Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Ap 1,6 km garā un labiekārtotā Adamovas dabas taka iepazīstina ar Adamovas krauju un tās apkaimē esošajām dabas vērtībām. Takas sākums meklējams pie autostāvlaukuma, no kura paveras plašs skats uz Krāslavu un Daugavas senieleju. Adamovas krauja (aizsargājams ģeoloģisks piemineklis) ir viena no garākajām (ap 1,7 km) un augstākajām (25 - 35 m) Daugavas kraujām. Tā veidojusies sānu erozijas rezultātā, Daugavas ūdeņiem noskalojot Daugavas pamatkrastu Adamovas loka ziemeļdaļā. |
||
Ēdoles vārds ikvienam Latvijas apceļotājam saistās ar Ēdoles pili. Tās pirmsākumi meklējami 13. gs. vidū, bet pils piebūves tapušas 16. un 19. gs., kad izveidoja iekšējo pagalmu. 19. gs. 30. gados īstenotās pārbūves laikā pils fasādes ieguva tagadējo - neogotisko izskatu. Laikā no 16. gs. - 1920. g. Ēdoles pils atradās baronu Bēru dzimtas īpašumā. 1905. g. nemieru laikā to nodedzināja, bet 1907. g. atjaunota. Ēdoles pils saistīta ar daudzām leģendām un spoku stāstiem. |
||
Dievnams celts 1900. - 1903. g. bizantiešu stilā kā kara garnizona baznīca, kuras iesvētīšanā (godinot visu jūrnieku aizstāvi – Sv. Nikolaju) piedalījies cars Nikolajs II. Grezno ēku izlaupīja vācieši 1. pasaules kara laikā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā katedrāle darbojās kā Liepājas garnizona Dievnams. Padomju armija tā telpas izmantoja kā sporta un matrožu kluba kinoteātri un noliktavu. Saglabājušies nostāsti, ka padomju zaldāti esot no fasādes svētbildēm lauzuši zelta mozaīkas gabaliņus. Tagad baznīcā saimnieko pareizticīgo draudze. Katedrāles celtniecībā izmantota unikāla nepārtrauktās betonēšanas tehnoloģija, tādēļ būves konstrukcijām nav atbalsta kolonnu, un to smagums ir balstīts tikai uz ēkas sienām. Tās notur četras krustojošās arku velves. Šobrīd Latvijā augstākā pareizticīgo katedrāle.
|
||
Viena no Latvijas vizuāli izteiktākajām krasta aizsardzības baterejām. Kādēļ? Tās pozīcijas un atsevišķie elementi ir vai nu pilnībā vai daļēji ieskaloti jūrā, radot Latvijas jūras krastam neparastas ainavas. Sevišķi iespaidīgas tās ir vētru laikā. Diemžēl, bet šis vēstures piemineklis ir pakļauts dabas spēku varenajām norisēm. Batereja redzama arī no Liepājas Ziemeļu mola. Vērts doties nelielā pārgājienā gar jūru uz 4 km attālajiem Ziemeļu fortiem, kur pa ceļam ir apskatāma arī 23. Krasta aizsardzības baterejas pozīcijas.
|
||
Viena no bagātākajām un ainaviski skaistākajām Latvijas kokaudzētavām. Tās piedāvājumā ir ~ 1000 dažādu kokaugu sugu, šķirņu un formu. Spēcīga ražošanas bāze. Moderns aprīkojums- trīs podojamās mašīnas, laistīšanas sistēmas, augu transports, liela izmēra koku rakšanas tehnika, liela siltumnīcu saimniecība utt. |
||
Atrodas vecā Alūksnes – Apes ceļa malā, netālu no Karvas. Pieminekli atklāja 1937. g. 12. novembrī. Tas veidots pēc arhitekta V. Vitanda meta. Pieminekļa cokolā ir iegravēts teksts: „Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1919. g. kritušie Valmieras pulka karavīri. Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu tēvu zemi”. Pieminekli nopostīja 1975. g., bet atjaunoja 1994. gadā. |
||
"Untumos" uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos. |
||
Parks veidots Lietuvas garākā (> 20 km) – Asvejas ezera aizsardzībai. Ezers veidojies subglaciālā (ledāja izgrauztā) vagā un atgādina platu, līkumainu upi.
|
||
Tukums vēsturiskajos avotos minēts 1253. g. Livonijas ordeņa un bīskapa līgumā par Kursas dalīšanu. Ja pilsētas nosaukumu tulko no lībiešu valodas, sanāk "smilšu kaudzes, kalni". 14. gs. sākumā pie Livonijas ordeņa mūra pils bija izveidojusies vācu tirgotāju un amatnieku apmetne, kuras uzplaukumu sekmēja Rīgas - Prūsijas ceļa tuvums. Vēlāk pilsētas attīstību būtiski ietekmēja Rīgas - Tukuma dzelzceļa izbūve 1877. g. Padomju laikā Tukuma austrumu pievārtē bija izvietots Baltijā lielākais PSRS armijas lidlauks un kara pilsētiņu. Mūsdienās Tukums ir tāda paša nosaukuma novada centrs ar plašu tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāstu. Tukuma vēsturiskajā centrā apskatāms 13. gs. celtās Livonijas ordeņa pils torņa fragments, kurā iekārtots Tukuma pilsētas vēstures muzejs. |
||
Klinšainā vairākpakāpju kāple - t.s. Ziemeļigaunijas glints, kas ar pārtraukumiem stiepjas gar Igaunijas Somu līča piekrasti (ieskaitot arī dažas salas), ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Tās ģeoloģiski un ainaviski izteiksmīgākais posms ir Sakas – Ontikas – Toilas klints, kas ~ 22 km garumā veido neparastu dabas vidi ar maksimāli 53 m augstu atsegumu kompleksu un mazskartu meža masīvu tā nogāzēs, kur redzami Kembrija un Ordovika perioda nogulumieži – māli, smilšakmens, kaļķakmens u.c. Pie Valastes pāri klintij traucas līdz 24 m augstais Valastes ūdenskritums (Valaste juga). Īpaši iespaidīgs ūdenskrituma kanjons ar leduskritumiem izskatās pēc ilgāka sala! Sezonāli ūdenskritumi (8 – 10 m augsti) ir meklējami arī pie Ontikas un Toilas ciemiem.
|
||
Apmeklētājiem tiek piedāvāta vīna dārza apskate un stāstījums par vīnogu šķirnēm, kā arī izzināt vīndarīšanas noslēpumus. Ekskursijas laikā apmeklētāji var iepazīt vīnogu audzēšanas tradīcijas Latvijā, apskatīt un nobaudīt jaunākos sasniegumus vīnogu selekcijā, kā arī saņemt padomu vīnogu audzēšanā un kopšanā. Iespējams arī iemalkot paštaisītu mājas vīnu un iegādāties vīnogu stādus. |
||
Braucot no Kandavas un Sabili, ceļa labajā pusē izveidots stāvlaukums, no kura ved kāpnes uz skatu laukumu Abavas senlejas augstākās vietas – Greiļu kalna nogāzē. No tās paveras viens no labākajiem senlejas skatiem ar pļavu un mežu mozaīku. Ainavu bagātina otrā senlejas pusē esošās Imulas un Amulas ielejas.
|
||
Kretoņu (Kretuonas) ezera dienvidu krastā (ezeru gan neredz aizauguma dēļ) meklējams Kretoņu ciems. Šķiet, ka šī vieta ir „aizķērusies" pagātnē. Cauri ciemam iet viena iela, kurai abās pusēs izvietojušās 19. – 20. gs. mijā (dažas pat mazliet agrāk – 19. gs. vidū) celtās saimniecības. Te redzamas gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas, kuras rada etnogrāfiska brīvdabas muzeja sajūtu. Dažas no tām gan ir „padevušās" laika zobam. Lai vai kā, šis ir viens no neparastākajiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem, kuru pa „galveno ielu" vērts izstaigāt visā garumā. Šim, tāpat kā pārējiem etnogrāfiskajiem ciemiem ir piešķirts kultūras mantojuma objekta statuss. |
||
Saimniecība "Cīruļi" atrodas ciemā "Lielie muļķi", dabas parkā "Daugavas loki" - izdevīgā tūrisma maršrutā. Saimnieki nodarbojas ar biškopību (vairāk kā 100 bišu saimju), dalās pieredzē un stāsta par bišu dzīvi, kā arī piedāvā degustēt un iegādāties medu. Pieņem tūristu grupas līdz 35 cilvēkiem un individuālos apmeklētājus. Iespējams apskatīt akmeņu kolekciju un saimnieka gleznas, kurās attēlota daba un dzīvnieki. Saimnieki izstāstīs kādēļ ciems ieguvis tik dīvainu nosaukumu - "Lielie Muļķi". |
||
Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas jūras līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, purvu, mitro mežu (dumbrāju u.c.) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (~ 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām sugām) un dzīvnieku, īpaši - ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis. Purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu veidošanās un izplūdes vieta, kā arī ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas bija kādreiz tik populārā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Parkā apmeklētājus piesaista izglītojošas dabas takas, velo un kājāmgājēju maršruti, putnu vērošanas torņi. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Ar mežu klāta teritorija, kas veidota reliktas aizsargājamas augu sugas - parastās īves u.c. augu aizsardzībai. Teritorija nav piemērota apmeklējumiem, jo apmeklētājs bez vides zināšanām šeit ieraudzīs „parastu” mežu.
|
||
Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9) celta 1777. g. kā Karla Eberharda fon Zīversa dzīvojamā māja, atrodas 1949. g. atklātais Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Ēka ar neogotisko Lademahera torni, kas dekorēts ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāma par vienu no pirmajiem Latvijas muižu arhitektūras eklektikas piemēriem. Sākot ar 2012. g. martu, muzejā būs apskatāma mūsdienīga ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols", kas interaktīvā veidā iepazīstinās apmeklētājus ar Cēsu un apkārtnes vēsturi no vendu laikiem līdz 20. gs sākumam. Ekspozīcijā būs iekļautas arī sadaļas par Latvijas valsts karoga vēsturi, grāfu Zīversu dzīves gaitām un lielo devumu Cēsu attīstībā. Pils trešais un ceturtais stāvs ir atvēlēts mainīgajām ekspozīcijām, kā arī tajā atrodas īpaša ģimenēm ar bērniem paredzēta istaba. No Jaunās pils Lādemahera torņa paveras vislabākais skats uz Cēsu pilsdrupām, vecpilsētu un Sv. Jāņa luterāņu baznīcu. |
||
Kafejnīca "Jumis" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A9) malā. Plašas telpas, no koka darināts interjers.
|
||
“Saules veltes” ir mājas vīna darītava Salaspilī, kas nodarbojas ar mājas vīnu, liķieru un degvīnu gatavošanu. Alkoholiskie dzērieni tiek ražoti no dabīgiem dārza augļiem un ogām, tostarp upenēm, avenēm, cidonijām, pīlādžiem un pat mārrutkiem. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot saimniecību (uzņem arī 15-20 lielas tūristu grupas), kā arī degustēt konkrētos dzērienus, kurus arī turpat ir iespējams iegādāties; piedāvājumā lieli un mazi tilpumi, dāvanu un suvenīru komplekti.
|
||
Lai nokļūtu līdz šim tornim, ir jāveic apmēram 20 – 30 min ilgs pārgājiens pa dabas taku no Penijē muižas gar Penijegi (Penijõgi) kreiso krastu. Te redzami bebru darbi un to celtās zaru mājas. No torņa paveras skats uz Kazari deltu, kas dabā izpaužas kā monolīts un nepārskatāms niedrājs. To vairākās daļās sadala Kazari un mazāka izmēra upītes. Katrai deltas daļai ir savs vēsturiskais nosaukums: no torņa pa kreisi no Penijegi redzama Lihula meri (Lihulas „jūra”), bet tās labajā pusē - Kloostri meri (Klostri „jūra”). Putnu vērotāji var iziet garāku (7 km) dabas takas loku, kas ved pa palieņu pļavām. Jārēķinās, ka pavasaros būs nepieciešami piemēroti apavi! Pļavas ierobežotās platībās apsaimnieko mājdzīvnieki, tādēļ neaizmirstiet aizvērt vārtiņus aiz sevis un netraucējiet to ikdienas gaitas! No maršruta nav atļauts novirzīties, lai netraucētu putnus. |