Brotmuseum von Aglona

Braucu uz muzeju ar divējādām domām. Biju dzirdējusi dažādas atsauksmes, bet ticu tikai pati sev. Braucām draugu grupa, tāpēc nevienam par atsauksmēm nestāstiju. Varu pateikt tikai pašas labākās atsauksmes. Saimniece superīga, laipna, uz jokiem. Apvienoja mūs ar divām mazām grupiņām, bet tas problēmas nesagādāja. Abas grupas bija jautras, komunikablas, atvērtas. Saimniece ar visiem tika galā lieliski. Iesaku noteikti aizbraukt!!! Veiksmi saimniecei un komandai. P.S. Esiet paši labi, tad arī pārējie tādi būs. Meklējiet un vediet mājās tikai labās lietas.

Ļoti atraktīva uzņemšana, patīkama attieksme un garšīgs ēdiens. Lieliski nosvinējām vectēva dzimšanas dienu. Iesaku doties visiem, kuri vēlas izbaudīt kaut ko neierastu.

Par Vijas kundzes bargo un skarbo attieksmi pret cilvēkiem biju dzirdējusi un pati piedzīvoju. Īpaši nepatīkami bija, kad pirms pāris gadiem mums visai grupai uzstājīgā un pavēlošā tonī lika no māla bļodiņas garšot mīklu, bāžot visiem pēc kārtas pirkstus bļodā un tad padodot bļodu tālāk. Tik nehigiēniski! Taču vienu reizi mums ļoti paveicās, jo mūs uzņēma jauna meitene, laikam kāda Vijas kundzes radiniece. Pavisam cita attieksme, meitene laipna, smaidīga. Kā nu kurai grupai palaimējas!

Aglonas Maizes Muzeja was also very interesting. Vija Kudiņa told us about the history and religions significance of rye bread in Latvia and also had us make our own loaves (another chance to get our hands dirty!).

Bijàm nolemuši aizceļot uz Aglonu un pie viena apmeklèt Maizes muzeju.Bet diemžèl saskàràmies ar skarbu ìpašnieces attieksmi.Piebraikuši piezvanijàm un teicàm,ka gribam bèriem paràdìt kà cepa maizìti,bet ak vai...atbilde bija NÈ,NEVAR.MAN PÈC STUNDAS GRUPA.Teicam,ka geibam tikai àtri apskatìt,jo kà zinam maz jau tur ir ko redzèt un uz èšanu nemaz neceram,jo nebijàm pieteikušies.NÈ UN CAURI. Tà jau ir...no mums jai neko daudz nevar paņemt,ko velti laiku tèrèt.Biju dzirdèjusi,par šàdu Vijas kundzes attieksmi,nu saskàros pati.Žèl,ka nauda viņai galvenais.

Saimnieces atbilde:

Labdien!
Jā, dzīvojam mēs steidzīgā laikā, skrienam, ķeram, grābjam.... Un visu vajag tūliņ un uzreiz!!!! Es stāvu pie durvīm, laidiet, rādiet....
Jāsaprot, ka tūrisma objektos darbs tiek organizēts atkarībā no klientu pieraksta. Ja man pēc stundas ir grupa un te neiet runa par cilvēku skaitu, arī 2 ja laicīgi ir pieteikušies, tad es viņiem veltīšu pienācīgu uzmanību - es pārģērbjos, sakārtoju telpas un eju uz pasākumu. Maizes cepšana ari katru dienu nenotiek. MĒS STRĀDĀJAM PĒC IEPRIEKŠŠEJA PIERAKSTA JAU 13-TO gadu!!!!
Tūkstošiem cilvēku ir atraduši laiku un manu tel. sazvanījušies un laicīgi pierakstījušies. Un brauc atkārtoti.
Un ne tikai pie Maizes muzeja durvīm gadās steidzīgie un uzreiz un tūlīt gribošie. Nobraukuši 300 km pēkšni sadomāja... un paliek pie vainas saimnieks. Plānosim savu laiku un cienīsim citu cilvēku laiku un būs viss labi!
Un nesapratu Astras kundzes repliku par naudu. Ne jau nauda dzīvē ir visu noteicošā.

Un vēl.... Varbūt dažiem apmeklētājiem liekas, ka mēs tik vien to darām, kā  apsēdušie uz soliņa gaidām, ka kāds tūrists ienāks...
Bez tā ka es skaitos uzņēmuma valdes locekle, es strādāju ar dokumentiem, esmu šoferis, ekspeditors, gadās dienā novadīt 5-7 programmas, arī sētniece un apkopēja, tāpat kā visi pārējie tūrisma uzņēmēji... Bet par spīti dažiem neapmierinātajiem cilvēkiem PALDIES DIEVIŅAM PĀRĒJIE TŪKSTOŠI BRAUC TIKAI CĪŠI LOBI CYLVĀKI!
Paldies viņiem visiem un katram atsevišķi par sirdsmīlestību, sirdsgudrību un labestību, ko atstājuši manā mājā!
Tas arī dod spēku iet un darīt un neapstāties, lai arī cik brīžam ir grūti!!!
LABAIS IR SALAUZTAIS ĻAUNAIS...

Ar cieņu, Maizes muzeja saimniece Vija Kudiņa