Atpūta laukos
2801-2820 / 4333
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Līdz 40m augsta ar mežu apaugusi Gaujas labā pamatkrasta nogāze ar vairākiem smilšakmens atsegumiem. Viens no tiem atrodas nogāzes lejasdaļā un veido 7m platu 5m dziļu nišu. Otrā krastā – vairākus metrus augstais Leimaņu iezis. Abi atsegumi atrodas aiz Amatas ietekas.
N/A

Ļoti interesants zvejniecības vēstures piemineklis. Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru. Sedumiem bija arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus (lasīja zivis ārā no tīkla, kad tas pilns ar lomu). Bigauņciema sedumu tīklu būdas laika gaitā ir ieskalotas jūrā, bet Ragaciema sedumi – daļēji gājuši bojā. Lapmežciemā esošie ir vislabāk saglabājušies. Viena no tīklu būdām ir atjaunota, bet pārējās atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Tas varbūt ir arī iemesls, kādēļ, ejot gar jūras krastu, tām ir jāpievērš uzmanība un jāuztaisa kāda „vēsturiska" foto.
N/A

1,8 km garā taka atrodas neparastā vietā – uz Cirīša ezera salas. Tās galvenās vērtības ir augu valsts un dzeņveidīgo putnu daudzveidība. Viens no apskates objektiem ir Upurkalns – sens pilskalns. Taka labiekārtota, izveidoti informācijas stendi, atpūtas vieta. Lai nokļūtu uz salas, no vietējiem jānomā laiva, vai jādodas ar savējo. Atrodas dabas parkā „Cirīša ezers”.
N/A

Vēl netālu no Kilmiņupes ietekas jūrā atrodas nostāstiem apvītais Tromeļa pilskalns – viduslaiku nocietinājuma vieta. Tā meklējama ap 100 m attālumā no „Krauju” mājām. Šeit 1977. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās ķieģeļu un krāsns podiņu lauskas liecina, ka nocietinājums izmantots viduslaikos. Vieta saistīta ar nostāstiem par jūras laupītāju Trommeli, kurš te esot noracis salaupītās bagātības, tāpēc kāpā redzamas daudzas mantraču saraktās bedres. Teika stāsta par jūras laupītāju Trommeli, kurš ar saviem ļaudīm aplaupījis kuģus Rīgas jūras līcī no Kurzemes piekrastes līdz Roņu salai. Senatnē šajā piekrastē noenkurojušies daudzi kuģi, kas gaidījuši labvēlīgāku ceļa vēju, lai varētu apbraukt Kolkas ragu, taču jūras laupītājs to izmantoja savtīgiem nolūkiem. Tas arī savācis bojā gājušo kuģu mantas. Trommeļa pils esot bijusi celta no mūra. (Avots: Rojas TIC)
N/A
Neliela daļa no iespaidīgās Liepājas fortifikācijas sistēmas, kas apjož pilsētas perimetru un tās piekrasti. Atrodas pie stadiona „Olimpija”. Skatīt. arī objektus nr. 30077, 30078, 30079, 30080, 30098.
N/A
Grūti pieejamā un atrodamā vietā - dziļos Bārtas mežos izvietota bijusī Plāņciema raķešu bāze, īpašs bijušais PSRS militārais objekts. Milzīga teritorija ar atsevišķiem sektoriem, kurus savieno betonēti ceļi. Redzami arī raķešu palaišanas laukumi. Tā kā teritorija netiek apsaimniekota un tajā "darbojas" bebri, apkārtne pamazām pārpurvojas. Varēja būt iespaidīgs tūrisma objekts, ja par to tiktu domāts jau senāk. Bāzes objekti daļēji ir nojaukti būvmateriālu ieguvei.
N/A

Tītuvēnu reģionālais parks (Tytuvėnų regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Parkam raksturīga ainavu daudzveidība – te ir sastopami lieli mežu masīvi, purvi, ezeri, upītes. Šejienes reljefa veidotājs tāpat kā citur Baltijas valstīs ir bijis ledājs, kas atnesis un atstājis aiz sevis garas laukakmeņu grēdas. Kopumā parkā ir konstatētas 603 augu un 787 dzīvnieku sugas. Parkā aug veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, veci un jaukti platlapju meži ar ozoliem, liepām, kļavām, ošiem un gobām, sugām bagāti egļu meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviālie (pārplūstošie) meži. Parkā esošās pļavas un tīrumi ir nozīmīga dzērvju atpūtas vieta migrāciju laikā, kad te pulcējās tūkstošiem putnu. Šiluvas baznīca un Tītuvēnu klosteris ir svētceļnieku galamērķis vairāk nekā 500 gadu garumā. 
N/A
Lāčukroga brāļu kapi – 1. Pasaules kara laikā kritušo kapi.
N/A

Atrodas pie Jēkabpils – Rēzeknes autoceļa (A 12), - autostāvlaukuma malā. No torņa redzama samērā plaša Teiču purva daļa ar atsevišķām salām (kokiem apauguši paaugstinājumi) augstā purva ainavā. Teiču purvam ir dabas rezervāta statuss, tādēļ apmeklējams ir tikai tornis.
N/A

Atrodas Rīgas ielas malā, iepretim Krustpils pilij. 1925. g. celtais un 1992. g. atjaunotais piemineklis (autors A. Birzenieks) godina Latvijas Brīvības cīņās kritušos krustpiliešus. No tā paveras skats uz Mazo Daugavu, Daugavsalu un Ādamsona (Krustpils) saliņu.
N/A
No daudzajām Rušona ezeru salām 10 piešķirts dabas lieguma statuss. Tā mērķis – uz salām augošo platlapju mežu un tajos sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzība. Uz Upursalas atrodas sena kulta vieta – Rušona Upurakmens.
N/A

Ap 6 km dienvidrietumos no Iecavas atrodas Edvarta Virzas (īstais vārds – Jēkabs Eduards Liekna) (1883 – 1940) tēva mājas – „Billītes”, uz kurām rakstnieks kopā ar sievu Elzu Stērsti pārcēlās 1901. gadā. E. Virza bija viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs. „Billītēs” sarakstīti daudzi dzejoļi, bet 1933. gadā – tapis leģendārais darbs „Straumēni”, kas attēlo latviešu zemnieka dzīvi. „Billītēs” izveidots E. Virzas muzejs. Tā veidotāji ir E. Virzas un E. Stērestes meita Amarilis Liekna ar dēlu Edvardu Liekni, meitu Annu Žīguri un mazmeitu Diānu.  Iepriekš piesakoties, interesenti var iepazīt muzeju un E. Virzas daiļradi.
N/A
Kaut arī Sedas tīrelī jau no pagājušā gadsimta vidus iegūst kūdru, tā ir viena no Latvijas nozīmīgākajām NATURA 2000 teritorijām ar lielu ainavu, biotopu un bioloģisko, īpaši – putnu, daudzveidību. Potenciāla putnu vērošanas vieta migrāciju laikā. Šajā nolūkā purva malā izveidoti skatu torņi. Cauri purvam kvadrāta veidā stiepjas šaursliežu dzelzceļa uzbērums, kas kopā ar ritošo sasatāvu ir Latvijas industriālā mantojuma piemineklis. No tūrisma viedokļa interesanta ir ārpus lieguma teritorijas esošā Sedas pilsēta.
N/A

Atrodas austrumos no Tirgus laukuma, Baznīcas ielā 8. Tās telpās entuziasti cenšas atjaunot un uzturēt senās amatu tradīcijas. Amatu prasmju darbnīcas šeit tiek organizētas piecas dienas nedēļā.
N/A
Vecslabadā starp Dziļezeru, Audzeļu un Istras ezeru atrodas pussala, no kuras augstākās vietas paveras viens no savdabīgākajiem Zilo ezeru zemes skatiem uz ezeru salām un Vecslabadas ciemu ar tā baznīcu stāviem. Netālu atrodas Istras ezera dabas liegums.
N/A

Atrodas pie Jēkabpils apvedceļa (Rīgas virziens) – tirdzniecības centrā „Sala”, 0,2 km no mazās Daugavas. Omulīgas un telpas, kas dekorētas ar dabīgiem ziediem. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm.
N/A

1,2 km gara taka, kas pa purvainu mežu aizved līdz Ērdi purvam (Öördi raba) un tā austrumu daļā esošajam Ērdi ezeram (Öördi järv), pie kura izveidota atpūtas un peldvieta.
N/A

Labiekārtots Driksas (Lielupes atteka) posms ar divu līmeņu promenādi, Baltijas valstīs unikālo Mītavas tiltu, skatu vietām, piemineklis „Jelgavas students” u.c.
N/A
7 dienas

Iesākumā Rīgā jūs varat nodegustēt alu un tipiskās uzkodas no visiem četriem Latvijas reģioniem, un tālāk dodieties ārpus Rīgas. Pirmā pietura - Bauskas alus darītava. Dodieties tālāk uz Rundāles pili un Tērvetes koka pili, pēc tam apmeklējiet Tērvetes alus darītavu, kas ir daļa no daudzfunkcionālas agrokompānijas. Pēc tam iespēja redzēt, kā alus tiek pagatavots mājās, izmantojot tradicionālās metodes, un izgaršot atšķirības. Tālāk dodieties uz Liepāju, izbaudiet tās smilšaino jūras pludmali, pilsētas centru un nozīmīgo militāro mantojumu Karostā. Tālāk maršruts ved uz mazo, gleznaino Kuldīgas pilsētu ar labi saglabātu koka arhitektūru un platāko ūdenskritumu Eiropā. Dodieties uz Užavas alus darītavu, kas specializējusies dzīvā alus ražošanā. Ventspils pilsētas apskate, tad zvejnieku mielasts ar zivju zupu un spēlēm nelielā ostas pilsētiņā Rojā. No rīta iespēja izbaudīt pastaigu gar jūras krastu, un pēc tam dodieties apmeklēt zvejnieku māju, lai redzētu zivju kūpināšanas procesu. Maršruts ved atpakaļ uz Rīgu, pa ceļam apmeklējot Ķemeru nacionālo parku un izstaigājot purva taku, kā arī apmeklējot Jūrmalu - kūrortpilsētu ar 19. gs. koka villām.
N/A
Viens no skaistākajiem un populārākajiem Vidzemes tūrisma objektiem. No 45 m augstās kraujas (skaistā atseguma augstums – ap 20 m) redzama plašā un dziļā Amatas ieleja ar mežiem noaugušajiem krastiem. Blakus esošajā Raganu pļavā izveidota ekspozīcija „Ko Raganiņa atrod pļavā”.