| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Atrodas Alūksnes pilsētas centrā, Pils ielā 25A. Bībeles muzejs ir vienīgais Latvijā un Baltijā, kas savā krājumā glabā 1694. gadā latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu. Alūksnē varat ielūkoties latviešu valodas un kultūras vēsturē. Bībeles muzejs piedāvā iepazīties ar “Bībeles ceļu” no pašas pirmās, E. Glika Alūksnē tulkotās Bībeles, līdz mūsdienu izdevumiem. Ekspozīcijā aplūkojamas Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķu un dziesmu grāmatu izdevumi. Iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā. |
||
|
Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet maizes ceptuvi, kurā pielieto no seniem laikiem izkoptās meistaru zināšanas un prasmes. Te var doties ekskursijā, veidot un cept maizes kukulīti. Pēc tam apmeklējiet atpūtas kompleksu, kur iespējams gan ieturēt maltīti, gan izstaigāt baskāju taku. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz kazu saimniecību, lai noklausītos saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu. |
||
|
Saimniecībā audzē dārzeņus – tomātus, gurķus, papriku, zemenes un augļus – ābolus, plūmes, ķiršus. Piedāvā izaudzētās produkcijas iegādi. |
||
|
Meklējams Džūkstes centrā. 1990. g. uzstādīto pieminekli pēc gada uzspridzināja. Tagadējais veidots no uzspridzinātā atliekām. Veltīts 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latvieša leģiona 19. divīzijas kareivjiem. |
||
|
Stāsta, ka pati pirmā baznīca krasta erozijas rezultātā ir ieskalota jūrā. Tagad redzamais dievnama veidols ir tapis 1862. gadā. Kā jau suitu novadam raksturīgi, šī ir katoļu baznīca, atšķirībā no pārējās – luteriskās Kurzemes. Baznīcā atrodas 19. - 20. gs. mijā tapusī altārglezna „Dievmāte” un ērģeles. Interesanti ir baznīcas durvju apkalumi. Pie baznīcas griestiem ir piekārts burinieks, kas saistīts ar stāstu par kāda kuģa laimīgo izglābšanos, no kā šī apdzīvotā vieta ieguvusi pirmo nosaukumu – Fēliksberga (Laimīgais kalns). |
||
|
Atrodas Vecpiebalgas dienviddaļā pie Inešu ceļa. No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā ēka uzcelta 1887. g. par vietējo iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Vairāk nekā simts gadus šī ir vieta, kur vecpiebaldzēni pulcējas uz nozīmīgiem notikumiem, svētkiem, uzturot novada kultūras mantojumu. Celtni uzskata par vienu no spilgtākajiem Latvijas lauku arhitektūras pieminekļiem. Tai blakus uzstādīts piemineklis brāļiem Kaudzītēm. |
||
|
This tour is suitable only for experienced hikers. The itinerary circles the Suurupi Peninsula where the dense forests conceal the military heritage of different eras. The Baltic Coastal Hiking Route meanders through overgrown and rocky seacoasts, birch groves, along former pioneer camps and sand-stone cliffs protecting coves with sharp capes. At the end of the itinerary, one of the most astounding outcrops of the Estonian littoral rises before your eyes – the Rannamõisa Cliffs, which gives views of Kakumäe Bay and Peninsula and the towers of Tallinn’s Old Town |
||
|
Opekalns (arī Apukalns, Opekols) ir paugurs Alūksnes augstienē, 235 metrus virs jūras līmeņa, Veclaicenes pauguraines viena no augstākajām virsotnēm. Tā virsotnē uzcelta Opekalna luterāņu baznīca (1774—1779), kas ir visaugstāk virs jūras līmeņa novietotais dievnams Latvijā. Opekalna ciemā dzimis leģendārais Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Mednis. |
||
|
Restorāns "Rozālija" atrodas Rēzeknes centrā – viesnīcas "KOLONNA Hotel Rēzekne" telpās. No vasaras terases skats uz Rēzeknes upītes krasta promenādi. Viesiem piedāvā pēc senām latgaliešu receptēm gatavotus ēdienus. Izmanto vietējo ražotāju produktus. Latviešu virtuve: cepta siļķe, skābu kāpostu zupa, gulbešnīki, cūkgaļas un kartupeļu (buļbas) ēdieni, kļockas, asuškas ar krējumu un šmakovka. Īpašais ēdiens: kartupeļu klimpas ar nātru eļļu un gaļas veltnītis. |
||
|
Atrodas skaistā vietā – pašā Daugavas krastā. Ēdina, klāj galdus, piedāvā braucienus ar kuģīti pa Daugavu. |
||
|
Ziemeļos no Viļāniem (Jaunviļānos) atrodas ar mežu apaudzis osveidīgs paugurs – t.s. Kaupra kalns, kurā virsotnē meklējams (ceļa uz Trūpiem malā izvietota norāde) minētais akmens. Trīsdaļīgā akmens, kas atrodas mežā, garums ir 4 m, platums 3 m, augstums 1,9 m. Lielākās daļas virspusē var saskatīt nelielu dobumu, tādēļ pastāv viedoklis, ka šis ir sens kultakmens. |
||
|
Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss. |
||
|
Atrodas 2,5 km dienvidos no „Kalna Kaibēniem”, Ogres kreisajā krastā. Ap 300 gadus vecā rija, ko atjaunoja 2008. gadā ir uzskatāms par Baltijas (Eiropas) mērogā vienreizēju koka arhitektūras pieminekli. Šobrīd tā ir Latvijā lielākā senlaiku dzīvojamā rija. Iespējams, ka kādam var būt arī grūtības ar šī objekta atrašanu dabā. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka: + 371 29266840. |
||
|
Ekskursijas sākumā apmeklējiet Enerģētikas muzeja ekspozīciju Pļaviņu hidroelektrostacijā, kur iespējams iepazīties ar unikālās būves un lielākās elektroenerģijas ražotnes Baltijā celtniecības vēsturi un darbības nozīmīgākajiem notikumiem. Pēc tam apmeklējiet Skrīveru pārtikas kombinātu, kurā iespējams iegādāties gardās konfektes un doties ekskursijā. Tālāk - Skrīveru mājas saldējums ar stāstījumu par saldējuma gatavošanu un degustācija. Brauciena noslēgumā dodieties uz savvaļas dzīvnieku dārzu, kur dzīvo ~ 50 dambrieži un Skotijas savvaļas govis. |
||
|
Ne – biologam šī teritorija nebūs saistoša – grūti pieejams, atrodams un vēl grūtāk caurbrienams purvainu mežu masīvs Ziemeļos no Rīvas ciema. Nav domāts un piemērots apmeklējumiem. |
||
|
Atrodas Līvānu ziemeļdaļā, Baznīcas ielā 17. Dievnams uzbūvēts 1861. g. un paplašināts 1880. gadā. Pēc nopostīšanas 1. pasaules kara laikā to atjaunoja 1918. gadā. No interjera ievērības cienīgas ir ērģeles (uzstādītas 1936. g.), glezna „Svētais Jānis Kristītājs” (mākslinieks Šēnbergs) un 14 Krusta ceļa gleznas, kas ir vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas (19. gs. pirmā puse). Kopš 20. gadsimta sākuma bez izmaiņām ir saglabājies tikai Ostrabramas Dievmātes altāris ēkas labajā pusē. 2007. gadā nokrāsoja dievnama fasādi. Šo darbu laikā, no ēkas sienas izņēma nesprāgušu artilērijas lādiņu, kas bija iestrēdzis 1. pasaules kara laikā. |
||
|
Viena no iecienītākajām Igaunijas putnu vērošanas vietām, kur pavasara un rudens migrāciju laikā ir novērojama liela sugu daudzveidība un zosveidīgo putnu bari, kas atpūšas un barojas Matsalu līča un Kazari (Kasari) upes palieņu pļavās un seklajos piekrastes ūdeņos.
|
||
|
Ūdensdzirnavas meklējamas Babrungas (Babrungas) ciema ceļa malā. Dzirnavu ēka ir celta 1816. g. un mūsdienās tajā iekārtota Leonarda Čerņauska (Leonardas Černiauskas) darbnīca un mākslas galerija. Tajā apskatāmas meistara gleznas, koka izstrādājumi un tuvākajā apkārtnē savāktā senlaicīgo priekšmetu kolekcija. |
||
|
Nelielā apdzīvotā vietā, kur šodien atrodas tikai viena viensēta - Olmaņos atradās divas nozīmīgas krasta baterijas. Tās apvienoja nosaukums „Krasnoflotskaja”. Līdz 1955. gadam tajā, kas atradās dienvidos no Olmaņiem - bija izvietoti četri 152 mm ,,Kane,, tipa lielgabali, kādus izgatavoja Pirmā pasaules kara laikā un plaši pielietoja PSRS Baltijas jūras krasta teritoriju aizsardzībai Igaunijā un Latvijā. Mūsdienās šajā vietā saglabājušies nelieli koncentriski zemes vaļņi. Pēc 1955. gada ziemeļos no Olmaņiem tiek izvietota jauna baterija – arī četri MY – 2 tipa 152 mm lielgabali. Tie spējuši raidīt savus šāviņus 25 km attālumā. Būvniecības laikā tā bijusi vismodernākā no tā laika krasta baterijām, tās ierīkošana sākusies 1952.gadā. Baterija bija kaujas gatavībā un darbojās līdz pat 1975. g, tad tika ,,iekonservēta, un turēta rezervē. Šo batereju nezinātājam var būt grūtības atrast, taču atradums ir to vērts. Saglabājušās betonētas lielgabalu uzstādīšanas platformas un pazemes bunkuri. Tiešām, viena no iespaidīgākajām Baltijas jūras piekrastes baterejām!
|
||
|
„Ainaži – Salacgrīva” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai. Teritorija atrodas iepretim Salacgrīvas novadam, tās platība ir 7239 ha.
|
||