Nr | Name | Beschreibung |
---|---|---|
Der Fluss Gauja ist mit seinem eindrucksvollen bis zu 80 Meter tiefen Tal der schönste Fluss in Lettland. Über den Fluss erheben sich malerische Sandsteinfelsen. Der Fluss Gauja ist ein ruhiger Fluss mit nur einigen kleinen Stromschnellen, darum ist er für Freizeit-Bootsfahrten geeignet. Zwischen den Städten Valmiera und Sigulda fließt der Fluss durch den Nationalpark Gauja. An den Ufern des Flusses befinden sich gut eingerichtete Anlegestellen für Bootsfahrer: mit Bänken, Tischen, Feuerstellen, Brennholz und Informationsständen. Unterwegs kann man einige interessante kulturhistorische Orte besichtigen: die alte Fähre von Ligatne, die mittelalterliche Burg Turaida und das Landgut Krimulda. Bis zum Fluss und zurück wird das Gepäck transportiert. |
||
Die Kirche befindet sich gegenüber dem Landgut von Bebrene, am Rand der Straße Ilūkste – Birži. Sie wurde in einem längeren Zeitraum gebaut: Der Bau der Kirche wurde im Jahr 1797 begonnen, aber nur im Jahr 1883 beendet. Die Gestalt der Kirche hat klassizistische Züge, aber die Innenausstattung – barocke Formen. Während der Gottesdienste ist die Kirche von innen zu besichtigen. |
||
The viewing area on the Ērgļi (Ērģeles) cliffs offers an impressive view of Latvia’s most monolith sandstone cliffs (up to 22 metres high) – this is the highest location in the Gauja River valley. Please be very careful and don’t go anywhere near the edge of the cliff!
|
||
Die Gäste erwartet ein gesundes, für die Gegend charakteristisches Öko-Essen. Hier kann man das nationale Kulturerbe, verschiedene Legenden kennen lernen sowie Leckereien und Souvenirs kaufen. |
||
Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienas lauku krodziņos. |
||
Talsi tiek dēvēti par deviņu pakalnu pilsētu. Tās vēsturiskā apbūve ap Baznīckalnu, Talsu un Vilkmuižas ezeriem ir veidojusies g.k. 19. gs. Viena no skaistākajām ir Lielā iela ar mazstāvu (divi – trīs stāvi) apbūvi (divslīpju jumti). Skaistas ainavas paveras no Talsu ezera apkārtnes un Ķēniņkalna. |
||
Atrodas austrumos no Tirgus laukuma, Baznīcas ielā 8. Tās telpās entuziasti cenšas atjaunot un uzturēt senās amatu tradīcijas. Amatu prasmju darbnīcas šeit tiek organizētas piecas dienas nedēļā. |
||
Bijušā kara hospitāļa ēku apjož parks, no ziemeļiem - Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs. Ēkas tuvumā ir saglabājušās dažādas mazās arhitektoniskās formas, bet uz sienām padomju laiku uzraksti. Privātīpašums.
|
||
Pärnamäe saimniecība Kihnu salā ir četras reizes ieguvusi skaistākās mājas titulu. Saimniece gatavo mājas ēdienus, tradicionālo Kihnu maizi un kūpinātās zivis, ko var arī iegādāties Kihnu ostas tirgū. Naktsmītnes izvietotas trīs ērtās vasaras mājiņās. Ziemā šeit auž unikālos Kihnu paklājus. |
||
Saglabājusies tikai neliela daļa no varenajiem zariem, no kuriem resnākie ir atbalstīti ar stutēm, bet ozola dobo vidu no lietus un sniega ūdeņiem aizsargā jumtiņš. Latvijas un Baltijas resnākais parastais ozols (Quercus robur) un resnākais Baltijas koks. Viens no Ziemeļeiropas resnākajiem ozoliem. Ainavisks. Netālu no ozola atrodas autostāvlaukums, informācijas stends.
|
||
Skolēniem līdz 6.klasei tiek piedāvātas ekskursijas, kuru laikā iepazīstina ar dzīvniekiem, ļauj tos pabarot un glaudīt. Vecākiem skolēniem stāsta par zirgu evolūciju un bioloģiju, darbu ar zirgiem. Tāpat tiek piedāvāti tūristu pārgājieni pa apkārtni (viegls maršruts). |
||
Radošajā mājā Latvietes pūrs var apgūt praktiskās iemaņas rokdarbu veidos, kas nepieciesami latviešu tautas tērpu darināšanai – baltie un krāsainie darbi, zīļu vainagu darināšana, adīšana, tamborēšana, tilla izšuvumi, pīto un austo jostu darināšana u.c. Saimniece pati pārzina dažādus rokdarbu veidus un to tehnikas, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti sava aroda meistari. Ir zināšanas par latviešu tautas tērpa novadu īpatnībām, saimniece labi zina tautas tērpu attīstības vēsturi un pielietojumu
|
||
Piemājas saimniecība "Rudā lapsa", kas atrodas Ludzas novadā, interesentiem piedāvā iespēju iepazīt laukus, apskatīt mājdzīvniekus, saklausīt dabu, ļauties mierīgai atpūtai. Tiek piedāvātas telšu un piknika/ugunskura vietas. Ciemos tiek gaidīts katrs, kas vēlas atpūsties un izrauties no ikdienas skrējiena. |
||
Ar priedēm apaugusi kāpa, uz kuras atrodas piemineklis 6. Rīgas pulka karavīriem, - pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā. Šajā vietā pulka kareivji devās cīņā pret skaitliski lielāko bermontiešu armiju un turpināja Rīgas un Pārdaugavas atbrīvošanu. Tēlnieka Kārļa Zāles radītajā piemineklī centrālais (pret Slokas ielu vērstais) elements ir 12 m augsta siena ar lauvas galvas tēlu Rīgas vārtos. Tai abās pusēs uz sānu sienām veidoti latvju karavīru bareljefi senlatviešu un 1919. g. kareivju ietērpos. Kāpas virsotnē atrodas laukums ar altāri, upurtrauks un piemiņas plāksne ar kritušo kareivju vārdiem. Pieminekli 1937. g. atklāja valsts prezidents Kārlis Ulmanis. |
||
Muzeja krājumu veido vairāk nekā 40 tūkstoši dažādu priekšmetu, kas atspoguļo Ogres novada kultūrvēsturisko mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Ekspozīcija "Pietura Ogre" piedāvā izsmeļošu vēstījumu par Ogres vēsturi, sākot no laika, kad Ķentes pilskalnā apmetās pirmie tā iemītnieki līdz Ogres kūrorta zelta laikiem un padomju periodam, kura laikā Ogre no peldu un atpūtas kūrorta pārvērtās par visā Austrumeiropā zināmu rūpniecības centru. Muzeja pirmā stāva zālē izstādes mainās ik mēnesi. Tematiskās izstādes veltītas dažādiem vēstures notikumiem un norisēm, bet mākslas izstādēs sevi prezentē Latvijas un Ogres novada mākslinieki. Muzejā notiek pasākumi un koncerti, muzejpedagoģiskās programmas un radošās darbnīcas. Iespējams pieteikt ekskursiju pa Ogres pilsētu. |
||
Pašlaik muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 120 000 priekšmetu, bet muzeja zālēs priekšmetu valodā izstādīta Liepājas un Dienvidkurzemes vēsture – sākot ar akmens laikmetu līdz pat 19. gadsimtam. Apmeklētājiem pieejama arī koktēlnieka Miķeļa Pankoka (1894-1983) dzīvei un daiļradei veltīta ekspozīcija. Muzejā atrodas vairākas izstāžu zāles, kurās periodiski apskatāmas jaunas mākslas izstādes. |
||
Restorāns atrodas pašā Liepājas centrā, taču mierīgākā nostūrī. "Pastnieka māja" atrodas 5 min brauciena attālumā no jūras. Piemērota vieta, kur paslēpties no ārpasaules. Restorāns izvietots divos stāvos, kuros organizē banketus, seminārus, darījuma pusdienas, ģimenes svinības. Iespējams rezervēt visu restorānu vai atsevišķas tā daļas. |
||
Saimniecībā audzē 6 dažādu šķirņu krūmmellenes. Saimniece izvadās pa apkaimes laukiem, pastāstīs par krūmmelleņu audzēšanu, kā arī pacienās un piedāvās iegādāties vērtīgās ogas. Bērni novērtēs saskarsmi ar mājdzīvniekiem – trušiem un kazām. |
||
Saimniecības "Toomemäe" mājas restorānā "Maagõkõnõ" pasniedz vieglu ēdienu ar tīru garšu, kas vēl vecmāmiņu laikos bija ikdiena, bet tagad tiek uzskatīts par gardēžu privilēģiju. Tiek pasniegti tieši šai pusei senāk raksturīgie ēdieni. Izejvielas ir tīras un no tuvākās apkārtnes. |
||
Baznīcas pirmā ēka celta 1641. gadā. Mūsdienās saglabājies ceturtais, 1856. gadā mācītāja Johana Vilhelma Knīrīma laikā jaunceltais dievnams. Tā altāra gleznu Kristus pie krusta (Golgāta) 1856. gadā gleznojis Jozeps Millers, paraugam izmantojot sava skolotāja Pētera Kornēliusa radīto altārgleznu Minhenes Ludviķa baznīcā. Baznīcas patroneses baroneses Bīriņu muižas īpašnieka māsas Augustes Amālijas fon Pistolkorsas apbedījuma piemiņas sienā iemūrēta epitāfija. Torņa būve tiek pabeigta 1856. gada 11. jūnijā, par ko liecina piemiņas plāksne pie baznīcas sienas ar uzrakstu „Erbaut von August von Pistolkors 1856”. Dievnamu iesvētīja 1864. gadā un pēc gada baznīcā uzstādīja Martina firmas ērģeles ar 8 reģistriem, ko 1903. gadā paplašināja uz 14 reģistriem. Diemžēl ērģeles izpostīja 2. Pasaules kara laikā. Saulkrastu (Pēterupes) ev.lut.baznīca izdzīvo gan 2.Pasaules kara laikā, kā arī padomju gados. Šis laiks ir viens no grūtākiem, jo daudzas baznīcas apkārtnē tiek izpostītas, draudzes mācītāji atlaisti un draudzes izjukušas. Pēterupes draudze pastāvēja. Baznīca kā arhitektūras piemineklis pat padomju gados tika pie tornīša jumta remonta, kuram līdzekļus piešķīra izpildkomitejas priekšsēdētāja Ņina Manzūrova. (Avots: Saulkrastu TIC) |