Atrodas 3 km dienvidos no Velēnas luterāņu baznīcas. Savdabīgo akmens velna skulptūru 1955. g. kā „pieminekli” meliorācijas darbiem veidojis vietējais iedzīvotājs Vilis Zvaigznītis.

Bistro un konditoreja - kafejnīca "Silva" atrodas Jelgavas pilsētas centrā. Vasarā ir pieejama āra terase. Cep svaigas smalkmaizītes, kūkas, kliņģerus, plātsmaizes, pīrādziņus un cepumus. Sadarbojas ar vietējiem ražotājiem.

Latviešu virtuve: Speķa pīrādziņi, kartupeļu pankūkas, miežu – kartupeļu biezputra ar speķa mērci, uzpūtenis ar pienu. Ziemas saulgriežu laikā – pelēkie zirņi ar speķi.

Īpašais ēdiens: „Hercoga bura” – krāsnī cepta cūkgaļa ar karamelizētiem skābētiem kāpostiem, ceptiem dārzeņiem un saknēm, brūkleņu biezeni un mārrutkiem.

Pirmās ziņas par Tirzas svētavotu atrodamas 18. gs. vidū, taču avots izmantots jau daudz agrāk. Pēc apmazgāšanās vai ūdens ņemšanas, cilvēki esot avotam ziedojuši. 19. gs. pirmajā pusē Tirzas barons un baznīca uzsāka cīņu pret pagānisko tradīciju, kas nebija visai sekmīga. Mūsdienās pāri avotam uzbūvēta nojume, un pēc avota ūdens cilvēki brauc joprojām.
 

Šajā ceļojumā skatīsiet piejūras ainavas, uzzināsiet interesantus faktus par seno zvejnieka arodu un baudīsiet tradicionālus zivju ēdienus. 

Ceļojuma pirmais pieturas punkts, braucot no Rīgas, ir Ragaciems. Šeit atrodas populārais Ragaciema zivju tirgus, kur vienmēr plašā klāstā nopērkamas kūpinātas jūras zivis. Jūras krastā apskatāms vietējo zvejnieku atjaunotais Ragaciema sedums – kādreizējā zvejas laivu piestātne ar tīklu būdām. Braucot tālāk, Rojā, grupām no 15 personām ir iespēja baudīt programmu „Zvejnieka cienasts” ar stāstiem no zvejnieku dzīves, dziesmām, dejām, zvejnieku spēlēm, un, protams, mielastu. Turpinājumā Kolkasrags un Slīteres nacionālais parks, kur zvejnieku ciemos joprojām vīri iet jūrā ar zvejas laivām un kūp žāvētavu dūmi. Ceļotāji no zvejniekiem var nopirkt svaigi kūpinātas zivis. Ceļā uz Ventspili ir vērts aplūkot Irbenes radioteleskopu, kam ir sava militārā pagātne, taču mūsdienās tas tiek izmantots zinātnes mērķiem. Turpinot ceļu uz Liepāju, var izbaudīt sērfotāju iecienītās Pāvilostas šarmu, Jūrkalnes stāvkrasta ainavas un nogaršot svaigi ceptu, koka abrā ar rokām mīcītu maizi lauku saimniecībā. Ceļā ieplānojiet arī Liepāju – Ņujorkas Knicks basketbolista Kristapa Porziņģa dzimto pilsētu. 
Nogaršojiet īpašo Liepājas ēdienu „Liepājas menciņš”, kas ir kūpināta menca ar kartupeļiem un saldo krējumu. Turpmākās pieturas: 1885. gadā būvētas dzirnavas, kas joprojām darbojas, Papes dabas parks un etnogrāfiskais Ķoņu ciems. Lietuvā pavadīsiet dienu populārajā piejūras kūrortā Palangā un dosieties tālāk uz Ventes ragu un Rusnes salu – šīs vietas ir slavenas ar zvejas un zivju kūpināšanas tradīcijām. Apskatīsiet Minijas ciemu, kas tiek dēvēts par „Lietuvas Venēciju”. Brauciena noslēgumā apskatīsiet Kuršu Kāpu, Jūras muzeju un Delfināriju, kā arī ostas pilsētu Klaipēdu.

Mācību drava "Kāre" piedāvā iepazīties ar bišu valstības noslēpumiem. Interesanta iepazīšanās ar brīnumiem un noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Apmeklētājiem ir iespēja ietērpties speciālos aizsargtērpos un bitenieka vadībā iepazīties ar dzīvas bišu saimes smaržu. Veselībai un dzīvespriekam iespējams iegādāties - medu, bišu maizi, bet romantiskai noskaņai - smaržīgas bišu vaska svecītes.

Viena no skaistākajām Dienvidlatgales koka baznīcām. No baļķiem celtais un ar dēļiem apšūtais dievnams tapis laikā no 1750. - 1751. g. Baznīcā saglabājies 18. gs. veidotais altāris (baroka kokgriezumi) un ērģeļu prospekts, kā arī tās iekārtā ietilpst vairāk nekā 30 mākslinieciski nozīmīgi priekšmeti. Baznīcas pagalmā slejas 19. gs. celtais zvanu tornis. Nedaudz tālāk – Rušona ezera virzienā slejas no koka celtā mācītājmāja.

Saimniecībā notiek izglītojošās programmas, kuru laikā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar saimniecībā dzīvojošajiem dzīvniekiem, to kopšanu un šķirņu izcelsmi. Apmeklētājiem ir iespēja pašiem savākt olas, iemācīties taisni sēdēt seglos un pajāt.

Senās Baltijas jūras stadijas - Litorīnas jūras krasta veidojumi dabā izpaužas kā neliels un lēzens stāvkrasts, kas veidojies aptuveni pirms 4500 - 5000 gadiem. Krasta nogulumu materiāls – oļi un grants satur bagātīgu Litorīnas jūrai raksturīgu faunas atlieku kompleksu. Vislabāk senā jūras krauja izsekojama pie Dobeļu mājām, Kaltenē. Senā krasta krauja Kaltenē, ir viens no nedaudzajiem posmiem Rīgas jūras līča piekrastē, kur Litorīnas jūras laikā ir bijis abrāzijas krasts. Seklos jūras līčus ir iecienījuši putni, kas te barojas un atpūšas migrāciju laikā. (Avots: Rojas TIC)