Atpūta laukos
4061-4080 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Restorāns "Upe" atrodas Vecliepājā - viesnīcā „Līva”. Piedāvā latviešu un pasaules valstu ēdienkarti. Ēdiena gatavošanas procesā izmanto arī pašu audzētus garšaugus.

Latviešu virtuve: Mazsālīta siļķe ar biezpienu, pildītas plānās pankūkas, kartupeļu pankūkas, šmorētas cūkgaļas ribiņas, brieža gaļa ar kadiķogām, cepts pīles stilbs, cepta zandarta fileja ar griķiem, kūpināta siļķes fileja.

Īpašais ēdiens: „Liepājas menciņi” – apdūmota menca ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm keramikas podiņā.
N/A

0,2 km austrumos no Vidsmuižas atrodas no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtā (1910. - 1912. g.) Vidsmuižas katoļu baznīca. Tāpat kā Riebiņos esošā, arī šī ir uzskatāma par tipisku 19. – 20. gs. mijas Latgales lauku baznīcas paraugu.
N/A
1 diena

Daugava ir Latvijas lielākā upe un latviešu tautas likteņupe. Jau pēc leduslaikmeta beigām, pa Daugavas ieleju tagadējā Latvijas teritorijā „ieceļoja” pirmie augi un dzīvnieki, kuriem sekoja cilvēks. Šī iemesla dēļ Daugavas krasti ir viena no senākajām cilvēku dzīves vietām, kā arī augu sugām bagātākā valsts teritorija. Arī izcilu kultūras un vēstures pieminekļu lielais blīvums ir iemesls, kādēļ Daugavas krasti ir tūristu iecienīti. Rīgas – Jēkabpils posmā kā ērts pārvietošanās līdzeklis ir izmantojama Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnija. Tālāk norādītas dzelzceļa stacijas, kurās ir vērts izkāpt un veikt īsus – dažu stundu līdz pusdienas ilgus radiālus izgājienus ar atgriešanos stacijā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu.
N/A

Atrodas 2,5 km ziemeļos no Krūtes. Neliela izmēra guļkoku ēka ar dēļu apšuvumu, sākotnēji celta 1642. gadā. Tās no ķieģeļiem celtais tornis atjaunots pēc 2. pasaules kara. Baznīcas iekārta – altāris (17. gs. 2. puse), nezināma autora altārglezna „Kristus pie krusta” (17. gs.) un bagātīgi ornamentētā kancele (1642. g.) ir nozīmīgi manierisma laika pieminekļi.
N/A

Baltijas valstīs lielākie brāļu kapi, kur izveidots (1974. - 1984. g.) piemiņas memoriāls (tēlniece P. Zaļkalne, arhitekti A. Zoldners, E. Salguss un dendrologs A. Lasis) 8 ha platībā. Šeit apglabāti ~ 23 000 cīņās par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu (1945. g. pavasaris) kritušie Sarkanās armijas karavīri. Memoriāla centrā novietots12 m augsts Mātes - dzimtenes tēls, bet uz granīta plāksnēm iegravēti kritušo vārdi, starp kuriem ir atrodami arī daudzi mūsu zemes un kaimiņvalstu dēlu vārdi un uzvārdi.
N/A

Ramocku stacija  atklāta  1889. gadā  reizē ar dzelzceļa Pleskava-Rīga atklāšanu. 1916.gadā pēc jauna dzelzceļa izbūves līdz Gulbenei, šīs stacijas nozīme ievērojami pieauga. 1918.gadā tā kļuva par divu dažādu sliežu platumu dzelzceļa  iecirkņu saskares  staciju. Intensīva vilcienu kustība caur šo staciju tika izvērsta Brīvības cīņu laikā. Sadursmes pie Ieriķu stacijas notika  jau 1918.gada decembrī. 1919.gadā jūnijā te sākās Cēsu kaujas. Starp Cēsīm un Ieriķiem vācieši uzbruka igauņu bruņuvilcienam. Par dažādiem nopelniem Brīvības cīņu laikā Ieriķu apkaimē, vairāki karavīri saņēma apbalvojumus, arī Lācplēša kara ordeņus.1919. gadā stacija nodēvēta par Ieriķiem. Otrā pasaules kara laikā te atradās lokomotīvju depo.1953.gadā depo vietā izveidoja stratēģiskās rezerves tvaika lokomotīvju bāzi. Pēdējā tvaika lokomotīve L-3599 Ieriķu bāzi pameta 2002.gadā un tagad ir redzama kinopilsētā Cinevilla.Ieriķu stacija vairākkārt pārbūvēta.Otrā pasaules kara laikā nodedzināta pavisam. 1956.gadā uzbūvē pašreizējo ēku.
N/A

Zemnieku saimniecība „Lejas Kleperi” atrodas Smiltenes novadā. Saimniecības zemes kopplatība ir 119,4ha t.sk. meži 86,1ha. Saimniecības pamatnodarbošanās saistīta ar meža apsaimniekošanu. Kopš 1992. gada vienā no dzīvojamām ēkām uzsākta zemkopības un mežkopības instrumentu privāta muzeja veidošana. Muzeja eksponātu klāsts tiek nemitīgi papildināts.
N/A

Atrodas Burtnieku ezera D krastā, kur plašā apkārtnē regulāri applūstošas palieņu pļavas - nozīmīgs griezes un citu putnuuzturēšanās un ligzdošanas vieta. Atrodas Burtnieku ezera pļavu dabas liegumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Iepazīstina ar Burtnieku parku un Burtnieku muižas kungu māju.
N/A
N/A

Lauku sēta atrodas Džūkijas nacionālajā parkā. Saimniecībā iespējams pašiem ar saimnieces nelielu palīdzību pagatavot tradicionālos dzūku ēdienus veco laiku maizes krāsnī. Kulinārais mantojums un izglītības programmas. Piedāvā arī nakšņošanu.
 
N/A
Lielākais Slīteres nacionālā parka purvs – stingrā režīma zona, kurā apmeklējumi ir aizliegti.
N/A
Knīpupju kuģu un krasta apsardzes raķešu remontdarbnīcas Liepājas rajona Bārtas mežos ir vizuāli patiesi ļoti iespaidīgs bijušais PSRS militārais objekts. Teritorija šobrīd atrodas novada pārvaldībā, ēkas tiek demontētas būvmateriālu ieguvei un šobrīd izskatās nožēlojamā stāvoklī. Ja šis objekts būtu saglabāts un pasargāts no šāda veida rīcībām, tas tūrisma ziņā varētu būt bijis viens no Kurzemes interesantākajiem bijušās PSRS armijas militārajiem objektiem.
N/A

1992. gadā dibinātais Varņu reģionālais parks (Varnių regioninis parkas) ieskauj Žemaitijas augstienes augstāko daļu, veidots tās ainavas aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas Žemaitijas augstienes augstākais paugurs - Medvegalis (Medvėgalis) (234 m virs jūras līmeņa) un ārkārtīgi ainaviskais un teiksmām apvītais Šatrijas (Šatrijos) kalns (228 m virs jūras līmeņa). Abi ir ļoti skaisti, seni pilskalni, kas mūsdienās ir populāri tūrisma objekti, tādēļ šeit var veikt paša izvēlētu parka ainavisko tūri. Parks ir bagāts ar ezeriem un nelielām ūdenstecēm. Interesanti, ka parka lielākā – Lūksta ezera viļņi krastā izskalo dzintaru. Parkā konstatēta 481 augu un 739 dzīvnieku sugas. Šeit sastopami tādi Eiropā aizsargājami biotopi kā ozolu meži, staignāju meži, pārejas purvi, bioloģiski nozīmīgi zālāji un pļavas. Žemaitijas augstiene ir viena no vecākajām zināmajām apbedījumu vietām Baltijas austrumdaļā. Mūsdienās populāri pasākumi ir vasaras saulgriežu svinības un uguns rituāli Šatrijas kalnā.  Apmeklētāju centrs atrodas Varņu ciemā.
N/A

Kokneses dabas taka (5,65 km) ved gar Daugavas un Pērses krastiem un savieno Kokneses parku un Likteņdārzu. Pastaigā pa dabas taku var doties no jebkuras sevis izvēlētas vietas, kas vijas cauri Kokneses parkam. Takā izveidotas laipas, tiltiņi, informācijas stendi un norādes.
N/A

Meklējama Tārgales ciema centrā. 2018. g. nogalē atklāta Lībiešu zvejnieku sēta ar dzīvojamo māju, kurā ir saimes galds un soli, kūti, tīklu žāvētavu un mākslīgi radīts kāpas fragments. Sēta veidota kā atklāta tipa objekts un to var apmeklēt jebkurā laikā. Apkaimē saglabātas vietējās koku sugas. 
N/A

Pavasaros Lielupes palos regulāri aplūstoša teritorija – palieņu pļavas un putniem nozīmīga vieta. Teritorija labi pārskatāma no Rīgas – Liepājas šosejas un blakus pieguļošā Kalnciema ceļa. Teritorijā izveidota atpūtas vieta un izvietoti informācijas stendi.
N/A
2 dienas

Zemgales reģions ir auglīgs līdzenums. Te ir daudz mūsdienīgu zemkopības saimniecību, un starp tām – arī tādas, kas ļauj iepazīt lauku dzīvi un lauksaimniecības vēstures mantojumu.

Ceļojums sākas Rīgā un turpinās pa “Piena ceļu” – ekskursiju piena saimniecībā. Pēc tam Jelgava – kādreizējās Kurzemes hercogistes (16.-18. gs.) galvaspilsēta, kuras vēsturi var iepazīt Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa muzeja interaktīvā ekspozīcijā, un skatīt pilsētas panorāmu no 9. stāva skatu laukuma. Tālāk lauku sētā stāstījums par latviešu tradīcijām un maizes cepšana kopā ar saimnieci. Pēc tam iepazīšanās ar graudkopības saimniecību, kur apskatāma piena pārstrādes iekārtu kolekcija un bērniem ierīkots atrakciju parks. Nakšņot iespējams labības lauku vidū, dizaina viesnīcā, kam blakus apskatei izveidota tradicionāla lauku sēta un restaurētu retro auto kolekcija. Pa ceļam apskatāma Bauskas pilsēta ar rātsnamu un seno mērvienību kolekciju. Graudkopības tradīcijas pa īstam var novērtēt saimniecībā, kur no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem piedāvā plašu tradicionālo ēdienu klāstu. Pēdējais apmeklējums ceļojumā būs Latvijas laukiem raksturīgo darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija.
N/A

Atrodas Daugavas labajā krastā. Uz baznīcu paveras labas skatu perspektīvas no dažādām Piedrujas vietām. Pirmo – koka dievnamu Piedrujā uzcēla pēc kņaza Jana Stapehas rīkojuma 1632. gadā. 1759. g. tas nodega. Mūsdienās redzamais baroka stilā celtais mūra dievnams (iespējams, projekta autors – itāļu arhitekts A. Paroko) ar diviem torņiem tapis 1759. gadā. Zem 27 m augstās (torņu augstums) celtnes atrodas pagrabtelpas. Torņos izvietoti trīs zvani (lielākais no 1711. g., vidējais – 1897. g., mazākais – no 1619. g.). Lielākais zvans sver gandrīz 0,4 tonnas. Dievnama interjerā apskatāmi daudzi nozīmīgi kultūrvēstures pieminekļi – centrālais koka altāris ar Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas gleznu, trīs 18. gs. altāri, 19. gs. sākuma kancele, Sv. Antona altāris, freska ar Sv. Trīsvienības attēlu, baznīcas trauki no 17. gs. u.c. Ēku ieskauj plašāks dārzs ar mūra žogu un mūra kapličām žogu stūros. Dārzā atrodas prāvestu Kazimira Konvalevska un Broņeslava Stefanoviča kapu vietas. Pēdējam bija liela loma dienama atjaunošanā pēc 1. pasaules kara. Piedrujas draudze ir sākusi veidoties 17. gs. pirmajā pusē.
N/A

Viesu nams atrodas Odzienā, Vietalvas pagastā, Pļaviņu novadā. Namā ir 5 guļamistabas, viesiem ir iespējams izbaudīt saunu, baļļu un peldi dīķī, kā arī zveju. Pieejama plaša apkārtējā teritorija, aktivitāšu un citu nodarbību organizēšanai - viesu nams piemērots kā atpūtai, tā arī svinībām.