Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Akmeņupīte, kas traucas lejā no Augšzemes augstienes uz Dvieti un tālāk – Daugavu straujo tecējumu var novērot tikai pavasaros vai pēc lietavām. Pārējā laikā tā ir sekla upīte ar akmeņainu gultni. Upītes krastos ir izveidota jauka taka ar vairākām atpūtas un ugunskura vietām (ir malka), bet slāpes var veldzēt no avotiem.
|
||
Šķiet, ka viena no mūsdienās „teiksmām” visapvītākā Padomju armijas teritorija. Padomju laikā šeit atradās rezerves aviācijas lidlauks, kodolieroču noliktavas (... 50 km attālumā no valsts galvaspilsētas), kas bija nomaskētas zem diviem ar zemi apbērtiem un veģetāciju apaudzētiem betona angāriem. Publiskajā vidē ir atrodamas ziņas, ka noliktavās ir glabājusies 430 km smaga termiskā kodolbumba RX – 24 un 1030 kg smagā RX – 26 koldolbumba ar dažāda tipa kodollādiņiem, kā arī ar kodollādiņiem aprīkotās gaiss – zeme tipa raķetes. Kas gan būtu palicis pāri no Rīgas un valsts (Baltijas valstīm? Ziemeļeiropas?), ja šeit būtu noticis kāds negadījums? Šobrīd lidlauks ir slēgta teritorija.
|
||
Baznīca atrodas pilsētas centrā - Svētā Ludviga laukumā. Dievnams, ko uzskata par spilgtāko Latgales baroka pieminekli, būvēts laikā no 1755. līdz 1767. g. pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Ticīgo pasaulē šī ir ļoti svarīga vieta, jo 1775. g. no Romas atveda Krāslavas patrona Svētā Donāta relikvijas, kuras 1818. g. novietoja šim nolūkam speciāli celtā kapličā. Kopš 1790. gada līdz pat mūsdienām pirmajā svētdienā pēc Svētā Pētera dienas tiek svinēti Svētā Donāta svētki. Dievnamā ir 13 altāri. Centrālā altāra freskas „Svētais Ludvigs dodas krusta karā” autors ir itāļu mākslinieks F. Kastaldi. Vēlāk centrālo altāri papildināja ar tāda paša nosaukuma poļu mākslinieka J. Mateiko altārgleznu. Baznīcas pagrabos (atjaunoti) ir apskatāmas grāfu Plāteru kapenes, kas izveidotas 1775. gadā. Tās ir patiesi iespaidīgas, tādēļ dievnamu vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Dievkalpojumi notiek katru dienu, tādēļ baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
Iespēja iepazīties ar savvaļā augošiem un kultivētiem ārstniecības augiem, pašiem tos ievākt, izbaudot Latgales neskarto dabu, sasiet ārstniecības augu slotiņu veselībai un pirtij. Nodegustēt augu tējas lauku klusumā vai tieši otrādi - kopā ar „Muzikantu ciema” muzikantiem, piedaloties jautrās aktivitātēs, iepazīties ar bagāto latgaliešu tautas dziesmu un polku pūru. |
||
Uibo saimniecība klientiem piedāvā ēdienus no svaigas cūkgaļas, kuriem pievienots iespējami maz konservantu un piedevu un kas raksturo tradicionālās Igaunijas garšas. |
||
Viens no PSRS slepenākajiem objektiem – militāra bāze ~ 200 ha platībā, kurā atradās trīs liela izmēra radioantenas, ar kuru palīdzību varēja noklausīties mobilo telefonu sarunas Baltijas jūras reģionā, pretinieku sakarus ar zemūdenēm, karabāzēm, kosmiskajiem pavadoņiem u.c. Mazāko no antenām armija demontēja un aizveda. Lielākā no antenām (SATURN, augstums – 47 m, svars > 600 t) ir lielākais šāda veida objekts Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē. Mūsdienās divas antenas apsaimnieko Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur pēta Visuma radiostarojumu. Interesenti, iepriekš piesakoties, var doties izzinošā ekskursijā ar vietējo gidu. Tās laikā var uzkāpt līdz lielākās antenas zemspoguļa līmenim un iepazīt pazemes tuneli. |
||
Maršruts piemērots jebkuram braucējam, kas vēlas izbaudīt Ziemeļkurzemes dabas skaistumu un vidi, kur, izņemot laivotājus, nav citu cilvēku. Irbe īsā laikā kļuva par populāru upi tās skaisto krasta ainavu dēļ. Naktsmītņu šeit nav, tādēļ jāņem līdz telts un jāpaliek kādā no ūdenstūristu apmetnēm. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Šis brauciens paredzēts draugu kompānijām vai darba kolektīvam, kas brīvdienas vēlas pavadīt gan aktīvi, gan gan iepazīt Kurzemes kulināro mantojumu un degustēt citus lauku labumus. Brauciena laikā lāpu gaismā un gida pavadībā iepazīsiet Liepājas Karostas Ziemeļi fortus, novērosiet Baltijas jūras piekrastes dažādību un redzēsiet Šlīteres mežus no putna lidojuma augstuma Ovišu bākā. Otrajā dienā iespējams izstaigāt divas dabas takas, kas būs gan aktīvi, gan izglītojoši. |
||
Audzētavas apmeklētājiem gida pavadībā piedāvā staltbriežu, dambriežu un muflonu apskati ar stāstu par dzīvnieku audzēšanas īpatnībām. Veic selekcijas darbu. |
||
Vienīgā šāda veida skatu platforma - celta ziemeļos no Pāvilostas – starp jūras krastu un Latvijas lielāko pelēko kāpu. No otrā stāva labi pārskatāmi pelēkās kāpas biotopi, jūras krasts, lielākais Baltijas jūras piekrastes akmens – Pāvilostas jūrakmens, Pāvilostas ziemeļdaļa, bet vējainā laikā – kaitbordistu meistarstiķi.
|
||
Atrodas Lielvārdes centrā pie Lāčplēša un Ausekļa ielas krustojuma, - tirdzniecības centrā „Elvi”. |
||
Līvānu dienviddaļā, kur Zemgales iela „atduras” pret Daugavu, ir apskatāms un joprojām izmēģināms 21. gadsimtam diezgan neparasts un eksotisks transporta līdzeklis – viena no trīs Latvijas upju pārceltuvēm. Atšķirībā no Līgatnes pārceltuves, šo darbina motora, nevis pašas upes straumes spēks. Tas tiek īstenots ar troses palīdzību, kas pārvilkta pāri Daugavai. Pārceltuve ir veidota no Padomju armijas pontoniem, kas bija domāti tanku pontontiltu celšanai. Pārceltuvi izveidojuši tās īpašnieki. |
||
Iespaidīga koka celtne un izcils koka arhitektūras piemērs, kuru pamanīs katrs Plateļu apmeklētājs! Plateļu baznīca ir viens no Lietuvas vecākajiem koka dievnamiem. Pašreiz redzamais ir būvēts 1744. g., bet zvanu tornis – 1899. g. Dienvidos no baznīcas plešas Plateļu muižas parks. |
||
Atrodas Tērvetes ziemeļrietumu daļā, Tērvetes upītes krasta līkumā. „Sprīdīšos” sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) strādāja un atpūtās latviešu rakstniece Anna Brigadere (1861. - 1933). Šajā laikā top lugas, stāsti, dzejoļi un rakstnieces atmiņu triloģija. No laukakmeņiem celtā „Sprīdīšu” ēka uzbūvēta 1840 g. Te sākotnēji darbojušās ūdensdzirnavas, tad skola, dzīvojuši mežziņi. Tagad šeit aplūkojams rakstnieces memoriālais muzejs. No „Sprīdīšiem” var uzsākt garāku pastaigu pa Tērvetes dabas parku, kur izvietoti no koka darinātie A. Brigaderes pasaku varoņi. |
||
Endlas rezervāts veidots Endlas (Endla) purvu masīva un tā apkārtnes mitrāju aizsardzībai. Uzmanību! Lai apmeklētu Endlas rezervātu, ir jāreģistrējas rezervāta administrācijā un apmeklētāju centrā - Tooma ciemā.
|
||
Trušu audzēšanas saimniecība "Trušu muiža" savā allaž tapšanas procesā esošajā garaušu muižas kompleksā piedāvā aplūkot 15 – 20 dažādu šķirņu trušus no visas pasaules, kā arī iegūt bildi ar trusi. Lieliska iespēja ciemoties trušu "Harmonijas un miera sētā", tos samīļot, pabarot. "Trušu muiža" iegūst aizvien jaunus kaimiņus un pilnveidojas. Iespēja iegādāties "Trušu muižas" greznumlietas. Vaislas truši un mīļdzīvnieki. Vasaras sezonā (jūnijs - augusts) gaidīs ciemos no otrdienas līdz svētdienai (11:00 – 18:00). Lielākas grupas, iepriekš vienojoties, uzņem arī citā laikā. |
||
Nacionālā parka galvenā ainavas dominante. Ezers ir ~ 8,4 km garš un līdz 3,3 km plats. Tā austrumu krasti pārsvarā ir ar mežiem apauguši, ziemeļrietumu krasts – purvains, bet rietumu krastā parādās apdzīvotas sētas un simpātiskā Plateļu (Plateliai) pilsētiņa, kur meklējamas skaistākās skatu vietas. Ezera krastos ir labi attīstīta infrastruktūra - tūristu mītnes, ēdināšanas uzņēmumi (Plateļos), ūdenssporta un atpūtas inventāra noma. Ūdens dzidruma dēļ, Plateļu ezeru ir iecienījuši zemūdens niršanas entuziasti. Ezerā ir vairākas salas, no kurām interesanta ir Pils salas (Pilies sala), uz kuras no 15. – 16. gs. atradās muiža. Pastāv uzskats, ka senie Plateļu apkārtnes iedzīvotāji sākotnēji ir dzīvojuši uz salas, kuru ar krastu savienojis uz pāļiem celts tilts. Jāpiemin, ka 15 gs. pirmoreiz pieminētā Plateļu pilsētiņa atradusies uz Šventorkalņa (Šventorkalnis) kalna. Apkārt Plateļu ezeram ir izveidots ~ 24 km garš velomaršruts. Tā ir ļoti laba iespēja iepazīt parku videi un ceļotāja veselībai draudzīgā veidā. |
||
Atrodas blakus Kalnamuižas baznīcai. Dienvidos no tās redzama grāfa Pālena kapliča, uz kuras salasāms vecs uzraksts krievu drukā “Savu mieru dodu jums”. Šajos kapos atdusas daudzi ievērojami cilvēki – mikrobiologs Kristaps Helmanis, A. Brigaderes tēvs, Tērvetes ainavu parka veidotājs Miķelis Kļaviņš u.c. |
||
Krupenišku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 1908. gadā. Dievnama projekta autors ir inženieris I. Ivanovs. Šobrīd dievnams atrodas sliktā
tehniskā stāvoklī.
|
||
Saimniecība “Lejaskroķi” atrodas Abavas senlejā. Tajā nodarbojas ar truškopību. Saimnieku aprūpē ir ap 500 trušu, kā arī kazas un mājputni. Viesojoties saimniecībā, viesi varēs samīļot un pabarot trusīšus, kā arī apskatīt kazlēnus, kam ļoti patīk cilvēku uzmanība. Dzīvnieciņus iespējams apskatīt, iepazīt un samīļot, kā arī pabarot. |