Meklējama nepilnu kilometru austrumos no Apriķu centra. Muižas kungu pili (baroka stils) cēla 1742. – 1745. g., bet neogotiskā stila tornis kā piebūve tapa 19. gs. beigās. Pils priekšējās fasādes frontonā atrodas smilšakmens cilnis ar baronu Ostenu - Zakenu un Korfu dzimtas ģerboņiem, kas ir greznākais šāda tipa Latvijas piļu elements. Ēkā saglabājušies arī sākotnējie iekštelpu interjera elementi (apskatāmi gida pavadībā) - durvju vērtnes, apgleznota holandiešu krāsns, ozolkoka logu slēģi, aplodas, metālkalumu detaļas un parkets. Muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, kalpu mājas, saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920. g. muižas pilī darbojas skola un iekārtots novada muzejs, ko vērts iepazīt! Šobrīd tajā izstādīta Latvijā ražotās maizes etiķešu kolekcija. Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1901. g. muižu iegādājas Karls Gustavs Mannerheims (1867. – 1951.), kas bija ne tikai vēlākais Somijas valsts prezidents, bet arī leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā (1939. – 1940.) autors.

Lokveida taku var iziet tikai Slīteres nacionālā parka gida pavadībā, jo tā izveidota dabas rezervāta zonā. Pa stāvajām kāpnēm, kas izveidotas Baltijas ledus ezera senkrastā, nokāpsim citā pasaulē, kur var iepazīt nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu (visi – aizsargājami biotopi), kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un trupējošus egļu stumbrus (svarīgi sugu daudzveidībai), kas saglabājušies no 1969. gada orkāna laikiem. Taka sākas pie Šlīteres bākas.

Piltene ir viena no mazākajām un senākajām Latvijas pilsētām. Vēstures avotos Piltene pirmo reizi minēta 1295. gadā, bet pilsētas tiesības tai ir jau no 1557. gada. Laikā no 14. – 16. gs. Piltene bija Kurzemes bīskapijas administratīvais centrs. Vēsturiskās ielas, kas puslokā ietver pilsdrupas, malās saglabājusies 19. gs. pirmās puses koka apbūve. Piltenes bīskapa pili cēla 13. – 14. gs. mijā un izmantoja līdz 16. gadsimtam. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai pamati un torņa fragmenti Vecventas krastā.

Vienu no skaistākajiem Latvijas daiļdārziem var iepazīt ne tikai tās autores pavadībā, iegūt vērtīgus padomus, bet arī iegādāties koku, krūmaugu, ziemciešu, dienziežu, ārstniecības augu u.c. stādus, kā arī ēdamās puķes! Florista pakalpojumi.

This long-distance tour follows the Baltic Coastal Hiking Route from the Lithuanian coast, starting on the island of Rusnė and continuing to the Curonian Spit, running along the Baltic Sea coast to Cape Kolka and finally reaching Rīga.

On this route you will hike some sections of the Baltic Coastal Hiking Route and experience the diversity of coastal landscapes: rocky beaches, steep shores, overgrown beaches, bird migration sites, vast sandy beaches. You will walk on solitary beaches with no-one in sight for several kilometres just to suddenly find yourself in lively resort towns. There are both sections of hiking and bus transfers along the route.

Initially you will visit the peculiar island of Rusnė with its bird migration sites, observation towers and the delta
of the river Nemunas, which is Lithuania’s lowest point. Next, a ferry will take you to the just-as-impressive Curonian Spit – a lengthy spit of sand-dunes extending into the Baltic Sea of the coast of Lithuania. Here you will walk two sections of the Baltic Coastal Hiking Route enjoying the magnificent dunes and visiting the Lithuanian Sea Museum and the Dolphinarium. Then, heading north along the coast through the Seaside Regional Park, you will reach the Lithuanian beach capital Palanga and pay a visit to the Amber Museum.

Crossing the Lithuanian/Latvian border on foot you will stop over at the Pape Nature Park and enjoy its lighthouse, wild horses, the authentic fishermen village and local museum. The walk on lone beaches takes you to the top of the highest dune in Latvia – the Pūsēnu dune – and afterwards continues to reach the village of Bernāti. Next on the route is the windy seaside city of Liepāja, also known as the Latvian capital of rock music. Karosta is another distinctive site in Liepāja – it is the former military town and nearly every street of this part of the city has some footprints of its military heritage.

Heading further, your feet will take you through the solitary beaches of Ziemupe to the village of Pāvilosta. If you are lucky, you might find some ambers washed ashore. Pāvilosta is a small charming village with a marina and some notes of smoked fish lingering in the air. Moving on, from Ventspils through Slītere National Park, through the Livonian fishermen villages to finally reach the Kolka Cape – the meeting point of the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Also, a top site for bird watching.

At the end of the tour, the Baltic Coastal Hiking Route leads to Engure Nature Park, meandering through reed trails running between the villages of Mērsrags and Engure. The tour ends in Jūrmala with its wide sandy Beaches, the bustling urban life of a resort town, impressive villas and summer cottages, and the Ragakāpa Nature Park in the resort’s neighborhood Lielupe.

Taka ved cauri mežam uz skatu torni purva malā. Takā apskatāma Nāzara priede –priede, pie kuras 1905. gadā nošauts dumpinieks, pati priede – ekoloģiskais koks ar dzilnu kaltiem dobumiem, nokaltusi. Melnalkšņu dumbrājs - slīkšņa ar cūkaušiem un puplakšiem. Oleru purvs no skatu torņa – pārejas un sūnu purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Papildus objekti blakus takai, pieejami pa ceļu – Oleru muižas komplekss, Krustakmens, Oleru muižas kapi.

Kopējais takas garums: 1,1 km.

Ēdamnams "Daugava" atrodas Krāslavas centrā. Iepriekš piesakot, piedāvā Latgales ēdienus māla traukos. Blakus darbojas ceptuve un konditorejas cehs.

Īpašais ēdiens: gaļa melnās keramikas podiņā, buļbešnīki.

Eiropas centra muzejs. 1991. g. dibinājis Lietuvas tēlnieks Gintaras Karosas. Brīvdabā izstādītas > simts 33 pasaules valstu mākslinieku radītās instalācijas. 

Kultūras tūrisma cienītājiem šī ir viena no pirmajām vietām, kas jāapmeklē nacionālajā parkā. Nelielais ciems izvietojies Ūlas ielejas labajā krastā, kur cilvēki ir dzīvojuši jau akmens laikmetā, par ko liecina atsevišķi savrupatradumi. Zervinos atrodas liela meža masīva vidū. Ja uz to dodamies ar automašīnu, vienīgais „drošais” ceļš ved no Mančagires puses. Zervinos sākas ar grantētu lauku ceļu krustojumu, kura vidū slejas koka krucifikss. Te ir jādodas pa labi, kur redzamas simtgadīgas koka ēkas un sētas, kas saglabājušas veco plānojumu. Zervinos patiesi var iejusties 18. – 19. gs. laika dimensijā. Ne velti, šis ir viens no visvairāk pētītajiem Dienvidlietuvas etnogrāfiskajiem ciemiem. Dodoties tālāk, ir redzama Ūlas upe un tilts – laba un pat speciāli izveidota vieta, kur var uzsākt braucienu ar laivu.