0,2 km austrumos no Vidsmuižas atrodas no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtā (1910. - 1912. g.) Vidsmuižas katoļu baznīca. Tāpat kā Riebiņos esošā, arī šī ir uzskatāma par tipisku 19. – 20. gs. mijas Latgales lauku baznīcas paraugu.

Ejot Saulrieta taku, mūs sagaida Saulkrastu jūrmalai raksturīgā ainava – plaša, smilšaina pludmale un priekškāpas, Pēterupe ar Saules tiltiņu un dižpriedes kāpu mežā. Takas posmā pie Inčupes grīvas aplūkojama Baltā kāpa – viena no Saulkrastu raksturīgākajām vietām. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpojis kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Lielās vētrās kāpa tikusi noskalota, to postījuši arī kāpas apmeklētāji, izbradājot stāvo nogāzi, tāpēc kāpas nostiprināšanai un aizsardzībai izveidoti pinumi. Kāpa apaugusi ar vecu priežu mežu. No kāpas paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Atgūt spēkus iespējams gan pie jūras, gan iekārtotajās atpūtas vietās. Lai saglabātu un nodrošinātu kāpas apskati, izveidota laipu taka ar skatu platformu. Takas garums ~ 3,6 km, apskatei nepieciešamais laiks – 1 – 2 h. Sniegotās ziemās Baltās kāpas apkārtnē ir izveidota distanču slēpošanas trase.

Skaisto un mūsdienās atjaunoto zilā krāsojuma ēku Karaīmu ielas 5 malā sākotnēji (1810. g.) cēla Dominikāņu mūki. Kopš 1864. g. tajā 23 gadus saimniekoja policija, līdz 1887. g. te izvietoja pastu un telegrāfu. Šobrīd ēkā atrodas nacionālā parka administrācija.

В хозяйстве производят сыр и другие продукты из козьего молока. Здесь разводят коз, овец, кроликов и домашнюю птицу. Продукты можно купить по предварительному заказу, летом также организуются экскурсии по хозяйству.

Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies.

Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības.

19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno.

Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto.

Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni.

On this hiking route you will see the most part of the western coast of Estonia from Pärnu to Tallinn. You will visit Estonia’s most popular resort cities: Pärnu and Haapsalu. You will pass along many bays, cape horns, fishermen’s villages and overgrown meadows. In the northern part you will walk along the spectacular Pakri cliffs, where you will see some of the most beautiful scenery in the area. There will also be sandy beaches and dolomite outcrops in places. In some rocky and wet sections you will use coastal forests and trails. During the route, you will see the Soviet military heritage in Paldiski. 

Latvijas Valsts mežu laivu bāzē, kas atrodas Kaņiera ezera dienviddaļā (redzama no Lapmežciema – Antiņciema ceļa) kopā ar laivu bāzes ēku apvienots skatu tornis, no kura lieliski pārredzama ezera austrumdaļa.

Atrodas 1905. gada ielā 6. Sinagoga tika celta 1875. g. – Krievijas cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Pēc 2. pasaules kara tajā atradās graudu noliktava, kinoteātris, kafejnīca un visbeidzot – naktsklubs. No 2003. gada to vairs neizmantoja. Pirms gada tika pabeigts vērienīgs projekts - sinagogas un lūgšanu nama atjaunošana, kurā izveidots sabiedrībai pieejams kultūras un informācijas centrs un pārcelta Kuldīgas novada bibliotēka.

4 km garā un marķētā taka iepazīstina ar dziļo Imulas ieleju – Abavas kreisā krasta pieteku. Īpaši iespaidīga ieleja izskatās bezlapu periodā, kad ir apjaušami tās izmēri un formas. Vēstures cienītāji var upes gultnē uzmeklēt Langsēdes Velna pēdas akmeni. Atrodas dabas parkā „Abavas senleja”.