Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Agrotūrisma saimniecība aicina cilvēkus pavadīt brīvo laiku dabā. Kopš 2004. gada 45 ha lielajā bioloģiskajā saimniecībā  tiek audzēta labība un aitas. Saimniecība pielāgota atpūtai un svinību rīkošanai. Visapkārt paveras plaša ainava ar rudzu laukiem, aitu ganībām, zirgu stalli, kas ļauj izzināt jāšanas pasauli un bioloģiskās saimniekošanas principus. 2 svinību zāles un 13 guļamistabas 40 viesu izguldināšanai klasicisma stila ēkā. Plaša apsargātā teritorijā, asfaltēts ceļš ērtai piekļuvei, bērnu rotaļu un volejbola laukumi, smilšu pludmale, klusa atpūta bibliotēka, makšķerēšana, putnu vērošana un dažāda garuma pastaigas un izjādes maršruti mežā. Pieredzējuši treneri mācīs iesācējiem jāt, un profesionāliem jātniekiem iespēja uzlabot savas prasmes. Iegādei laukos audzēti ekoloģiski tīri dārzeņi, augļi, un ne tikai. 

 

N/A

Izejot lokveida taku, apmeklētāji iepazīs unikālo kangaru (paralēlas vaļņveida kāpas) un vigu (starpkāpu ieplakas ar zāļu purviem) ainavu – iepriekšējo Baltijas jūras ģeoloģisko stadiju lieciniekus, kā arī augstā tipa purvu (Pēterezera purvs) un vecā šaursliežu dzelzceļa paliekas. Purvā un mitrajās vietās izveidotas koka laipas. Taka atrodas Slīteres nacionālā parka teritorijā. Takas garums ir 3,5 km, kas veidojusies pirms ~ 6000 gadiem, jūrai atkāpjoties.

N/A

Apmēram 3 x 3 km liela teritorija ziemeļos no Kūdras ciema, kur atrodas t.s. Vecie kūdras karjeri. Te pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ieguva kūdru. Mūsdienās teritorija ir aizaugusi, saglabājot vecos un applūdušos karjerus, kas kopumā veido ļoti savdabīgu ainavu. Tos vislabāk var iepazīt, dodoties (ar kājām vai velosipēdu) no Kūdras dzelzceļa stacijas pa ceļu, kas ved līdz Slokas ezeram.

N/A

Restorāns "36. līnija" atrodas Jūrmalā jūras krastā. Restorāna atvērtā virtuve ļauj ieskatīties ēdienu gatavošanas aizkulisēs un sekot līdzi aizraujošam pavāru šovam, kurā viens no pamatelementiem ir uguns – ogļu grils, uz kura gatavo zivju un gaļas ēdienus. Blakus restorānam ierīkota kūpinātava, kur tiek kūpinātas dažādas vietējās izcelsmes zivis. Piedāvājumā arī vīni no dažādām pasaules valstīm. Siltajā sezonā pieejama vasaras terase.

Restorāns šefpavāra Laura Aleksejeva vadībā trīs gadus pēc kārtas ir ieguvis "Jūrmalas labākais restorāns" titulu. 

N/A

Kafejnīca "Rodi" atrodas Gulbenes ziemeļdaļā pie kultūras nama ēkas. Tajā iespējams nogaršot dažādu veidu picas, kā arī citus siltos ēdienus. Picas tiek ceptas uz vietas, un tās iespējams paņemt arī līdzi. Katru dienu jauns pusdienu piedāvājums.

N/A

Ceļa, kas ved uz jūru – galā, redzami Latvijas piekrastei samērā reti skati. Ja palaimējas, šeit var novērot vietējos zvejniekus darbībā, kas joprojām iet zvejā. Krasta kāpās aplūkojamas vecas, pamestas un arī sagrieztas zvejas liellaivas un dažādi mūsdienu zvejniecībā izmantojami „darba rīki”.

N/A

Skaita (> 80, pēc citiem avotiem ~ 250) un vizuālā ziņā vieni no lielākajiem un izteiksmīgākajiem Igaunijas senkapiem. Tie ir lieli akmens apļi, kuru vidū atrodas viens vai vairāki no akmeņiem veidoti „zārki”, kuros guldīja nelaiķi. Senkapi aptver laika posmu no dzelzs līdz bronzas laikmetam. To apskates nolūkā ir izveidota marķēta taka. Vilka pauguri ir uzskatāmi par izcilu piemēru, kādā veidā senkapus var izmantot par vēstures izziņas objektu.

N/A

Pēc individuāliem pasūtījumiem taisa elegantus interjera priekšmetus – koka mēbeles (skapji, gultas), trepes u.c. saimniecībā noderīgas lietas. Dalīsies zināšanās un pieredzē. Vairāku koka altāru autors.

N/A

Stelmužes muižas parks izveidots 18.gs. vidū uz dienvidiem no Stelmužes ezera. No visām pusēm uz pakalna esošo Jēzus tā Kunga krusta baznīcu ved līkumotas takas, augu valstī dominē liepas, kļavas, ozoli, gobas, bērzi, egles, oši, priedes. Stelmužes muižas parka pakalna pakājē atrodams Laimes avots, var pastaigāt pa ozolu aleju.

Stelmužes ozols – vecākais un resnākais Lietuvā augošais ozols ir viens no senākajiem ozoliem Eiropā. Lēš, ka tā vecums ir ap 1500 – 2000 gadiem, tā diametrs ir rekordliels – 3,5 m (lai stumbru apņemtu, vajag 8 – 9 vīrus), augstums 23 m.

N/A

Kaut arī teritorija ir veidota Latvijā reti sastopamas koku sugas - parastā skābarža aizsardzībai (tīraudzes aizņem ap 4 % no lieguma teritorijas), tās vizuāli izteiksmīgākā daļa ir Tīrspurvs (Dunikas tīrelis), kurā šobrīd izveidota Latvijas garākā un viena no iespaidīgākajām purva laipu takām, šķērsojot to Z – D virzienā. Te var gūt fantastiskus iespaidus, vērot savdabīgo purva vidusdaļas ainavu (vietām nav pat mazo purva priedīšu) un dažādus biotopus - purva ezeriņus, minerālzemes salas, lāmas, akačus un putnus.

N/A

No vairākiem parka ūdenskritumiem noteikti ir jāapmeklē divi. 1,2 m augstais vienpakāpes Nemmeveski ir izveidojies uz Valgejegi upes (Valgejõgi), vietā kur tā šķērso Ziemeļigaunijas glintu. Šeit Valgejegi atgādina krāčainu (īpaši – pavasaros) kalnu upi, kas plūst pa vairākus metrus augstu klinšu ieskautu kanjonu. Palu laikā šo upes posmu ir iecienījuši ekstrēmie ūdenssporta veidu cienītāji. Pie ūdenskrituma un tālāk pa upi lejup redzamas ap 1920. g. celtās hidroelektrostacijas konstrukciju paliekas.

N/A

Taka ved cauri mežam uz skatu torni purva malā. Takā apskatāma Nāzara priede –priede, pie kuras 1905. gadā nošauts dumpinieks, pati priede – ekoloģiskais koks ar dzilnu kaltiem dobumiem, nokaltusi. Melnalkšņu dumbrājs - slīkšņa ar cūkaušiem un puplakšiem. Oleru purvs no skatu torņa – pārejas un sūnu purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Papildus objekti blakus takai, pieejami pa ceļu – Oleru muižas komplekss, Krustakmens, Oleru muižas kapi.

Kopējais takas garums: 1,1 km.

N/A

Mūsdienās redzamais parks starp Rīgas un Parādes ielu tapa vairāk nekā pirms 100 gadiem un tā patrons bija pilsētas pirmais mērs - Pāvels Dubrovins (1839. – 1890.). Pilsētas „zaļā saliņa”, kuras centrā atrodas strūklaka, ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Atraktīvs ir no bronzas veidotais piemineklis (2007. g., tēlnieks A. Tartinovs),kas veltīts pilsētas pirmajam mēram.

N/A

Jumindas pussala beidzas ar Jumindas ragu (tā galā ir autostāvlaukums un telšu vieta), kura tuvākajā apkārtnē ir apskatāmi vairāki interesanti objekti: meža malā guļošs Padomju armijas raķetes makets („Aukstā kara” sākumā - pretinieka maldināšanai), senkapi, kas dabā izpaužas kā iespaidīga akmeņu kaudze, 32 m augstā Jumindas bāka (Juminda tuletorn), ko var apskatīt tikai no ārpuses un piemineklis 2. pasaules kara laika upuriem, kas gāja bojā Somu līča izvietotajos mīnu laukos. Neitralizēto jūras mīnu apvalki ir neparastā pieminekļa sastāvdaļa. Somu līča kuģu kapsētās guļ arī daudzi kādreiz Latvijai piederošie kuģi. Apmeklējams ir arī dienvidos esošais Jumindas ciems.

N/A

Netālu no "Žagarkalna" slēpošanas bāzes Cēsīs, Gaujas krastā izveidota telšu un treileru kempingu un ūdenstūristu bāze. Kempinga teritorija ir pietiekami plaša, lai tūristi viens otru netraucētu. Kempings atrodas upes krastā. Žagarkalna kempings piekopj “klusā kempinga” principu. Tas nozīmē, ka šeit ikdienā ir aizliegts atskaņot mūziku, pārmērīgi trokšņot vai kompānijā skaļi uzvesties. Atpūtnieki tiek aicināti netraucēt pārējos apmeklētājus, kas ir atbraukuši baudīt dabu un Gaujas Nacionālā parka mieru. Pieejama atsevišķa ģimenes mājiņa ar pirti.

Kempings Žagarkalns piedāvā laivu, plostu, sup dēļus un velosipēdu nomu. Kempings ir atvērts no 15.maija līdz 15.septembrim.

N/A
Ķemeru skolas ēkas būvniecība pabeigta 1934. gadā (arhitekts K. Cināts). Tā ir viena no nedaudzajām skolu ēkām Latvijā, kur saglabājies vēsturiski vērtīgs interjers un eksterjers – t.sk. alegoriski tēli uz tās fasādes.
N/A

Meklējams Ogres Zilo kalnu rietumdaļā, netālu no Dubkalnu karjera. Līdz tornim var nokļūt pa Zilo kalnu takām, vai koka kāpnēm. No skatu platformas paveras ļoti plašs skats līdz par Ķeguma HES ūdenskrātuvei un Rīgas torņiem. Atrodas Ogres Zilo kalnu dabas parkā.

N/A

Zivju zupas vārīšanas izglītojošās programmas laikā zupa tiek vārīta pēc simts gadus senām Austrumaukštaitijas novada zvejnieku tradīcijām. Viesi tiek iepazīstināti ar senajiem austrumaukstaišu ēšanas paradumiem, viņu dzīves veidu un tradīcijām kopš XIII gs. Viesu namā tāpat var zvejot, sēņot un ogot.

N/A

Krodziņš atrodas 250 gadus vecajā Rundāles pils kalpu mājā, kurā saglabājies ķieģeļu klons, podiņu krāsnis, manteļskurstenis un citi seni interjera un sadzīvē izmantotie priekšmeti. Maltītes servē senos traukos, bet dzērienus pasniedz „Kuzņecova fabrikā” ražotajās tasītēs.

Latviešu virtuve: cepts šķiņķis ar olu, kartupeļi ar sēņu mērci, cepta zoss, dillēs vārīti vēži, pankūkas ar medu, maizes zupa ar putukrējumu, maizes kārtojums, lauku tējas, ābolu pīrāgs.

Īpašais ēdiens: uz iesma cepta cūkgaļa ar krāsnī ceptiem kartupeļiem.

N/A

Atrodas Skolas ielā 12, Priekules pamatskolā. Tās krājumā ir plašs Priekules novadā iegūto vēsturisko liecību klāsts – sadzīves priekšmeti, darbarīki, dokumenti, padomju gados izsūtīto un represēto cilvēku atmiņu stāsti u.c. liecības, kā arī Priekules skolu attīstības vēsture.