Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Atrodas pie Daugavas vecas gultnes gravas, Sērenes pagastā, Jaunjelgavas novadā mājas “Lazdāres” Brīvdienu mājā ir pieejami trīs apartamenti, no kuriem katrā ir sava virtuve, vannasistaba un viss nepieciešamais lieliskai atpūtai lauku vidē. Kā arī svinību zāle līdz 20 cilvēkiem. Atrodas 3 km no Aizkraukles un kilometru no jaunizbūvētās šosejas P76, kas savieno Rīgu ar Jēkabpili. Gaida ciemos viesus, kas vēlas baudīt klusumu un vasaru lauku vidē. Ģimenes ar bērniem. Rezervējumi uz nedēļu un ilgāku laiku ar atlaidēm. |
||
Viesmīlīga kafejnīca un konditoreja pašā Siguldas centrā. Piedāvājumā salāti, zupas un citi siltie ēdieni, kā arī smalkmaizītes un kūciņas. |
||
Viens no ainaviski izteiksmīgākajiem Latvijas pilskalniem ar ļoti labu skatu uz plašu apkārtni līdz pat Lietuvai. Pēc Latvijas pilskalnu pētnieka E. Brastiņa domām šeit atradusies zemgaļu Sidrabenes pils. Nelabiekārtots.
|
||
Tiskādu pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis,
celta 1829. – 1878. gadā, atjaunota 2008. gadā. Baznīcā izvietotas senas ikonas,
garīgo grāmatu bibliotēka. Pašlaik tajā notiek dievkalpojumi.
|
||
Latvijas Ķiploks atrodas Līvu ciemata Muciņās pie Cēsīm. Audzē ziemas ķiplokus – “Kente” un “Porcelāns”, ražo gardus, veselīgus produktus no ķiploka. Ķiploki tiek audzēti ar rūpēm, mīlestību un atbildību, ikviens produkts veidots ar augstu kvalitātes izjūtu. Ciemiņi tiek laipni gaidīti, lai iepazītu saimnieku stāstu, izgaršotu īstu Latvijā augušu ķiploku garšu buķeti, kā arī lai izzinātu ķiploku audzēšanas smalkumus. Iespēja baudīt ķiploku visdažādākajās tā izpausmēs – marinētu, kaltētu, tējā, brandavīnā, alū, medū, kompetē vai šokolādē. ĶIPLOKS - VISU GARŠU KARALIS! |
||
Karostas kādreizējā raķešu transporta daļa šobrīd netiek izmantota, ir relatīvi iežogota un daļēji slēgta teritorija.
|
||
Muzejs dibināts 1974. gadā. Tas ir viens no lielākajiem (194 ha) un eksponātiem bagātākajiem (91420) brīvdabas etnogrāfijas muzejiem Eiropā. Ekspozīciju veido atsevišķas viensētas, lauku sētas, ciemi un pilsētiņa, kur tiek demonstrēta Lietuvas etnogrāfisko reģionu senā arhitektūra, kultūra, sadzīve, dārzeņi, augļi un puķes. |
||
Izvijas cauri kādreizējiem zvejnieku ciemiem. Labākā velobraukšanas alternatīva posmā no Häädemeeste līdz Ainažiem. |
||
Viena no divām šāda tipa Daugavas pārceltuvēm (otra pie Līvāniem), kas joprojām darbojas kā savā ziņā eksotisks transporta līdzeklis, pārceļot gan gājējus, velobraucējus, gan vieglos automobiļus. Pārceltuvi uz priekšu virza motors un pāri upei (platums – 0,2 km) nostiepta metāla trose. Pārceltuve ir veidota no Padomju armijas pontoniem, kas bija domāti tanku pontontiltu celšanai. Pārceltuvi izveidojuši tās īpašnieki.Daugavas kreisajā krastā paceļas Dunavas katoļu baznīca. Netālu no pārceltuves Daugavas krastā novietots piemineklis, kas veltīts Daugavas plostniekiem. 19. gs. 20. gados Līvānos bija trīs pārceltuves pār Daugavu. |
||
Par valgumu jeb sedumu sauca šauro smilšaino piekrastes joslu starp kāpu un ūdeni. Katram ciemam bija vairāki valgumi – laivu piestātnes ar vabām tīklu žāvēšanai. Valgumiem 20.gs. 20.-30.gados bija liela nozīme līvu valodas un etniskās apziņas uzturēšanā. Tolaik lībiešu ciemos jau dzīvoja daudz latviešu, taču viņi maz darbojās zvejniecībā, tādējādi valgumos joprojām galvenā saziņas valoda bija lībiešu. |
||
Jauns Zoo un izklaides vieta netālu no Siguldas, pie ceļa Turaida - Ragana. Tiks atvērts 2022. gada maijā. |
||
Viena no vecākajām Latvijas pilsētām, par kuru ziņas ir atrodamas jau no 1378. g. Kā apdzīvota vietā tā izveidojās Tebras krastos (Rīgas-Prūsijas ceļa mala), kur savulaik atradusies kuršu zemes Bandavas nocietināta koka pils Beida. Viduslaikos Aizpute bija Kurzemes bīskapijas centrs. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g., Aizputē uz dzīvi apmetās ebreji. Šodien ceļotājus Aizputē visvairāk piesaista saglabājusies senā pilsētvide, pilsētas vēsturiskais centrs un pilsdrupas. |
||
Garšu istabā nobaudīsiet labākās alus ķēķa Pihtla garšas, tradicionālo Saaremaa mājas alu, kā arī Saare sieru, Fresko saldējumu, ābolu limonādi un citus vietējos labumus. |
||
Divstāvīgā ēka ir redzama no Dundagas – Ģipkas ceļa (ap 3,7 km no Ģipkas ciema). Šis nav tūrisma objekts, bet gan vēsturiska vieta, kurai vērts pievērst uzmanību kaut vai no attāluma. Ēkas pirmajā stāvā no 1860. g. darbojās skola, kurā par skolotāju strādāja rakstnieks Antons Austriņš. 1867. g. tai uzbūvēja otro stāvu, kurā uzsāka jūrskolas izveidi. Jūrskola darbojās līdz 1894. g., kad to pārcēla uz Mazirbi. |
||
Atrodas Sēlijas paugurvaļņa vienā no augstākajiem punktiem – Borīškalnā. No atjaunotā torņa pārskatāms Saukas ezers un tam pieguļošie meži un lauksaimniecības zemes. Netālu – zemnieku saimniecība „Kalna Ļūdāni”, kuras saimnieks ar mājlopu palīdzību veido un uztur apkārtnes ainavu. |
||
Botāniskais dārzs dibināts 1923. gadā kā visas Lietuvas botānikas zinātņu centrs. Dārza platība pārsniedz 60 hektārus, publikai pieejamās ekspozīcijas – aptuveni 30 hektāru. |
||
Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323. g. Līdz 13. gs. šī vieta atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. Valmieras viduslaiku pils celtniecība tika uzsākta 13. gs. sākumā, bet 1283. g. starp Gauju un Rātes upi sāka slieties baznīca. Apdzīvotās vietas ekonomisko attīstību sekmēja atrašanās pie Pleskavas un Tērbatas-Novgorodas tirdzniecības ceļiem. 14.- 16. gs. Valmiera ietilpa Hanzas savienībā. Tā ievērojami cieta no 16.-18. gs. kariem, epidēmijām un ugunsgrēkiem. 19. gs. otrajā pusē atkal sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. To sekmēja arī 1866. g. uzbūvētais koka tilts pār Gauju un 1899. g. atklātais Rīgas-Pleskavas dzelzceļš. 1944. g. tiek sagrauts pilsētas vēsturiskais centrs. Pēckara gados pilsētā funkcionē lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, - Valmieras stikla šķiedras rūpnīca (arī mūsdienās). Mūsdienās Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un sporta centrs. |
||
Mätiku saimniecība un pienotava nodarbojas ar piena ražošanu un pārstrādi, kā arī dējējvistu un aitu audzēšanu. Nelielajā pienotavā no pašu govju piena ražo visdažādākos piena produktus. Iepriekš piesakoties, var apciemot saimniecību, iepazīties ar tās darbu un nogaršot produkciju. |
||
Līdz 18. gs. šajā vietā bija koka baznīca, kamēr 1798. g. uzcēla mūra baznīcu, kas cieta 1. pasaules karā, bet 2. pasaules kara laikā to uzspridzināja. Tikai pusgadsimtu vēlāk - 1991. gadā tika uzsākti atjaunošanas darbi, kas joprojām turpinās. Tagad redzamais dievnams ir iepriekšējā līdzinieks. |
||
Kafejnīca "Stūrītis" atrodas Talsu centrā pie Baznīcas laukuma. Latviešu virtuve: Pupiņu, skābeņu un aukstā zupa, grūbu vai zirņu putra, bukstiņputra, dārzeņu un gaļas sautējumi, mājas kotletes, pelēkie zirņi ar speķi, cūkgaļas ribiņas, kartupeļu pankūkas, uzpūtenis, ķīselis ar pienu. |