Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru. Pirmos kritušos strēlniekus — Andreju Stūri, Jēkabu Voldemāru Timmu un Jāni Gavenasu — apbedīja 1915. gada 15. oktobrī. Sākot ar 1915. gadu, kapos sāka apbedīt Pirmā pasaules kara kaujās kritušos strēlniekus, vēlāk Februāra revolūcijas laikā nošautos kareivjus. Stučkas valdības laikā 1919. gada pavasarī šeit apbedīja Brīvības cīņās pret vācu vienībām un Dienvidlatvijas brigādi kritušos latviešu strēlniekus. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Brāļu kapos apbedīja ap 800 Latvijas armijas kareivjus un virsniekus. 1941.—1942. gadā Brāļu kapos apbedīja 15 nacionālos partizānus, kā arī pārapbedīja komunistiskā režīma terora upurus. Līdz 1944. rudenim šeit apbedīja arī vairākus desmitus bijušās Latvijas armijas virsnieku un karavīru, kuri bija dienējuši Latviešu policijas bataljonos un Latviešu leģionā. Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3,3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3,6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens. Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Andrejs Zeidaks. |
||
Arī tagadējā Ventspils lidosta kā jau visi lidlauki padomju gados bija militāras nozīmes objekti. 2009. gadā regulārie pasažieru reisi ar Rīgu ir pārtraukti un lidosta tiek izmantota mazās aviācijas vajadzībām.
|
||
The Baltic Coastal Hiking Route starts at the center of Mazirbe village where you can see the Livonian National House. Continuing through small forest and country roads past the former Mazirbe Naval school, it winds through small coastal Livonian villages: Košrags, Pitrags and then Saunags. The Livonian coast is the only place where you can get to know the cultural history heritage of one of the smallest peoples in the world, the Livonians. In this section, the indicating signs are in both the Latvian and Livonian language. At the end of route you will see Cape Kolka, the point where the Great Wave Sea meets the Little Wave Sea. It is one of the most popular bird-watching sites on the Baltic seacoast. |
||
Kaut arī Cēsis ģeogrāfiski atrodas Gaujas nacionālā parka vidienē, pilsētai nav nacionālā parka statusa. Taču Cēsīs ir daudzi interesanti apskates objekti, kurus ir vērts redzēt un izzināt tuvāk. Noteikti ir jāiepazīst Cēsu vecpilsēta! Cēsu pirmsākumi ir meklējami 18 m augstajā Riekstu kalnā un tā tuvākajā apkārtnē, jo 11. – 13. gs. te atradās vendu no koka celtā pils. Riekstu kalns meklējams Pils parka vidusdaļā, un no tā paveras labs skats uz Pils parku, dīķi un Cēsu pilsdrupām, līdz kurām var nokļūt pa garu kāpņu kaskādi. 13. gs. sākumā celtā Cēsu pils (aprakstu sk. tālāk pie Nr. 44.) bija ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Tai blakus atrodas Cēsu Jaunā pils, kas celta 1777. g. vārtu nocietinājumu vietā. Ēkā ir iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, bet piebūvē mājvietu atradis Pils kompleksa apmeklētāju centrs un Cēsu tūrisma informācijas centrs. Ja uzkāpsim pils tornī, no tā pavērsies labs skats uz pilsdrupām, Sv. Jāņa luterāņu baznīcu un pilsētas ziemeļdaļu. Iepretim Cēsu Jaunai pilij atrodas vairākas ēkas – Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca (abas ēkas celtas 19. gs. pirmajā pusē), kur mūsdienās meklējams Cēsu Izstāžu nams. Pils kompleksa teritorijā no ārpuses ir apskatāma arī klēts, kučieru namiņš un vecā alus darītava. Ielas pretējā pusē atrodas romantiskais Maija parks, kurš iekārots 19. gs. trīsdesmitajos gados. To iecienījuši vecāki ar bērniem, jo te izveidots rotaļlaukums. Dosimies tālāk pilsētas ielās (Lielās Katrīnas, Mazās Katrīnas, Mazā Kalēju, Kalēju, Lielā Līvu iela un Līvu laukums) un apskatīsim 18. – 19. gs. mijā tapušo koka apbūvi. Torņa ielā, kas vijas gar Viduslaiku pils aizsargmūri, pie baznīcas apskatāma M. Jansona skulptūra „Gadsimtiem ejot". Ticējums vēsta, ka paberzējot Laika veča lukturi, ir iespējams redzēt nākotni. Viena no iespaidīgākajām Cēsu celtnēm ir Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kas būvēta 13. gs. beigās kā Livonijas ordeņa Doms. Tā ir romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem ar 1853. g. celto 65 m augsto torni. Ēka vairākkārt ir pārbūvēta arī 20. gs. Dievnamā apskatāmas Livonijas ordeņa mestru un Livonijas bīskapu kapa plāksnes. Kancele taisīta 1748. g., ozolkoka altāris - 1858. g., bet altārgleznu "Krustā sistais" - 1862. g. Baznīcas altārdaļas logus rotā mākslinieciski vērtīgas vitrāžas. Ērģeles 1907. g. darinājusi E. F. Valkera firma, un tās ir vienas no labākajām Latvijas koncertērģelēm. Dievnama dienvidrietumu stūra atbalstā iemūrēts saules pulkstenis ar gada skaitli "1744". Ir vērts uzkāpt baznīcas skatu tornī. Baznīcas pakājē atrodas Rožu laukums jeb bijušais Tirgus laukums (13. gs. vidus – 1927. g, atjaunots 2008. g), kas mūsdienās ir pilsētas centrālais laukums. Viduslaikos šeit ir atradies arī soda stabs un pilsētas aka. Rīgas iela no pilsētas pirmsākumiem veidojusies par galveno vecpilsētas ielu. Šeit aplūkojams vairākums Cēsu arhitektoniski izcilāko 18. -19. gs. celtņu – bijušais Cēsu rātsnams, Fābera nams, Princešu nams. Vienā ielas galā atrodas Līvu laukums, kur 13. gs. atradās baznīca, kapsēta un Rīgas vārti pilsētas mūrī. Šodien laukumu rotā izgaismota strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka - Lejas Šķimbēgs. Otrā ielas galā atrodas 14. - 15. gs. pilsētas mūra Raunas vārtu pamatu un virszemes fragmentu rekonstruētā daļa. Tā rada labu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu. |
||
Planču purva laipas galā ir izveidots skatu laukums un atpūtas vieta, no kuras var baudīt augstā tipa purva ainavas un ieelpot savdabīgo purva gaisu. Vienīgais Latvijas brīvdabas infrastruktūras objekts, kur informācija ir veidota arī Braila rakstā. Atrodas ZBR.
|
||
Alus darītava atrodas Ogres novada, Suntažu pagasta Upespilī. IndieJānis alus darītava ir viena cilvēka untums, garadarbs un dzīvesprieks, tāpēc arī saimnieka galvenais mērķis brūvējot ir noteiktas garšas radīšana, nerēķinoties ar produkta pašizmaksu. Alu var iegādāties uz vietas brūzī, iepriekš sazinoties, kā arī krogos - TAKA, Brevings, Zobens un Lemess, Vinilbārs, Alus Muiža, Miezis un kompānija, Valmiermuižas alus vēstniecība. Uz vietas saimnieks rīko alus degustācijas un grupām piedāvā interesantus stāstus par alus brūvēšanu, tradīcijām, pasaules tendencēm, dzeršanas kultūru. Iespējams arī uz dzīvas uguns kopā pagatavot uzkodas pie alus - picas, burgerus, gaļu uz iesma un zupas. |
||
Ļoti skaists un ainavisks etnogrāfiskais ciems Balošas (Baluošas) ezera ziemeļu krastā, netālu no diviem iepriekš minētajiem ciemiem. Te apskatāmas interesantas un skaistas koka ēkas, kas celtas no guļbaļķiem, ar niedru vai lubiņu jumtiem un izrotātas ar dažāda veida dekoratīvajiem elementiem. Pirmo reizi rakstos Šumini minēti 1784. g. Savu vārdu ciems ieguva no kādreiz dzīvojošas ģimenes uzvārda. Kā interesantākā ir jāpiemin sena klēts. |
||
Mājas restorāns ''Dzīles'' atrodas Kārsavas novadā blakus Malnavas muižas parkam. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar maizes un miltu izstrādājumu ražošanu. Saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus un piedāvā lauku laubumus. Viesiem tiek rādīts, kā gatavo tortes un cep pīrāgus. Tāpat tiek organizēti branči - vēlās brīvdienu brokastis. Īpašais ēdiens ir pašceptā „Dzīļu maize”, kuras mīklā iejauc klijas, rozīnes, dzērveņu ievārījumu un linsēklas. Produkciju iespējams iegādāties gan maiznīcā uz vietas, gan Rēzeknes veikalā "Zaļais". Tiek piedāvātas darbnīcas, kurās iespējams izcept rupjmaizi vai saldskābmaizi pēc senču tradīcijām vai iemēģināt roku kādas jaunas un neparastas maizes tapšanā. Tāpat pieejama degustācija, kurā iespējams nogaršot 5 maizes veidus un beigās arī kūku vai asuškas. |
||
Atrodas 0,1 km ziemeļos no Dobeles pilsdrupām - laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem. 1940. g. pilsētas Vienības laukumā atklāto pieminekli (tēlnieks K. Zemdega) desmit gadus vēlāk uzspridzināja, bet 1996. g. atklāja no jauna (tēlniece I. Berga). Laukumā apskatāms 1989. g. uzstādītais piemiņas akmens (tēlnieks M. Zaurs) zemgaļu aiziešanai no Dobeles, kas notika 1289. g. Pirms aiziešanas uz Lietuvu, tie nodedzināja savu koka pili Dobeles pilskalnā. No laukuma paveras labs foto – rakurss uz Dobeles pilsdrupām. |
||
Lipušku apkārtnē jau no seniem laikiem apmetušies vecticībnieki (lielākā draudze Baltijā). To lūgšanu namu cēla 1893. gadā. Tas daudzkārt cieta no laupītājiem, tādēļ ēkas iekšpusē izvietoja ikonu fotokopijas. Līdz 1905. gadam dievnamus varēja celt tikai tādus, lai tie no ārienes neatšķirtos no parastas dzīvojamās mājas - tiem nebija zvanu, krustu un kupolu. Likumsakarīgi - arī Lipušku lūgšanu namu cēla kā dzīvojamo ēku. Kad par to uzzināja vietējā vara, to gribēja slēgt, taču vecticībnieki blakus ikonām novietoja carienes attēlu, kas nodrošināja turpmāku tā pastāvēšanu. Apskatāms no ārpuses. |
||
Vidzemes augstienes centrālajā daļā esošā Jumurdas ezera, tā trīs salu ar platlapju mežiem un ainavas aizsardzības nolūkos veidots dabas liegums. Lieguma teritorija labi pārskatāma no Jumurdas muižas puses un no lieguma dienvidos esošo pauguru augstākajām daļām.
|
||
Tada Ivanauska ābeļdārza saimniecība – memoriālais muzejs strādā Ringaudosā, Kauņas rajonā. Šobrīd memoriālā saimniecība sastāv no dzīvojamās ēkas – muzeja, dārznieka nama un putnu kūts, kā arī aptuveni 4 ha liela dārza un parka. Vietas nosaukums cēlies no bagātīgi ziedošām un auglīgajām lauka ābelēm un vilkābelēm. |
||
Restorāns "KEST" atrodas senā ēkā, kuras telpās kādreiz bijis ugunsdzēsēju depo. Tā izveidotājs ir šefpavārs Māris Jansons, kurš jau vairāk kā 20 gadus strādā viesmīlības nozarē. Restorānā iespējams baudīt gan latviskas, gan pasaules garšas. Tiek pasniegtas 5 ēdienu maltītes. |
||
Kantes krogs atrodas skaistā guļbaļķu ēkā ar koka lubiņu jumtu netālu no Gulbenes dzelzceļa stacijas. Tajā tiek piedāvāta mājas virtuve un latviešu ēdieni. Iespējams organizēt pasākumus un svinības līdz 100 cilvēkiem. Tiek piedāvāta galdu klāšana un izbraukuma ēdināšana, kā arī pasākumu un izbraukuma banketu apkalpošana. Katru ceturtdienu notiek dzīvās mūzikas pasākumi. |
||
Viesu nams "Stikāni" atrodas 2km no Nagļiem, pašā Orenīšu dīķu krastā. Viesu namā atrodas 4 labiekārtoti, komfortabli divvietīgi numuriņi un ēdamistaba ar izeju uz dārza terasi. Viesi var pasūtīt ēdināšanas pakalpojumus vai arī gatavot paši - virtuvē ir viss nepieciešamais aprīkojums. Blakus ēkā atrodas dabas tūrisma informācijas centrs, kurā ceļotāji var pieteikties putnu vērošanas ekskursijām tuvējā apkaimē. Mājai piederošajā teritorijā ir izveidota dabas taka, kurā zinoša gida pavadībā iespējams iepazīt Latvijai raksturīgos kokus un krūmus, populārus un mazāk zināmus ārstniecības augus un lielu daļu pie mums ligzdojošo putnu (vasarā) vai arī vērot iespaidīgu putnu migrāciju pavasaros un rudeņos. Dārzā putnus var vērot arī no speciāla slēpņa. |
||
SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” atrodas Limbažos. Uzņēmums dibināts 1991. gadā. Maiznīca piedāvā dažāda veida rudzu maizes, kviešu maizes un konditorejas izstrādājumus. Maiznīcas “Lielezers“ lepnums ir īsta rudzu maize un sadskābmaize, kas ceptas pēc ilgas un darbietilpīgas tehnoloģijas. Pašu dzirnavās tiek malti Latvijā audzēti rudzu un kviešu milti, bet plaucējumi tiek diennakti nogatavināti pašu darinātajos apses koka kubuliņos un raudzēti ar ieraugu. Klaipus dala un veido tikai ar rokām. Maizes ražošanu vada pieredzes bagāti maiznieka amata meistari ar palīgiem - maiznieka amata zeļļiem. Tiek piedāvāts ražotnes apmeklējums un tikko ceptas maizes degustācija. |
||
Lauku māja, kurā sagaidīs īstena Latvju saimniece Skaidrīte Nagliņa un ierādīs maizes cepšanas tradīcijas pēc mantotas receptes. |
||
Atrodas Smiltenes – Gulbenes – Lizuma ceļu krustojumā. No laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir jau piektais. Stāsta, ka pirmās koka baznīcas jumts ir bijis klāts ar velēnām. Baznīca ir celta laikā no 1896. – 1898. gadam. 1898. g. Zauera firmā būvētās ērģeles (darbojas) ir vienas no labākajām Latvijā. Instrumenta skaņās ļaus ieklausīties baznīcas gide, kura ir ērģelniece. |
||
Restorāns "Fon Meks" atrodas atjaunotās Liepupes muižas Lielajā zālē. Seno lauku ēdienu pagatavošanas tradīcijas apvieno ar mūsdienu kulinārijas metodēm. Sadarbojas ar zemniekiem. Zaļumus un garšaugus audzē muižas dārzā. Viesi var piedalīties ēdiena gatavošanā uz malkas plīts senatnīgā virtuvē. Latviešu virtuve: Rupjmaizes kanapē, plate ar Latvijas sieriem, lauku salāti ar zaļumiem, grilēti sezonas dārzeņi, muižas buljons, ēdieni no pašmāju zivīm, cepta cūkgaļas karbonāde, garšvielās cepts jērs. |
||
Saimniecībā apskatāmi Latvijā reti audzētie angoras truši. Piedāvā ekskursiju ar stāstījumu, trušu vilnu, vilnas izstrādājumus (cimdi, zeķes) un konsultācijas. Bērni var rast saskarsmi ar dzīvniekiem un saimnieces uzraudzībā tos pabarot. |