| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Degslānekli – Igaunijas enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības galveno izejvielu mūsdienās iegūst atklātos karjeros vai pazemes šahtās. Šis nogulumiezis sācis veidoties Ordovika periodā (pirms ~ 450 - 480 mlj. g.) no tā laika augu un dzīvnieku atliekām. Kohtla – Nõmme piepilsētā vienā no izstrādātajām šahtām gida pavadībā var aplūkot gan šo nogulumiezi (Baltijas valstīs atradnes tikai Igaunijā), gan arī iepazīt tā ieguves veidus un vēsturi.
|
||
|
Vēsturiskajam novadam ļoti nozīmīga vieta - senais zemgaļu politiski – administratīvais centrs, kas bija spēcīgākā nocietinātā apmetne pirms krustnešu invāzijas sākuma (tad to pārvalda zemgaļu vadonis Viestarts). Mūsdienu ainavā pilskalns izpaužas kā ļoti izteikts paugurs ar nostāvinātām nogāzēm, varenu priekšējo valni un līdzenu plakumu. No tā paveras labs skats uz tuvāko apkaimi. Pilskalna piekājē 9,5 ha platībā atradās senpilsēta. Par šo tāpat kā daudziem citiem Latvijas pilskalniem ir saglabājusies teika par caurumā ielaisto pīli, kas izpeldējusi tuvējās upes (šeit – Tērvete) ūdenī. |
||
|
Kafejnīca "Ceļavējš" atrodas Jēkabpilī, Daugavas labajā pusē, apvedceļa (A6) malā. Kafejnīcā var ieturēt brokastis, pusdienas un vakariņas. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, mājas kotletes, plānās pankūkas. |
||
|
Viens no svarīgākajiem militāri – politiskajiem Livonijas ordeņa atbalsta punktiem, ko cēla 1443. - 1456. g. Mūsas un Mēmeles satekas vietā. Pilij bija 5 torņi un līdz 3 m biezas sienas. Laikā no 1580. - 1596. g. priekšpils vietā uzcēla Kurzemes hercoga rezidenci, ko izrotāja ar apmetumu sgrafito tehnikā. Pils cieta 16. un 17. gs. karos, taču to vienmēr atjaunoja, līdz, atkāpjoties 1706. g. (Ziemeļu kara laikā), to uzspridzināja krievu karaspēks. Mūsdienās pilī izveidots moderns muzejs, bet DA tornī - skatu vieta/laukums. |
||
|
Reškutenu (Reškutėnai) ciema apkārtnē ir atjaunots neliels mitrājs, kura malā uzcelts putnu vērošanas tornis. Ja paveicas, pavasaros te var dzirdēt vai redzēt tādas retas un aizsargājamas putnu sugas kā ķikutu Gallinago media, ormanīti Porzana porzana, melnkakla dūkuri Podiceps nigricollis, griezi Crex crex u.c. Ciema ainava īpaši pievilcīga ir pieneņu un ābeļu ziedēšanas laikā. No putnu vērošanas torņa var redzēt vietas, kur akmens laikmetā dzīvojuši cilvēki. Blakus esošajā purvainajā pļavā bijis ezera līcis, kur tika būvēti ciemati līdzīgi kā Āraišu ezerpils gadījumā. |
||
|
No Bauskas pils pagalmā redzamiem lielgabaliem neviens nav atrasts pilī, bet ir nākuši no dažādākām Zemgales vietām. Četri lielākie lielgabali, kas ir labāk saglabājušies čuguna lielgabali Latvijā ir nākuši no Jaunsvirlaukas puses un atrasti Lielupes krastā iepretim Emburgai. Pagaidām vienīgais pilī atrastais lielgabals atrodas pils Dienvidaustrumu tornī un apskatāms izstādē par pils militāro vēsturi. Vai kāds no lielgabaliem ir piedalījies kādā no kaujām grūti spriest. Bauskas pilī atrastais lielgabals atrasts pielādēts, no tā stobra tā tīrīšanas laikā ir izvilktas divas lielgabala lodes un cik vēl tur iekšā nav zināms. Šobrīd Bauskas pilī atrodas Latvijā lielākā lielgabalu kolekcija.
|
||
|
Kadiķis, kas ir Sāremā salas simbols, ir arī vērtīga sīrupu izejviela. Viesi uzzinās daudz ko par kadiķiem. No pavasara līdz rudenim var baudīt dārza krāšņumu, kā arī ielūkoties senās zemnieku ēkas iekšienē. |
||
|
Skaistā vietā netālu no Kāla ezera pauguru nogāzēs audzē avenes, zemenes, dzērvenes un krūmmellenes. "Jāņkalni" izveidoti 1992. gadā un ir ģimenes saimniecība. Sezonas laikā var novākt ogas, iegādāties un degustēt produkciju, kā arī pieteikties izzinošā ekskursijā. Iespējams arī pasūtīt produktus. |
||
|
Piedāvā makšķerēšanu Usmas ezerā. Saimniece no noķertā loma vāra garšīgas zušu zupas un kūpina zivis. Laivu noma, piedalīšanās zvejā, tīklu vilkšana (arī ziemā), izbraucieni ar kuteri pa ezeru. No kūpinātajiem brekšiem taisītu konservu degustācija. Zirgu izjādes. |
||
|
Aiz Krāču kalniem (Krāckalni) otrs
izteiktākais nacionālā parka kāpu veidojums, kas vairāk
nekā trīs kilometru garumā atdala Raganu no Zaļā purva.
Tā piekājē izlokas sens zemes ceļš, pa kuru iet
veicamais maršruts. Ejot pa Zaļo kāpu lūdzam iet tikai
pa jau iestaigātām takām!
|
||
|
Atrodas Rīgas ielā 22 a. Ēka ar iespaidīgo būvapjomu celta pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosmes 1936. - 1937. gadā (arhitekts Verners Vitands) un nominēta kā viens no Latvijas pirmās brīvvalsts izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem. Atrodamas ziņas, ka celtne pat bijusi modernākā daudzfunkcionālā ēka Eiropā! Tagad Vienības namā darbojas Daugavpils teātris, Latgales centrālā bibliotēka, Latviešu kultūras centrs, Latviešu māja, ASV informācijas centrs, Daugavpils TIC u.c. iestādes. Blakus namam atrodas Vienības laukums. Sezonas laikā tuvākajā apkārtnē izveidotas skaistas ziedu kompozīcijas. |
||
|
Kafejnīca - konditoreja "Ieviņa" atrodas Kandavas centrā netālu no Tirgus laukuma. Piedāvājumā cepumi, kūciņas, tortes, sklandrauši, pīrādziņi u.c. |
||
|
Tērvetes vīni ir ģimenes vīna darītava Tērvetē. Ražojam vīnu no pašu audzētām ogām un augļiem – avenēm, āboliem, ķiršiem, ērkšķogām, upenēm, cidonijām un no “īpašā dārzeņa” – rabarbera! 2019. gadā esam uzsākuši arī sava vīnogu dārza veidošanu un plānojam piedāvāt saviem viesiem vīnogu vīnu. Mēs - Dace un Sandris Laizāni, Tērvetes vīnu saimnieki esam kaislīgi “vīna mīļi” un šo mīlestību pret vīnu vēlamies nodot arī mūsu viesiem! Jums piedāvājam vīna darītavas apskati un vīnu degustāciju ar omulīgām sarunām par vīna tapšanu jaukā lauku ainavā Tērvetes upes krastā. Atkarībā no sezonas piedāvājam dažādu augļu un ogu vīnu, dzirkstošo vīnu un brendiju degustāciju. Saimniece Dace arī palutinās Jūs ar nelielām uzkodām - mājās ceptu maizi un pašas sietu sieru. |
||
|
Maršruts piemērots izcilu dabas un kultūras vērtību baudītājiem! Teiksmainie Šlīteres Zilie kalni ir pazīstami jau no seniem laikiem, kad tajos vietējie „pirāti” kurināja viltus ugunskurus, lai jūrasbraucēji uzskrietu uz Kolkasraga sēkļiem. Mūsdienās Slīteres nacionālā parka piekrasti tēlaini dēvē par Baltijas jūras brīvdabas ģeoloģijas muzeju, jo šeit apskatāms Baltijas ledus ezera senkrasts, Ancilus ezera krasta kāple un Litorīnas jūras kāpu veidojumi (kangari, vigas), kas uzskatāmi atspoguļo Baltijas jūras attīstības vēsturi pēdējo 10 000 gadu garumā. Piekrasti šeit vēsturiski apdzīvojuši lībieši, kuru zvejniekciemi ir nozīmīga vienas no pasaulē mazākās minoriotātes kultūrvide. Maršruts posmā no Mazirbes līdz Kolkai iet pa veco krasta ceļu, kas izlokas cauri lībiešu zvejniekciemiem – Košragu, Pitragu, Saunagu un Vaidi. Slīteres nacionālais parks ir viena no augiem bagātākajām Latvijas teritorijām, bet Kolkasrags – viena no populārākajām putnu vērošanas vietām to migrāciju laikā. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
No Ežezera iztekošā Narūtas upīte ~ 1 km ieplūst nelielajā Obiteļu dzirnavezerā. Narūtas labajā krastā atrodas ap 1900. gadu celtās dzirnavas, kurās izveidota atpūtas bāze „Obiteļa" ar pirti un banketa zāli. |
||
|
Pamatīgs trīsstāvu koka tornis, no kura atklājas viens no labākajiem Matsalu līča un tā apkaimes palieņu pļavu skatiem, kuras apsaimnieko mājlopi, veidodami piemērotu vidi dažādām putnu un augu sugām. Laba migrējošo zosveidīgo putnu vērošanas vieta. Tā kā tornis ietilpst Tūlingu (Tuulingu) saimniecības teritorijā – spēkrats ir jāatstāj netālu esošajā autostāvlaukumā, bet suņi jāved piesieti kakla siksnā. |
||
|
Restorāns "Marijas kafija" atrodas Rēzeknes centrā blakus Rēzeknes augstskolai, un iekārtota ēkā ar velvētiem pagrabiem. Latviešu virtuve: aukstā zupa, plānās un kartupeļu pankūkas, cūkgaļas cepetis, cūkas ribiņas, teļa gaļas kotletes, jēra gaļas sautējums, cepta menca vai forele. Īpašais ēdiens: kazas siera salāti. |
||
|
Vienīgā baznīca nacionālā parka teritorijā. Tā atrodas Kirblas (Kirbla) ciemā – uz neliela pacēluma, kas Baltijas ledus ezera laikā bijusi sala, kuru no visām pusēm ietvēris ūdens. Kirblas baznīcas pirmsākumi ir meklējami 16. gs. un par tās celtniecību saglabājušies dažādi interesanti nostāsti. Tas ir viens no mazākajiem Igaunijas dievnamiem (29 x 11 m). |
||
|
Restorāns „La Tour de Marie” atrodas Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa 8. stāvā ar lielisku skatu uz pilsētas nozīmīgākajiem kultūras un vēstures pieminekļiem. Popularizē izsmalcinātu franču virtuvi un piedāvā ēdienus ikdienišķām un biznesa pusdienām. Latviešu virtuve: Siļķes fileja ar mājas biezpienu, kartupeļiem un sīpoliem. Īpašais ēdiens: Marijas kūka. |
||
|
Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā. Jau no 19. gs. sākuma tas ceļojošo kāpu dēļ ir vairakkārt mainījis savu atrašanos un tagadējā vietā pastāv aptuveni gadsimtu. Ciematā uz dzīvi apmetās smilšu kāpu apbērto Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciema iedzīvotāji. Kuršu kāpu mazākā ciema kultūrainavu veido gan gadsimtu vecas koka dzīvojamās ēkas, gan arī mūsdienās celtās. Kā vienas, tā otras kalpo g.k. kā vasarnīcas un viesu izmitināšanas vietas. |
||