Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies.

Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības.

19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno.

Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto.

Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni.

Dabas liegumā "Lielie Kangari" atrodas 33 metrus augsts skatu tornis, kura virsotnē atrodas platforma, no kuras paveras skats uz Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Dabas liegumā izbūvēta arī nepilnu divu kilometru gara pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera.  Takas sākumā izvietotais veselības maršruts ikvienu apmeklētāju aicina kārtīgi izvingroties un izkustēties. Apmeklētāju informēšanai un izglītošanai visas takas garumā izvietoti arī informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas apvieno varenu stāstu un teiku kopumu par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām dažādās apkārtnes vietās. 

1,2 km garā taka atrodas netālu no vietas, kur Gauju šķērso Vidzemes šoseja (A 2). Izejot taku, var iepazīt vienu no Latvijas augstākajiem dolomītiežu atsegumiem – Randātu klintis, kas paceļas 25 m virs Gaujas. Taka ir apļaveida un tās apskatei nepieciešamas ~ 45 minūtes.

Тропа длиной 2 км была создана в 1994 г. От автостоянки она вьется на берег долины Даугавы, где в окружении леса спряталось одно из самых маленьких латгальских городищ. Южную часть городища выкопали в 20-х годах 20 века, когда здесь добывали гравий. Площадка городища находится на высоте ~ 40 м над уровнем Даугавы, поэтому через небольшое смотровое отверстие открывается впечатляющий вид на долину реки. На обочине тропы недалеко от ручья Путану установлен столб, на котором обозначена максимальная отметка уровня воды на проектированной в то время Даугавпилсской ГЭС. В дальнейшем тропа ведет к деревне Слутишки.

This territory is around 9 square kilometres in size and is found to the North of the village of Kūdra, where the so-called old peat quarries are found.  Peat was extracted here during the first period of Latvian independence.  Today the territory is overgrown, preserving the old and flooded quarries which offer a very unusual landscape.  The best way to examine them is on foot or bike, taking the road from the Kūdra railroad station which leads to Lake Sloka.

The Gauja National Park, established in 1973, was Latvia’s first national park, and it has a wealth of tradition in environmental protection and tourism. Indeed, the GNP is one of the most popular tourist destinations in Latvia. The main “artery” of the park is the ancient Gauja River valley, which was left behind when Ice Age glaciers receded. The valley is 95 kilometres long, with many tributaries that are also in deep ravines with massive sandstone cliffs from the Devonian period. The deepest part of the river valley is at Sigulda, where it is 85 metres deep.

The territory has a great diversity of species – some 900 plant species in all. The Gauja is Latvia’s most popular river for water tourism, and many tourist accommodations are found along its shores. The Gauja National Park is one of the best-appointed protected territories in Latvia in terms of nature trails and tourism routes. Nature trails at Līgatne pass along paddocks of wild animals – the largest and most complete object of its kind in the Baltic States. The park also features cultural monuments of pan-Baltic importance – the Turaida Museum Reserve, the medieval old town of the city of Cēsis with its famous castle ruins and St John’s Church, the lake castle at Āraiši, etc. Visitors centres are found in Sigulda, along the Līgatne nature trails, and at the Zvārte rock. The administration of the GNP is building a new and modern visitors centre in Sigulda.