Kopš 2016. gada maija Sarkaņu skolas lielajā ēkā apmeklētājiem durvis vērusi  Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krātuve. Te ir iespēja ieraudzīt, meklēt un atrast aizgājušo laiku, par to stāsta jau iekārtotajās telpās izvietotās lietas. Te ir iespēja redzēt priekšmetus, kas vēl nav skatīti muzeja ekspozīcijās un izstādēs, bet skolēni, studenti, amatnieki, ikviens interesents tos var izzināt pētnieciskos nolūkos (autore: Inese Sudāre).

Skaisto un mūsdienās atjaunoto zilā krāsojuma ēku Karaīmu ielas 5 malā sākotnēji (1810. g.) cēla Dominikāņu mūki. Kopš 1864. g. tajā 23 gadus saimniekoja policija, līdz 1887. g. te izvietoja pastu un telegrāfu. Šobrīd ēkā atrodas nacionālā parka administrācija.

Tihuse saimniecībā Muhu salā nodarbojas ar zirgu audzēšanu, kur piedāvā arī autentisku ēdienu, turklāt tiem, kas cieš no dažādām pārtikas nepanesībām, tiks piedāvāti īpaši ēdieni. Ļoti iecienītas ir izjādes ar zirgiem, pēc kura seko pikniks. Kā īpašu gardumu piedāvājam lēcu kūciņas.

Siguldas iepazīšanu var sākt ar Siguldas pilsdrupu apmeklējumu. Pils celtniecību uzsāka Zobenbrāļu ordenis 1207. g., bet 1236. g. to pārbūvēja Livonijas ordeņa vajadzībām. Siguldas pils stipri cieta 16. gs. otrās puses un 17. gs. sākuma karos. Ziemeļu kara laikā to nodedzina un vairāk neatjauno. Šodien ir apskatāms pils konventa ēkas dienvidrietumu korpuss un galveno vārtu tornis, aiz kura atrodas iekšējā priekšpils ar brīvdabas estrādi, no kuras paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senleju. Šobrīd notiek pilsdrupu rekonstrukcijas darbi. Dienvidos esošās Siguldas Jaunās pils celtniecība (īpašnieks - kņazs Kropotkins) norisinājās laikā no 1878. - 1881. g. No 1923. - 1940. g ēkā bija Rakstnieku pils, bet Padomju gados - kardioloģijas sanatorija. Kopš 2003. g. te atrodas Siguldas novada dome. Muižas kompleksā ir saglabājusies koka dzīvojamā ēka (19. gs. vidus), kurā atradās Kropotkina ģimenes mājas, klēts (18. - 19. gs. mija), dārznieka māja (19. gs.) un mūra žogs (19. gs.). Ja no Jaunās pils dosimies ziemeļaustrumu virzienā, pēc nepilniem 2 km nonāksim pie Vējupītes gravas. Tajā apskatāma seklā (3,6 m), bet augstā (6,1 m) Pētera ala un dziļā Pūču grava ar Kraukļupīti. Abu upīšu gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās līvu zemes vadoņa (vecākā) - Dabreļa ozolkoka pils. Netālu meklējama Kraukļu aiza - Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar 11 m augstām smilšakmens sienām un 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vējupītes gravas un Gaujas senlejas saskares vietā slejas Paradīzes (Gleznotāju) kalns - ļoti ainaviska vieta, kas gleznota un fotografēta kopš seniem laikiem. Līdz Paradīzes kalnam var nokļūt arī ar elektromobili. Siguldas rietumdaļā var apmeklēt Panorāmas ratu (darbojas vasaras laikā) un Gaisa trošu ceļu (tramvajs) - Baltijas valstīs vienīgo (celts 1969. g.) šāda tipa transporta līdzekli. Tā nesošā trose stiepjas 1060 m garumā un bez atbalstiem savieno Gaujas senlejas krastus starp Siguldu un Krimuldu ~ 40 m augstumā virs Gaujas. Te paveras izcili skati! Siguldas dienvidrietumu daļā var aizstaigāt līdz varenajai Beites kraujai, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Gravas rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu uz Krimuldu un Turaidas pili. Skatu vietu šeit iekārtoja jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Gravas austrumu pusē novietots no koka veidotais Ķeizarkrēsls.

Restorāns atrodas Abavas upes krastā, Pūrē, blakus Šokolādes muzejam. Te sastopama mierpilna atmosfēra, lai katrs klients gūtu sev jaunas emocijas caur garšu pasauli ar tās neizmērojamām iespējām.
Ēdieni tiek gatavoti no svaigiem, Latvijā audzētiem un radītiem produktiem un izejvielām. 
Restorāna ēdienkartē apvienota šefpavāra Naura Haukas profesionālā pieredze dažādu tautu kulinārās tradīcijās un viņa personīgais vēstījums, cilvēciskās emocijas un dabas sniegtā harmonija. Šefpavārs Nauris Hauka priekšroku dod Latvijā audzētiem un radītiem produktiem, saprotot to plašāk, proti, tie ne vienmēr ir vēsturiski reģionam un mūsu tradīcijām atbilstoši, bet audzēšanas un izveides procesi ir pietuvināti Latvijas apstākļiem.

Restorānā pieejama arī plaša vīnu izvēle.

Zemgales reģions ir auglīgs līdzenums. Te ir daudz mūsdienīgu zemkopības saimniecību, un starp tām – arī tādas, kas ļauj iepazīt lauku dzīvi un lauksaimniecības vēstures mantojumu.

Ceļojums sākas Rīgā un turpinās pa “Piena ceļu” – ekskursiju piena saimniecībā. Pēc tam Jelgava – kādreizējās Kurzemes hercogistes (16.-18. gs.) galvaspilsēta, kuras vēsturi var iepazīt Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa muzeja interaktīvā ekspozīcijā, un skatīt pilsētas panorāmu no 9. stāva skatu laukuma. Tālāk lauku sētā stāstījums par latviešu tradīcijām un maizes cepšana kopā ar saimnieci. Pēc tam iepazīšanās ar graudkopības saimniecību, kur apskatāma piena pārstrādes iekārtu kolekcija un bērniem ierīkots atrakciju parks. Nakšņot iespējams labības lauku vidū, dizaina viesnīcā, kam blakus apskatei izveidota tradicionāla lauku sēta un restaurētu retro auto kolekcija. Pa ceļam apskatāma Bauskas pilsēta ar rātsnamu un seno mērvienību kolekciju. Graudkopības tradīcijas pa īstam var novērtēt saimniecībā, kur no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem piedāvā plašu tradicionālo ēdienu klāstu. Pēdējais apmeklējums ceļojumā būs Latvijas laukiem raksturīgo darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija.

Atrodas ~1 km uz ziemeļiem no Puikules pie bijušā Limbažu dzelzceļa, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, no kuru vilnas filcējot gatavo cepures, lakatus, suvenīrus. Tos var iegādāties saimniecībā uz vietas. Aitas nogana tuvējās pļavas, tādējādi veicinot augu daudzveidību apkaimē. Par mājdzīvnieku lomu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā var uzzināt arī pagalmā uzstādītajā stendā. Klētī izvietota sadzīves priekšmetu kolekcija. Apmeklētāji var doties ekskursijā, iegādāties suvenīrus.