| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Dviragio ezera salā atrodošie Salu muiža un parks no putna lidojuma atgādina Lietuvas kartes aprises. Muižas saimniecības austrumu pusē esošais parks – jaukta plānojuma. Tas ir viens no senākajiem parkiem Lietuvā. Vēl Radviļiem saimniekojot, te bija meža parks, kurā koki netika cirsti. Parkā valdīja vietējo sugu lapu koku – kļavas, liepas, oši, apses, kuri šobrīd jau ir divi simtu gadu veci. Uz ezera pusi stiepjošā taka savieno aleju ar parka taku pie ezera. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apstādījumi, aleju fragmenti. |
|
 |
Ēdoles vārds ikvienam Latvijas apceļotājam saistās ar Ēdoles pili. Tās pirmsākumi meklējami 13. gs. vidū, bet pils piebūves tapušas 16. un 19. gs., kad izveidoja iekšējo pagalmu. 19. gs. 30. gados īstenotās pārbūves laikā pils fasādes ieguva tagadējo - neogotisko izskatu. Laikā no 16. gs. - 1920. g. Ēdoles pils atradās baronu Bēru dzimtas īpašumā. 1905. g. nemieru laikā to nodedzināja, bet 1907. g. atjaunota. Ēdoles pils saistīta ar daudzām leģendām un spoku stāstiem. |
|
 |
Šeit ciemos gaida gan grupas, gan individuālos apmeklētājus. Saimnieki piedāvā izbaudīt melno pirti, paēst pusdienas un nogaršot pēc senām receptēm ceptu suitu maizi, raušus un īpašus sēklu cepumus. |
|
 |
Baltijas mērogā unikāls dabas un cilvēkizmantots apvidus, kas veidojies kādreiz - padomju, mūsdienās - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārvaldītā armijas poligona teritorijā. Poligona lielāko daļu aizņem smilšains vai ar zemiem lakstaugiem un krūmāju apaudzis kāpu masīvs ar atsevišķiem lielākiem kāpu vaļņiem. Rudens laikā šeit lielās platībās zied virši. Unikālā virsāju un aprimušo kāpu ainava un daudzu sugu dzīves vieta bija daži no iemesliem, kādēļ šai militārai teritorijai ir piešķirts arī aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Jāatgādina, ka poligona apmeklējumi privātpersonām bez iepriekšēja saskaņojuma ir aizliegti!
|
|
 |
Kafejnīca "Jumis" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A9) malā. Plašas telpas, no koka darināts interjers.
|
|
 |
Saraiķu 15. radiotehniskās brigādes uzdevumus bijis Padomju savienības jūras krasta robežapsardze. Šobrīd objekts tiek pārdots.
|
|
 |
Roograhu ostas restorāns atrodas tieši jūras krastā un ir atvērts visu gadu. Sortimentā ir picas, gardas zupas, salāti un pamatēdieni. Roograhu ostas restorāna ēdienkartē netrūkst arī vietējo sezonālo zivju. Ostas ēkā darbojas arī viesu māja un kubla pirts ar skatu uz jūru. |
|
 |
Debita (izplūstošā ūdens daudzuma laika vienībā) ziņā - viens no iespaidīgākajiem Latvijas sērūdens avotiem, īpaši pavasaros.
|
|
 |
“Jumari” atrodas Dundagas pagasta Valpenē - ciemā, kurā bērnību un jaunību aizvadījis Krišjānis Barons. “Jumaros” saimnieko šīs dzimtas ļaudis jau septītajā paaudzē. Saimniecībā audzē augļus, ogas t.sk. krūmmellenes un dārzeņus. Skaistumu dāvā puķes un košumkrūmi. Ciemiņi var apskatīt saimniecību, iepazīties ar krūmmelleņu audzēšanu un bioloģiskās saimniekošanas metodēm, nobaudīt zāļu tējas. Saimniece gatavo zāļu spilventiņus, austas grāmatzīmes, cep sklandraušus. “Jumari” ir iekļauti kā viens no apskates objektiem Dundagas novada velomaršrutā “Barona bõgans”. |
|
 |
Saimniece audzē dažādus ekoloģiskos dārzeņus, viņai ir augļu koki un ogu krūmi, tāpat rūpējas par divu aizsargājamo šķirņu govīm, ir darba zirgu mīļotāju kluba vadītāja un audzē lielos žemaitukus. Viesu nama saimniece ir izveidojusi zirgkopības muzeju no vairāk kā tūkstoš dažādiem eksponātiem. Saimniece tāpat organizē dažādus svētkus – Marijas debesbraukšanas dienu, pieguļu. |
|
 |
Zemnieku saimniecība "Mežnoras" Raunā izveidota 1993.gadā. Saimnieki Aivars, Ārija un Līga Urbasti šobrīd audzē 1,6 ha vasaras un rudens avenes, arī nelielās platībās zemenes uz lauka un segtās platībās, siltumnīcā. Zemenes no "Mežnorām" parasti pieejamas laikā no maija vidus līdz oktobra vidum. "Mežnorās " audzē vasaras avenes "Norna", rudens avenes "Babje ļeto", “Polana”, populāro zemeņu šķirni “Polka”. No savā dārzā audzētajām ogām (upenes, jāņogas, ķirši, zemenes u.c.) Aivars gatavo mājas vīnu: "Mežnoru vīns pilnībā sākās Mežnorās. Tas piedzimst nevis mucās, bet sākas mūsu zemeņu vai aveņu laukā, un tās ir daudz dziļākas saknes, kas atstāj pēdas arī garšā”. Saimniecībā audzētais pieejams uz vietas Raunā, gan arī Straupes Lauku labumu tirdziņā, Straupes Hanzas tirgū, arī sezonā - Cēsu tirgū. |
|
|
|
Sudrabkalni – bijusī aptieka, līdz pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu
beigām – ambulance, vēlāk – pamatskola, tagad – privātmāja.
|
|
 |
Apmeklētāji var meklēt izeju 3300 m2 lielajā labirintā, izmēģināt spēkus, orientējoties un izpildot āķīgus uzdevumus kādā no labirinta īpašajiem līkločiem. |
|
 |
Koks aug nogāzē, kur atsedzas neparasti milzīgs sakņu kakls.
|
|
 |
1991. gadā dibinātais Žemaitijas Nacionālais parks (Žemaitijos Nacionalinis parkas) atrodas Žemaitijas augstienes ziemeļrietumu daļā. Tā reljefu ir veidojis ledājs pirms aptuveni 12 000 gadu. Parks veidots ezeru, upju, mitrāju un mežu ekosistēmu, kā arī žemaišu kultūrvides aizsardzībai. Parkā atrodas Žemaitijas vēsturiskā novada lielākais ezers – Plateļu (Platelių), kas ir izraibināts ar pussalām, līčiem un salām. Ezeri kopumā aizņem ap 7 % no parka teritorijas, bet meži – aptuveni 45 %. Vecu priežu un egļu meži, kā arī jauktie meži ir viena no parka nozīmīgākajām dabas vērtībām. Vairākās vietās Nacionālajā parkā ir sastopami mitrāji, kas ir svarīga dzīves vide retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Kopumā nacionālajā parkā ir konstatēta 1031 augu suga un ap 2500 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkaulnieku sugas. Plateļu (Platelių) ezera piekraste ir populāra atpūtas vieta, īpaši vasaras laikā. Parka teritorijā atrodas daudzi populāri tūrisma objekti, izveidoti kājāmgājēju un velomaršruti. Populārākie kultūras pasākumi ir Meteņu (Užgavėnės) un saulgriežu svinēšana, kā arī reliģiskie svētki, kas notiek Žemaišu Kalvarija (Žemaičių Kalvarija) ciemā. Apmeklētāju centrs atrodas Plateļu pilsētas centrā. |
|
 |
Saulainā laikā spilgti baltā celtne, kas atrodas ciema dienviddaļā, pamanāma jau pa lielāku gabalu. Pirmo koka baznīcu sv. Pētera un Pāvila godam šeit 1759. g. uzcēla jezuīti. Mūsdienās redzamā baznīca ir tapusi gandrīz pusotru gadsimtu vēlāk - 1893. g. Dievnams no iekšpuses apskatāms dievkalpojuma laikā. Baznīcas dārzā apbedīts lietuviešu izcelsmes garīdznieks un koktēlnieks Antons Rimovičs (1865. – 1933.). Iepretim baznīcai atrodas draudzes nams. |
|
 |
Saaremaa salas saimniecībā Epi ražo augļu un ogu kečupus, dažādus ievārījumus, audzē garšaugus un tējas. Produkti tiek gatavoti tikai no vietējām – Saaremaa un Muhu salas – izejvielām. Produktus var nopirkt tieši no saimniecības. |
|
 |
Atrodas Alekšupītes labajā krastā pirms tās ietekas Ventā. Saglabājušās ziņas, ka pirmās dzirnavas šajā vietā tika celtas līdz ar Kuldīgas pils būvniecību 13. gs. Hercoga Jēkaba laikā dzirnavās taisīja šaujamo pulveri. Vēlāk šī bija pirmā vieta Kurzemē, kur ražoja papīru. Tagad redzamo veidolu ēka ieguva 19. gs. Padomju laikā dzirnavās ierīkoja metālapstrādes darbnīcu. Šobrīd vēsturiskā dzirnavu ēka tiek atjaunota. Apskatāma no ārpuses. |
|
 |
Daiļamata meistars no koka taisa karotes (no liepas, bērza koka) un pirtsslotas (ar āboliem). Darba vērošana, iespēja pašiem izgatavot karoti, gatavās produkcijas iegāde un karošu kolekcijas apskate. Aplūkot vērtas ir vecās saimniecības ēkas. |
|
 |
Viesu māja Pinska ir ģimenes uzņēmums, kas atrodas uz kādreizējās Lõpinska lauku muižas zemes. Ēdiens tiek gatavots no vietējām izejvielām un atbilstoši vietējām tradīcijām. |
|
