Atpūta laukos
2121-2140 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Viens no ainaviskākajiem Nemunas pilskalniem ar skaistu skatu uz upes ieleju. 13. – 14. gs. šeit atradās militārs nocietinājums (nav saglabājies).
N/A

Redzamas pa lielu gabalu Vecumnieku – Skaistkalnes un Stelpes ceļu krustojuma tuvumā. Šīs Holdandes tipa vējdzirnavas uzcēla 1903. gadā. Sākot ar 20. gs. 30. gadiem dzirnavas darbojas ar elektrības palīdzību. Līdz mūsdienām ir saglabājušies vējdzirnavu vēsturiskie mehānismi. Kādreiz daudzie vējdzirnavu stāvi bija raksturīga Zemgales vēsturiskajam novadam, ko pamatoti dēvē par Latvijas „maizes klēti”. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai daži. Šīs vējdzirnavas ir apskatāmas tikai no ceļa malas.Ap 8 km rietumos (Iecavas virziens) redzamas vēl vienas – Kāravu vējdzirnavas.
N/A

Tornis atrodas Sedas purva rietumos (piekļuve no Jērcēnu puses, ierobežota transporta līdzekļu kustība), purva kūdras izstrādātajā daļā. No torņa paveras visaptverošs skats uz Sedas dīķiem un blakus esošo laivu bāzi. Piemērota vieta putnu vērošanai migrāciju laikā. Skatu platforma putnu vērošanai izveidota arī netālu no Sedas pilsētas. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

Vieta Tartu centrā, kur var nobaudīt nelielas un vieglās fish & chips tipa maltītes, kas tapušas no Peipusa ezera apkārtnes produktiem. Nelielajā veikaliņā apvienotas Peipusa apkārtnes ēdināšanas tradīcijas ar moderno virtuvi, pie tam tiek izmantoti tikai vislabākie vietējie produkti. Milzīgus panākumus jau guvis no zandarta filejas gatavotais fish & chips, sulīgais burgers, kā arī vraps jeb tītenis.
N/A

Rīvas tilts ir nominēts kā vienīgais Latvijas koka atgāžņu konstrukcijas tilts. 2002. g. to atjaunoja (iepriekšējo reizi remontēts 20. gs. 60. gados), pilnībā nomainot dēļu klāju. Pie tilta jau 18. gs. atradušās ūdens dzirnavas, vēlāk spirta brūzis, bet 19. gs. beigās - papes fabrika, kuras dambja paliekas ar mūsdienās izveidoto zivju ceļu ir apskatāmas šodien. Blakus vecajam ir uzcelts jaunais – dzelzsbetona tilts.
N/A

Pārmitrie platlapju meži, t.sk. Vēršupītes dumbrāji ir viens no sugu skaita ziņā daudzveidīgākajiem Latvijas biotopiem. Par to sezonālu applūšanu liecina daudzo melnalkšņu resnie sakņu kakli, kas nevilšus atgādina mangrovju audzes. Pie Ķemeru Meža mājas to apskates nolūkos ir izveidota uz pāļiem celtā Dumbrāju taka ( WC). Visiespaidīgākie skati Vēršupītes dumbrājos ir vērojami pavasara palos vai citos gadalaikos pēc lielām lietavām, kad mazā upīte iziet no krastiem un appludina teritoriju lielākā platībā. Otra vieta, kur var iepazīt Vēršupītes dumbrājus, ir Slokas ezera pastaigu taka. Lokveida takas garums ir 3 km, un tās sākums atrodas pie Slokas ezera putnu vērošanas torņa.
N/A
Starp steķiem un Tūjas ķieģeļu fabriku bija izveidots sliežu ceļš, pa kuru transportēja labākās kvalitātes ķieģeļus. Pēckara gados „Dzeņu” krastā uzcēla zivju pārstrādes rūpnīcu, bet pāri steķiem – cauruli, pa kuru ar ventilatora palīdzību sūknēja zivis no kuģiem, kas bija piestājuši steķu galā.
N/A

Talsu vecpilsētā, pašā vēsturiskā centra vidū, atrodas īpaša vieta, kur saplūst lauku miers un pilsētas dzīvīgums. Te vari izbaudīt gan klusumu un nesteidzīgu atmosfēru, gan arī sajust tuvumā esošo ielu dzīves ritmu.

Šī māja ir kā radīta romantiskam nedēļas nogales atpūtam divatā — vakarā iekurt kamīnu, iemirdzināt telpu sveču gaismā un baudīt siltu vīna glāzi klusā divvientulībā. Tajā pašā laikā tā lieliski piemērota arī ģimenēm vai draugu kompānijām, kas vēlas pavadīt laiku kopā ērtā un plašā vidē.

Villā pieejamas piecas guļamistabas, divas vannas istabas, kvalitatīva gultas veļa un dvieļi, satelīttelevīzija plakanajā ekrānā, ērta ēdamzona, pilnībā aprīkota virtuve, kā arī terase ar skatu uz dārzu. Papildus ērtībām viesiem ir atpūtas zona un kamīns, kas lieliski papildina vietas mājīgumu.
N/A

Viesu nama viesistabā „Agluona” tiek gatavota kafija, var nogaršot arī citus Mazajai Lietuvai un Žemaitijai raksturīgos ēdienus. Tāpat tiek organizētas degustācijas.
N/A

Naukšēnu vīna darītava ir bioloģiskā saimniecība, kurā dara sidru no Paradīzes āboliem.

Vēsture
Sidru un augļu vīnu ražo kopš 2012. gada. Darītavas saimnieks ir Jānis Baunis. Vīna gatavošana notiek otrajā paaudzē - tās aizsācējs ir Jāņa tēvs Ilmārs Baunis. 

Āboli
Augļi un ogas tiek audzēti turpat Naukšēnos - Baltijā lielākajā paradīzes ābeļu dārzā, kura platība ir 6 hektāri. Tajā aug ap 20 dažādu šķirņu paradīzes ābelītes, kopumā ap 2000. 

Sidri
Paradīzes āboli Naukšēnu sidriem piešķir īpašo, unikālo garšu.

Apmeklētājiem
Saimnieki piedāvā ekskursiju ražotnē, stāstu par sidra ražošanas procesu, visu pieejamo dzērienu degustāciju ar uzkodām. Rudenī rīko paradīzes ābolu lasīšanas talku. Pēc talkas notiek kopīga ēšana un dzeršana, baudot Naukšēnu vīna darītavas dzērienus.

Kur iegādāties
Sidri un citi dzērieni iegādājami ražotnes veikalā un e-veikalā nauksenuvini.lv.
N/A
Arī šobrīd kādreizējā Pāvilostas krasta robežapsardzes teritorija ir civilpersonām slēgta un pēc publiski pieejamās informācijas tiek izmantota jūras kara spēku vajadzībām.
N/A
3 dienas

Maršrutā varēsiet iepazīt Latgales īpašo kultūrvidi, cilvēkus, kas to veido, priecāties par skaistajām ainavām, izstaigāt  dabas takas un izpeldēties kādā no izslavētajiem Latgales ezeriem. Līvānos uzzināsiet par stikla pūtēju darbu, Daugavpilī izstaigāsiet 19.gs cietoksni, kur tagad iekārtots pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko centrs. Ceļš vīsies pa gleznainajiem Daugavas lokiem.  Veselīgās “Kurmīšu” tējas baudāmas pa ceļam uz Maizes muzeju un svētceļnieku galamērķi – balto Aglonas baziliku. Ludza priecēs ar   senatnīgām koka ēkām un bagātīgo vietējās amatniecības atspoguļojumu Amatnieku centrā. Rēzeknē interesi piesaistīs Latgales vēstniecība “Gors”. Pie Lubānas ezera vērts nogaršot zivju zupu un uzkāpt skatu tornī pavērot plašumu un putnus.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Pirmo reizi vēstures avotos 1253. g. šī vieta ir minēta kā kuršu apdzīvota apmetne. Laikā no 1637. – 1639. g. te uzcēla pirmās 19 kapelas – t.s. „Krusta ceļa stacijas", kas atgādināja Jeruzalemes Krusta ceļu. Kopš tā laika Žemaišu Kalvarija ir pazīstama kā nozīmīgs svētceļnieku galamērķis. Dažas no Krusta ceļa kapelām ir veidotas 17. – 18 gs., bet citas – 19. gs. Jāatceras, ka vēl pavisam nesen – Padomju laikos svētceļniekus nežēlīgi vajāja un represēja. Mūsdienās pilsētā ir izveidots 21 svētceļnieku „pieturas punkts". Te ik gadu (parasti no 2. – 12. jūlijam) notiek Žemaišu Kalvarijas katoļu draudzes svētki, kas pulcina daudz ļaužu no dažādām Eiropas valstīm. Iespaidīgā katoļu bazilika ir slavena ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Katoļu Ģimeņu Karalienes gleznu, kas 17. gs. atvesta no Romas. Tai piedēvē brīnumdarītājas spējas. Interesants ir pilsētas ielu tīklojums, kas atgādina 9. – 13. gs. apdzīvotas vietas ielu plānojumu. Noteikti apskatāms iespaidīgais Žemaišu Kalvarijas pilskalns, kas slejas mazās Varduvas (Varduva) upītes krastā.
N/A

Ziemeļos no Cesvaines pils plešas parks, kuru šķērso ašā Sūlas upīte. Tās ziemeļu krastā slejas ap 15 m augstais un ar mežu apaugušais Cesvaines pilskalns ar pils īpašnieka Ādolfa fon Vulfa kapu. Saglabājies nostāsts par viņa vēlēšanos tapt aizvilktam uz kapu vietu ragaviņās. Neskatoties uz vasaras laiku, tas ticis īstenots. Parkā ir liela koku un krūmu sugu daudzveidība. Daļu no tiem no saviem ceļojumiem bija atvedis pats pils saimnieks.
N/A

Seru ostas jūrniecības centrā tiek glabāti dažādi ūdens transporta līdzekļi, šeit būvē un atjauno nelielas koka laivas. Savu rindu pie meistariem gaida arī trīsmastu burinieks “Alar”. Muzeja ēkā, kas ietilpst centra kompleksā, atrodas stacionāra vietējās jūrniecības kultūras ekspozīcija. Te var pasūtīt dažādus ar piekrastes kultūru saistītus tematiskos mācību pasākumus.
N/A
Dievnamam ir netradicionāls plānojums un izkārtojums: altāris atrodas vidū, bet kancele virs altāra. Baznīcai ir arī savdabīgs zvanu tornis ar 1634. g. lietu zvanu. Tagadējo koka interjeru veidojuši Rīgas amatniecības vidusskolas audzēkņi. Blakus baznīcai atrodas vecās baznīcas drupas un mācītājmuiža, kur 18. gs. nogalē par mājskolotāju strādājis Garlībs Merķelis, kurš Liepupē novēroto izmantojis savā nozīmīgajā darbā “Latvieši”.
N/A

Blakus igauņu senču pilskalnam atrodas sena svētbirze. Pilskalna pakājē ir uzbūvēta estrāde, priekšpagalmā uzslietas šūpoles, turpat atrodas slieteņi, ugunskura laukums un pilskalna makets. Kassinurmē atrodas arī dabas izziņas taka, veselības un senlietu taka.
N/A

Strenču novada Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība “Veckūkuri” ir iekļauta Latvijas ražīgāko ganāmpulku topā. "Veckūri" ir piena pārstrāde, kas ražo netradicionālus piena produktus no savā saimniecībā iegūtā piena. Saimniecība ierindota arī to uzņēmumu vidū, kam piešķirti valsts eksporta padomes apbalvojumi “Latvijas Eksportprece 2015”.
N/A

Augsta ar mežu apaugusi kāpa, kurā 14. – 15. gs. atradusies pagānu svētnīca un observatorija. 1869. g. celta kapela un skulptūra. Stāsts par vaideloti Birutu, kas apprecēja Lietuvas dižkunigaiti Ķēstuti un dzemdēja tam dēlu Vītautu.
N/A
St. Virgin Mary Roman Catholic Church of Dukstigals. The wooden church was burned down in the World War II and restored in 1947. The church has the icon of Our Lady in the central altar and the statue of Our Lady.