| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
„Jaunpils pienotava” darbojas jau vairāk nekā simts gadus (kopš 1912. g.) un siera meistari te ražo puscietos sierus, mīkstos sierus, biezpienu, krējumu, desertus u.c. piena produktus. Ražošanas procesā izmanto tikai Latvijas zemnieku pienu. Produktus eksportē uz vairāk nekā 17 pasaules valstīm. „Jaunpils pienotavas” produkciju var nopirkt uzņēmumam blakus esošajā veikalā. |
||
|
Līgatnes centrā, straujās Līgatnes upītes labajā krastā ir izveidots skatu laukums, no kuras „tuvplānā” redzams viens no iespaidīgākajiem upītes smilšakmens atsegumiem – Lustūzis. Tā sienā vīd mākslīgi raktās Līgatnes pagrabalas, kuras vietējie cilvēki izmanto kā pagrabus un mantu glabātuves.
|
||
|
Nautrēnu (Rogovkas) Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca būvēta no ķieģeļiem pseidobaroka stilā ar diviem augstiem torņiem vecās baznīcas vietā no 1901. līdz 1914. gadam. 1939. gadā pirktas ērģeles, kuras ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. |
||
|
Švekšnos muižas parka komplekss ir viens no skaistākajiem visā Žemaitijā. Pie muižas izveidots iespaidīgs parks. Abas parka daļas savieno platas, vāzēm dekorētas parādes kāpnes, no kurām paveras skaista lejas terases ūdeņu panorāma. Uz Švekšnos muižas parka centrālā dīķa salas atrodama dievietes Diānas skulptūra. Galvenajā parka alejā atjaunots krāšņš Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Sv. Marijas skulpūta, “Brīvības enģelis”. Restaurēti arī citi parka elementi – skatu laukumi, takas, vārti. |
||
|
Saimniecība atrodas 4 km ziemeļrietumos no Sunākstes, - vietā, kur savulaik atradies šaursliežu dzelzceļš. Tagadējā dzīvojamā māja – „Bānīši” ir bijusī šaursliežu dzelzceļa stacijas ēka. Apkaimes laukos 3 h platībā tiek audzētas upenes, kuras apmeklētāji var paši novākt savām vajadzībām, kā arī garšaugi, dārzeņi un augļkoki. Dārzā pacelts saimnieku dzimtas karogs. Nelielām interesentu grupām piedāvā pirti, stāsta par apkaimes vēsturiskajiem notikumiem. |
||
|
Rokišķu muzejs un muiža ir viens no svarīgākajiem Aukštaitijas kultūras centriem. Muižas ēkas diženumu izceļ parks un dīķi. |
||
|
Bijušajā Heltermā ostas krogā – tējnīcā (18. gs.) ir atvērtas Heltermā rokdarbu darbnīcas, kur var iegādāties vietējo meistaru garadarbus un visu vasaru piedalīties daudzos un dažādos radošos pasākumos (piem. ziepju vārīšana, filca velšana, apdrukāšana ar augiem un koka klucīšiem utt.). |
||
|
Zemnieku saimniecība "Krūmiņi" , tautā saukta par Maizes māju ir vieta, kur līdzdarboties īstas lauku maizes cepšanas rituālos, pašiem gatavot mīklu un cept pīrāgus, iepazīt graudus, izpētīt graudu produktus, izveidot latviešu spēka zīmes un izzināt ar maizi saistītās, gadsimtiem senās tradīcijas. Lauku sētas sirsnīgie saimnieki senā klētiņā piedāvā izbaudīt arī gadskārtu godus, neparasti nosvinēt savas īpašās svētku dienas un izbaudīt paplašinātas dzīves prasmju programmas ar ugunskurā vārītu zupu un dabas norišu vērošanu. Ciemojoties Maizes mājā, uzzināsiet, kādēļ šeit gandrīz 100 gadus cep maizi ar brīvības garšu, par to vislabāk zina stāstīt lustīgie mājas saimnieki. |
||
|
Ar šodienas skatu raugoties, šķiet neticami, ka vēl pirms kādiem diviem gadu desmitiem jūras krastā atradās speciāli būvētas ēkas ar jaudīgiem prožektoriem, kurus uz speciālām sliedēm tumšajā diennakts laikā izstūma uz platformas ar mērķi izgaismot tuvējo jūras akvatoriju un liedagu, potenciālo robežpārkāpēju meklējumos. No minētā objekta saglabājušās tikai ēkas un tai pieguļošās platformas drupas, kuras krietni papostījuši jūras viļņi.
|
||
|
Planču purva laipas galā ir izveidots skatu laukums un atpūtas vieta, no kuras var baudīt augstā tipa purva ainavas un ieelpot savdabīgo purva gaisu. Vienīgais Latvijas brīvdabas infrastruktūras objekts, kur informācija ir veidota arī Braila rakstā. Atrodas ZBR.
|
||
|
Izcils un izteiksmīgs dižkoks. Latvijas resnākā parastā kļava (Accer platanoides).
|
||
|
Atrodas Lubāna dienvidu krastā pie dambja un Īdeņas kanāla, no kura var aplūkot „tipiskas” mitrāju ainavas – niedrājus, aplūstošus krūmājus, mitras pļavas, aizaugušo ezeru. |
||
|
Saimniecība nodarbojas ar zirgkopību un aitkopību. |
||
|
Āžmuguras akmens ir pelēkbrūngana trijstūra akmens prizma, kura
atgādina āža muguru.
|
||
|
Tagadējā Daugavgrīvas cietokšņa vietā pirmo nocietinājumu 1608.gadā poļu-zviedru kara laikā uzbūvēja zviedru armija. 17.gs. četrdesmitajos gados zviedru armija šeit uzbūvēja modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem. Te bija izvietoti 120 lielgabali un mortīras, zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas. Ziemeļu kara rezultātā 1710.gadā cietoksnis nonāca Krievijas armijas rokās. Arī pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā šeit izvietojās PSRS Jūras Kara flotes vienības. Diemžēl, bet unikālais vēstures piemineklis, kas atrodas valsts galvaspilsētā šobrīd publiski nav pieejams. Ļoti aptuvenu priekstatu par to var gūt, apskatot no ārpuses, kur redzami mūri, bastioni, cietokšņa grāvis un neliela daļa no vecās baznīcas. Blakus cietoksnim atrodas bijušā PSRS armijas daļa ar pamestām ēkām un pieminekli karavīriem, kas dienējuši zemūdenēs. Cietoksnis publiskai apskatei pieejams sestdienās, svētdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. |
||
|
Mājas restorāns ''Dzīles'' atrodas Kārsavas novadā blakus Malnavas muižas parkam. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar maizes un miltu izstrādājumu ražošanu. Saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus un piedāvā lauku laubumus. Viesiem tiek rādīts, kā gatavo tortes un cep pīrāgus. Tāpat tiek organizēti branči - vēlās brīvdienu brokastis. Īpašais ēdiens ir pašceptā „Dzīļu maize”, kuras mīklā iejauc klijas, rozīnes, dzērveņu ievārījumu un linsēklas. Produkciju iespējams iegādāties gan maiznīcā uz vietas, gan Rēzeknes veikalā "Zaļais". Tiek piedāvātas darbnīcas, kurās iespējams izcept rupjmaizi vai saldskābmaizi pēc senču tradīcijām vai iemēģināt roku kādas jaunas un neparastas maizes tapšanā. Tāpat pieejama degustācija, kurā iespējams nogaršot 5 maizes veidus un beigās arī kūku vai asuškas. |
||
|
Atrodas Vihula Manor Country Club&Spa kompleksā, vēsturiskajā ledus pagrabā. Lauku krodziņa divos stāvos ir pieejamas vietas līdz 100 viesiem. Krodziņā ir kaļķakmens sienas, kas izdekorētas ar veciem lauksaimniecības darbarīkiem, koka sijas, viesmīles ir ģērbušās igauņu tautas tērpos. Igauņu folkloras mūzika, tradicionālā igauņu lauku virtuve, kuras pamatā ir dabiski un ekoloģiski produkti, un plašs alus klāsts. Grupām - tradicionālas igauņu pusdienas un vakariņas bufetes veidā, kā arī iespēja pasūtīt folkloras deju priekšnesumu vai tradicionālu igauņu dzīvo mūziku. |
||
|
SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” atrodas Limbažos. Uzņēmums dibināts 1991. gadā. Maiznīca piedāvā dažāda veida rudzu maizes, kviešu maizes un konditorejas izstrādājumus. Maiznīcas “Lielezers“ lepnums ir īsta rudzu maize un sadskābmaize, kas ceptas pēc ilgas un darbietilpīgas tehnoloģijas. Pašu dzirnavās tiek malti Latvijā audzēti rudzu un kviešu milti, bet plaucējumi tiek diennakti nogatavināti pašu darinātajos apses koka kubuliņos un raudzēti ar ieraugu. Klaipus dala un veido tikai ar rokām. Maizes ražošanu vada pieredzes bagāti maiznieka amata meistari ar palīgiem - maiznieka amata zeļļiem. Tiek piedāvāts ražotnes apmeklējums un tikko ceptas maizes degustācija. |
||
|
Nagļu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu 1862. gadā cēlis
muižkungs Nābels. Nagļi sākotnēji ir bijuši Viļānu filiālbaznīca, un to
apkalpojuši Viļānu bernardiešu mūki. Pēc klosteru slēgšanas 19. gs.
30-tajos gados kā Viļānus, tā Nagļus apkalpoja laicīgie priesteri.
|
||
|
Kafejnīca atrodas Tukuma centrā. Latviešu virtuve: Vārīta mēle, mēlīšu salāti, mājas rasols, mencu aknu salāti, zupas (frikadeļu, pupiņu, skābeņu), sautētas sēnes, mājas kotletes, plānās pankūkas, kraukšķīgās auzu pārslas, zemeņu zupa. |
||