| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Skatu tornis atrodas rezervāta dienviddaļā, Ļaudonas – Mārcienas ceļa malā uz Madonas – Trepes vaļņa. No tā pārskatāma ļoti plaša teritorija līdz pat Vidzemes augstienei (skaidrā laikā - Gaiziņkalna tornis). Torņa „piekājē” saskatāms Mazais un Lielais Plencis (ezeri). Tā kā tornis atrodas dabas rezervātā, atļauts tikai torņa apmeklējums un uzturēšanās autostāvlaukuma teritorijā. |
||
|
Latvijas resnākā parastā priede (Pinus sylvestris).
|
||
|
Pie Priedīšu mājām izveidotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Dziļezers ar Riebezeru un pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos aug dažādu tipu, t.sk. platlapju meži - aizsargājami biotopi. Ietilpst Dziļezera un Riebezera dabas lieguma teritorijā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
|
||
|
Skatu tornis atrodas Mērsraga piejūras pļavā – Jomiņā (Latvijas piekrastē – reti sastopams biotops) – ziemeļos no Mērsraga ostas. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan arī dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas. |
||
|
Dabas parks veidots Burzavas pauguraines, Adamovas ezera (eitrofs ezers) un tā krastos sastopamo biotopu un sugu, t.sk. sikspārņu aizsardzībai. Visskaistākie skati uz dabas parku paveras no pauguriem, kas atrodas ezera ziemeļu krastā. Ezera krastos atpūtu piedāvā vairākas naktsmītnes, bet parka tuvākajā apkārtnē tūristus uzņem populāri Latgales novada podnieki. |
||
|
Akmeņupīte, kas traucas lejā no Augšzemes augstienes uz Dvieti un tālāk – Daugavu straujo tecējumu var novērot tikai pavasaros vai pēc lietavām. Pārējā laikā tā ir sekla upīte ar akmeņainu gultni. Upītes krastos ir izveidota jauka taka ar vairākām atpūtas un ugunskura vietām (ir malka), bet slāpes var veldzēt no avotiem.
|
||
|
Ciemgaļu mežābele (Malus sylvestris) ieguvusi savu nosaukumu no tuvējām mājām un aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā. Tā atklāta 1986. gadā, bet tās mūžs mērāms vairāk nekā 300 gadu. Savulaik bijusi Latvijā dižākā mežābele, šobrīd ar savu apkārtmēru 3,67 metri ierindojas ceturtajā vietā. Ciemgaļu mežābele ir iesaukta par brīnumkoku, jo nolūzušais zars spējis iesakņoties. 2011.gadā no mežābeles izdevies dabūt potzaru, tas uzpotēts un iestādīts līdzās sirmajai ābelei. |
||
|
Ļoti ainavisks ezers, uz kuru paveras lieliskas ainas no Vidzemes augstienes pauguriem. Te jāatceras latviešu teika par Ineša un Alauksta strīdu, kā rezultātā Inesis dabūja pliķus – salas, kurām (sešām) tāpat kā Sproģu pussalai ir dabas lieguma statuss. |
||
|
Vidzemes augstienes centrālajā daļā esošā Jumurdas ezera, tā trīs salu ar platlapju mežiem un ainavas aizsardzības nolūkos veidots dabas liegums. Lieguma teritorija labi pārskatāma no Jumurdas muižas puses un no lieguma dienvidos esošo pauguru augstākajām daļām.
|
||
|
Saulkrastos netālu no Baltās Kāpas un Saulrieta takas posmā no Bērzu ielas līdz Selgas ielai gar jūru izbūvēts jauns pastaigu takas posms un izveidots vides objekts “Saulrieta vērotājs”. Tas ir foto objekts, kur jaunlaulātie un ikviens Saulkrastu iedzīvotājs, viesis var iemūžināt atmiņas Saulkrastiem tik raksturīgajā saules simbolā. |
||
|
Subinaites laukakmens atrodas Sakstagala pagastā, iepretī Vaļenieku mājām Rēzeknes upes stāvā
kreisā krasta nogāzes apakšējā daļā pie paša ūdens. Akmens pamatne ir zem upes līmeņa, tas ir 5,2 m
garš, 4,4 m plats, virs ūdens līmeņa paceļas par 1,6 m, zem ūdens ap 2,5 m, tilpums 26 m3. Sarkanbrūnā
virsma ir stipri sadēdējusi un apsūnojusi. Aizsargājams kopš 1977. gada.
|
||
|
Bauskas dabas parks ir veidots vairāku desmitu kilometru gara Lielupes upes tecējuma posma un to sateku – Mūsas un Mēmeles posmu un tiem pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Minēto upju krastos atrodas vieni no lielākajiem Zemgales dolomīta atsegumiem (aizsargājami biotopi un ģeoloģiski dabas pieminekļi), bet minētās ūdensteces ir nozīmīgas upes nēģu un vimbu nārsta vietas. Svarīgas tūristu piesaistes ir arī dabas parka apkārtnē esošie kultūras pieminekļi – Bauskas pils komplekss, Jumpravmuižas parks, Mežotnes pilskalns, Vīna kalns, Mežotnes pils u.c. Mūsa un Mēmele ir populāri ūdenstūrisma galamērķi. |
||
|
Ogres ielejas dabas parks, kas aptver upes vidusteci, veidots neregulētās upes ielejas, tai pieguļošo teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un biotopu (piemēram, Latvijā retās parkveida pļavas) aizsardzībai. Ogre ir viena no Latvijas populārākajām pavasara ūdentūrisma upēm, īpaši lejpus Ērgļiem, kur izveidojušās no ūdenstūrisma viedokļa tehniski sarežģītās Bražu krāces. |
||
|
Kājāmgājējiem un putnu vērotājiem domāta taka, kas izveidota ļoti interesantā Rīgas līča krastā pie Kaltenes, kur vērojami mazi līcīši un zemesragi, akmeņaina vai aizaugusi piekraste. Takas galā atrodas putnu vērošanas tornis, jo pavasara un rudens migrāciju laikā Kaltenes apkārtnē novērojama liela zosveidīgo, tārtiņveidīgo u.c. putnu daudzveidība.
|
||
|
Tērvetes dabas parks atrodas Zemgales ainavai nepierastā un neraksturīgā – izteiktajā Tērvetes upes ielejā un tās skaistajos krastos, kurus ieskauj plašs mežu masīvs, kas veiksmīgi pielāgots apmeklētāju atpūtai, apvienojot gan dabas vērtumus, gan šejienes kultūrvēsturisko mantojumu. Tērvetes dabas parks ir viens no Zemgales populārākajiem tūrisma objektiem, un apmeklētājus piesaista ar Veco priežu parku, dižsilu, Sprīdīšu dendrāriju, pilskalniem (Tērvetes, Klosterkalns, Svētkalns), A. Brigaderes memoriālo muzeju „Sprīdīši”, daudzveidīgajiem pasaku tēliem, bērnu atrakcijām, ainavām, blīvo taku tīklu u.c. Dabas parks 2004. g. tika nominēts kā ģimenei draudzīgākā vieta. Šobrīd parkā izveidots un kursē "Pasaku vilcieniņš". |
||
|
Ar niedrēm un meldriem klāts piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča austrumu krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas ("rand" - no igauņu valodas - krasts), kas ir ļoti nozīmīga ūdensputnu atpūtas un retu augu sugu (kopumā konstatētas ap 500 augu sugas) dzīves vieta. Pļavu iepazīšanai izveidots jauns putnu vērošanas tornis un dabas taka.
|
||
|
Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi. Ukru gārša – dabas liegums
|
||
|
Viesu nama "Kalnarušķi" teritorijā uzcelts interesants skatu tornis, kas apvienots ar vienu no saimniecības ēkām ar skaistu skatu uz tuvāko apkārtni. |
||
|
Skaistākie skati, kas paveras uz šejienes kultūrvēsturiskajām vērtībām (Āraišu ezerpils, luterāņu baznīca, mācītājmuiža, viduslaiku pils drupas – visi objekti - kultūrvēsturiskie pieminekļi) un Vidzemes augstienes pauguriem meklējami Āraišu vējdzirnavu un Drabešu – Āraišu ceļa tuvākajā apkārtnē.
|
||
|
Laipu taka Planču purvā. Garums 0,5km, laiks aptuveni 0,3 h. Viens no retajiem Latvijas brīvdabas objektiem, kur informācija ir izvietota Braila rakstā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||