Ceļu vērts izstaigāt vietā, kur tas šķērso Šlīteres Zilo kalnu krauju. Aptuveni kilometru garš ceļa posms „nolaižas" pa krauju šķērsojošā strauta ieleju, kurai dots dīvains nosaukums – Kušperlankgrāvja grava (pēc citiem avotiem - Zeltiņu grava). Autobraucējiem te jāuzmanās, jo tilta nav – ir brasls. Agrā pavasarī vai ziemā var novērtēt gan gravas, gan arī Zilo kalnu kraujas iespaidīgās reljefa formas. Abpus ceļam paceļas vairākus metrus augsti un klinšu bojātāju rokas skarti smilšakmens atsegumi (lūdzu, saudzējiet tos!). Vienā no tiem izveidojusies neliela niša. Pa labi (austrumos) no ceļa pa Zilo kalnu kraujas terasi paceļas ceļa atzars, kas aizved līdz Mežlīdumiem. Mežlīdumos saimnieks Ansis Roderts veido veselīga dzīvesveida centru.

Saimniecībā audzē ābolus, zemenes, upenes, jāņogas u.c. ogas un augļus, ir plašs klāsts ar pārstrādes produktiem - dabīgas sulas, nektāri un sīrupi. Piedāvā ābeļu, zemeņu, jāņogu, ērkšķogu, smiltsērkšķu un aroniju stādus, konsultē par komercdārzu ierīkošanu un kopšanu. Ekskursijas pa komercstādījumiem.

Anglā interesentus gaida Sāmsalas vienīgais savu sākotnējo izskatu saglabājušais Vējdzirnavu paugurs ar piecām vējdzirnavām, no kurām četras, tā saucamās “bucenes”, ir tipiskas šīs salas pārstāves, bet vienas - holandiešu tipa vējdzirnavas. Visas dzirnavas ir atvērtas apmeklētājiem.

Kultūras mantojuma centrā var apgūt igauņu tradicionālo darbu prasmes, piedalīties tautas kultūras pasākumos un nogaršot Anglas rudzu maizi.

Pašā Lahemā nacionālā parka vidū atrodas savdabīga vieta – Jānioja rokdarbu sēta. Ar akmeņiem apmalotais ceļš aizvedīs līdz dzeltenai saimnieku mājai, kur netālu atrodas telšu laukums un ugunskura vieta, savdabīga lauka virtuve, veca, liela baļķu māja, pirts un smēde.Rokdarbu sētā tiek rīkotas radošās nometnes, rokdarbu kursi, pasaku iestudējumi, gadskārtu ieražu svētki un meistarošana visai ģimenei.Pārdošanā ir tepat darinātās lupatu lelles mirdzošām acīm, mamzeles Janikas lupatu vamži un citi savdabīgi rokdarbi.

Pilsētai nozīmīgākais periods ir saistāms ar laiku no 1561. - 1795. g., kad Jelgavas novads ietilpst Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kad Jelgava iegūst hercoga rezidences (1567. g.) un hercogistes galvaspilsētas (1616. g.) statusu, sākās strauja pilsētas attīstība, kas visaugstāko punktu iegūst hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Pēdējo divu Kurzemes hercogu - Ernsta Johana Bīrona un viņa dēla Pētera valdīšanas laikā tiek dibināta (1775. g.) Pētera akadēmija (Academia Petrina) - pirmā Latvijas augstskola, 1816. g. dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, 1822. g. iznāk pirmā avīze latviešu valodā "Latviešu Avīzes", 1802. g. top Latvijā pirmā teātra ēka, bet 1898. g. - pirmā muzejam domātā ēka. 1937. g. Jelgavas pilī izvieto Latvijas lauksaimniecības kameru, bet pēc diviem gadiem atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. 1944. g. vasarā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve un mākslas vērtības. Pēc 2. pasaules kara Jelgavu atjaunoja. Tikko kā ir atjaunots arī Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā šobrīd ir izveidots viens no Latvijas labākajiem interaktīvajiem muzejiem (ļoti draudzīgs ģimenēm ar bērniem).

Lūznavas muižas apbūve sākusies 1905. – 1911.g. romantiskajā jūgendstilā. Lūznavas muižas īpašnieks bija Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, pēc tautības polis, Staņislavs Kerbedzs (1810.-1899.), kurš pēc profesijas bija dzelzceļu inženieris. S.Kerbedzs bija pirmais Krievijas inženieris, kurš izstrādāja tiltu arhitektoniskā risinājuma principus, pēc kuriem vadījās 19. gs. otrajā pusē. Viņa vadībā cēla Blagoveščenskas tiltu pāri Ņevai Sanktpēterburgā. S.Kerbedza meita Jevgenija bija pazīstama kā mākslas mīļotāja, kura no Itālijas vedusi dažādus mākslas priekšmetus. Tādejādi Lūznavas muiža vasarās kļuva par iecienītu mākslinieku atpūtas vietu. Te viesojies slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists M.K.Čurļonis. Mūsdienās Lūznavas muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 7 dīķu sistēmu. Netālu no muižas –  parkā atrodas Madonnas skulptūra. Īstais skulptūras autors īsti nav zināms, viena no versijām, ka skulptūra ir gatava atvesta no Itālijas un uzstādīta, otra versija, ka skulptūras autore varēja būt poļu tēlniece Jūlija Stabrovska, kura vasarās ir ciemojusies Lūznavas muižā. 20.gs. 50.gados skulptūra tika nogāzta no pjedestāla un iegrūsta dīķī. 1991.gadā tika uzstādīta un iesvētīta jaunā skulptūra. Muiža un parks ir apskatāma gan individuāli, gan gida pavadībā.

Izbraucot no Rīgas, apskatiet saimniecību, kurā cep pilngraudu kliņģerus, un pēc tam apmeklējiet Bauskas pili un Bauskas alus darītavu. Tālāk dodieties uz etnogrāfisko muzeju "Ausekļu dzirnavās", kur ir iespēja pašiem pagatavot speķa pīrādziņus. Dodoties tālāk, apstājieties kafejnīcā, kurā ir iespējams nobaudīt mājās gatavotu saldējumu. Pēc tam - izbrauciens ar Vikingu laivu un Cesvaines pils apmeklējums. Apciemojiet kazu saimniecību un nodegustējiet kazas sieru. Nākamajā dienā jums ir iespēja pašiem izcept tradicionālo rupjmaizi, pēc tam - dodieties uz Trikātas siera ražotni. Apmeklējiet Valmiermuižas alus darītavu, apburošo Cēsu pilsētu ar tās viduslaiku pilsdrupām un šaurajām ieliņām, kā arī Cēsu alus darītavu. Pēc tam dodieties uz Āraišu vējdzirnavām un izbaudiet tradicionālo dzirnavnieka putru. Pirms atgriežaties Rīgā, apmeklējiet Turaidas pili.

Atrodas Dagdas dienvidrietumu daļā, 100 m no Daugavpils ielas. Viens no retajiem Latvijas pilskalniem, uz kura plakuma uzbūvēta skatu platforma. No tās paveras plašāka ainava uz Luboneņa ezeru un tuvāko apkaimi.