta par jūras laupītāju Trommeli, kurš ar saviem ļaudīm aplaupījis kuģus Rīgas jūras līcī no Kurzemes piekrastes līdz Roņu salai. Senatnē šajā piekrastē noenkurojušies daudzi kuģi, kas gaidījuši labvēlīgāku ceļa vēju, lai varētu apbraukt Kolkas ragu, taču jūras laupītājs to izmantoja savtīgiem nolūkiem. Tas arī savācis bojā gājušo kuģu mantas. Trommeļa pils esot bijusi celta no mūra. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Atrodas Lubāna dienvidu krastā pie dambja un Īdeņas kanāla, no kura var aplūkot „tipiskas” mitrāju ainavas – niedrājus, aplūstošus krūmājus, mitras pļavas, aizaugušo ezeru. |
||
|
Pamatekspozīcija „Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas 19. – 21. gadsimtā” rāda meitu, sievu un vīru tērpus un to elementu daudzveidību. Apmeklētāji var iesaistīties Bārtas kreklu rakstu izšūšanas un aušanas procesā. Kopā ar Bārtas etnogrāfisko ansambli piedāvā izglītojošas programmas „Bārtas tautas tērps” un „Dzied Bārtas sievas”. |
||
|
Atrodas Ķekavā, autoceļa Rīga – Grenctāle (A 7) malā. Iekārtots vēsturiskā ēkā ar atbilstošu koka interjeru. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm, organizē muzikālus vakarus. |
||
|
Cesvainē ir senas siera darināšanas tradīcijas, jo „Cesvaines piens” ir veidojies uz vēsturiskās Cesvaines muižas pienotavas bāzes. Uzņēmums ražo sviestu, biezpienu, sieru, mājas sieru, skābo krējumu. Produkciju var iegādāties ražotnei blakus esošajā veikaliņā „Pie Arkas”. |
||
|
Izjūtiet dabu ar visām piecām maņām Jonavas rajona Šveices ciemā Survilu ciema tūrisma saimniecībā esošajā baskāju takā! Takas segums ir visdažādākais – čiekuri, peļķes, kūdra, māls, grants, nogludināts stikls, skujas, salmi, šķēršļu josla un citi. Taka ir vairāk kā kilometry gara, tādā veidā izjutīsiet visai neticamu sajūtu gammu un pozitīvas emocijas, kā arī enerģijas pieplūdumu. |
||
|
Krodziņš Kaali jau ilgus gadus saviem viesiem piedāvā labākos igauņu un sāremiešu ēdienus un dzērienus no vietējām izejvielām, kā arī iepazīstina ar salas kultūru un vēsturi. Kaali meteorīta krātera un muzeja apmeklētāji šeit var nobaudīt gardu maltīti. |
||
|
Veidots Hānjas (Haanja) augstienes ainavas un kultūrvides aizsardzībai. Tās centrālajā daļā atrodas Baltijas augstākais reljefa punkts – Lielais Munameģis (Suur Munamägi) – 318 m.vjl. un otrs augstākais – Vellamegi (Vällamägi) kalns – 304 m.vjl. Parka R daļā meklējama Reuges senleja (Rõuge ürgorg) - 7,5 km gara un līdz 60 m dziļa ledāja veidota ieleja, kurā iegūluši 7 ezeri, t.sk. Igaunijas dziļākais (38 m) – Reuges Lielezers (Rõuge Suurjärv).
|
||
|
Mierīga vieta dabas tuvumā, kur lieliski atpūsties. Ēdiens gatavots no Hiiumaa apkārtnē pieejamām izejvielām atbilstoši viesu vēlmēm. Papildus var baudīt autentisku malkas apkures saunu un peldi mucā, bērniem iekārtots rotaļu laukums. |
||
|
Ēka, kuru uzcēla 1933. g., ir
viena no Latvijas spilgtākajām nacionālā
romantisma celtnēm. Tā sākotnēji kalpoja kā
plašākā apkārtnē pazīstamais restorāns
“Jautrais ods”. Pēc 2. Pasaules kara ēkā tika
izveidota bērnu sanatorija “Meža māja”.
1997. g. līdz ar Ķemeru nacionālā parka
izveidi Meža māja kļuva par parka
administrācijas ēku un vienlaikus arī par
modernu parka apmeklētāju centru, un norises
vietu dažādiem vides izglītības pasākumiem.
|
||