The cafe is situated in Stende, approximately 12 km away from Talsi.

Līdz 18. gs. šajā vietā bija koka baznīca, kamēr 1798. g. uzcēla mūra baznīcu, kas cieta 1. pasaules karā, bet 2. pasaules kara laikā to uzspridzināja. Tikai pusgadsimtu vēlāk - 1991. gadā tika uzsākti atjaunošanas darbi, kas joprojām turpinās. Tagad redzamais dievnams ir iepriekšējā līdzinieks.

Бернати - самая западная точка суши Латвии. Рядом с автостоянкой установлен каменный знак скульптора Вилниса Титанса «Зеленый луч» (1998 г.). Бернатский мыс подвержен воздействию ветра и волн, поэтому здесь наблюдается вымывание морского берега. У дороги, которая из центра поселка Бернати ведет к морю, в конце дюн (имеется указатель), установлен памятный камень со словами первого Президента Латвии Яниса Чаксте, сказанными в 1924 году: «Здесь должен быть курорт».

The trail (the length 1.2 km) introduces with the habitats of dunes and century-old pines, partly covered with sand. Biologists estimate that the oldest tree, the “mother of pines”, could be around 200 years old. Coastal pine forests serve as a barrier between the sea and land protecting inland areas from impact of the sea and winds. Felling coastal forests was forbidden by law already back in 1643, during the Duchy of Courland. Still due to economic activities, the seashore forests were often fell and fires occurred there occasionally. As a result, the sand which had for centuries been hold by trees, started drifting at Cape Kolka. In the 1930ies, there were about 142 hectares of sandy areas in the Slītere National Park, and 11.5 hectares of those were drifting sand. To stop drifting, the sand areas were carefully afforested. Afforestation was started before WW I and it was completed in the 1970ies. To plant new trees, first the sand had to be stopped. Just 26km to the south from Kolka there was one of the largest sand dunes in Latvia, 25km in length. Every year it devoured 0.3 hectares of land. The sand was stopped covering it with heather, twigs and branches of pines and junipers. Pine trees were planted between them.

Today in Kolka, the old, low pine trees tell about the once drifting sand. After storms, when the water washes the bluff and tree roots are exposed, one can see that the tree trunks once have been covered with sand more than 1 meter high. The trees on the seacoast usually have crooked trunks and flag-shaped crowns formed under influence of persisting sea winds. Now these forests are designated biotope “Wooded dunes of the coast”.

Stable white dunes (biotope 2120) do not form in Cape Kolka as they are washed by sea waters during spring and autumn storms. Embryonic dunes develop here (code 2120) with plants that usually grow in dunes. These plants have adapted well to poor soils, heat, drought, and the saline sea water.

The Kolkasrags Pine Trail is in Slītere National Park.

The church was built of fieldstones between 1908 and 1925 in the Tudor Neo-Gothic style (designed by the Liepāja-based architect Stadmann).  It replaced a wooden church that dated back to 1621, and its steeple offers a lovely view of lakes that surround the village of Višķi.

Naukšēnu Cilvēkmuzejs atrodas Naukšēnu doktorāta ēkas otrajā stāvā. Tajā piedāvā izzinošu stāstījumu par vietējām ražošanas tradīcijām un SIA „Naukšēni” produkcijas – dažādu eļļu (rapšu, linsēklu), 10 bezalkoholisko dzērienu (kvass, minerālūdens), kā arī mājas vīna degustāciju. Dažādu produktu iegāde.

Roograhu ostas restorāns atrodas tieši jūras krastā un ir atvērts visu gadu. Sortimentā ir picas, gardas zupas, salāti un pamatēdieni. Roograhu ostas restorāna ēdienkartē netrūkst arī vietējo sezonālo zivju.
Roograhu ostas restorāns ir piemērots ģimenēm ar bērniem, kā arī ir jauka, kur svinēt svētkus.

Ostas ēkā darbojas arī viesu māja un kubla pirts ar skatu uz jūru.

Vairāk nekā pusgadsimtu vecais dabas parks ir populārs tūrisma objekts un latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. - 1933) pasaku lugu varoņu apskates vieta. Sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) rakstniece strādā un atpūšas Tērvetes „Sprīdīšos” (ēka uzbūvēta 1840 g.). Laikā no maija līdz oktobrim mazos apmeklētājus sagaida arī „dzīvie” pasaku tēli. Pazīstamas ir Tērvetes vecās priedes, kuru vecums sasniedzis trīs gadsimtus. Parka teritoriju caurvij takas, tādēļ šī ir piemērota vieta dažāda garuma un grūtības pastaigām. Nesen izveidots mūsdienīgs apmeklētāju centrs.

Divstāvīgs skatu tornis pie Laikjula (Laiküla) – Hāpsalu ceļa, no kuras paveras plaša ainava uz Matsalu līcī ietekošo upīšu palieņu pļavām. Te var vērot migrējošās dzērves un zosis, bet pavasaros varbūt laimēsies redzēt vai dzirdēt ķikutu Gallinago media. Viens no retajiem torņiem, kas ir pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Latvijai unikāla Vaidavas apkārtnē pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām (no 18. gs. beigām - 20. gs. vidum) saistītu priekšmetu kolekcija. Keramiķe Īrisa Vainovska stāsta par podniecības meistarmākslu un piedāvā dekoratīvos šķīvjus, interesantas vēja stabules un suvenīrus.