Atpūta laukos
2141-2160 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Viena no nozīmīgākajām pavasara migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām, kas izveidojusies pavasaros aplūstošajā Svētes palieņu pļavās un Svētes polderī. Aprēķināts, ka kopējais putnu skaits piemērotos apstākļos var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus īpatņu. Te pulcējas gulbji, zosis, griezes, garkakļi, dažādas plēsīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas u.c. Ievērojiet putnu vērošanas ētikas kodeksu!
N/A
3 dienas

This programme allows participants to learn about Latvian ethnography and traditions through meeting local craftsmen and having master classes with them in knitting traditional mittens and gloves, making amber jewellery and cooking traditional foods. There is chance to have a unique experience because of the authenticity of some places and traditions, for example the ethnographic house of living history Zvanītāji still retains its original appearance - massive ceilings, large family room with bread oven and natural, unpainted wooden floor. The carew chimney is still in the kitchen. The house is filled with characteristic looms, a family table, beds, wardrobe, cradle, various items and tools used on the farm.
N/A
2 dienas

This section of the Baltic Coastal Hiking Route is suitable to hardy hikers who like to travel across uninhabited places. In many places, reeds, floodplains with pastures and wetlands stretch across the Estonian seacoast, which is why the itinerary often leads you along forest and country roads. In the second half of summer you can pick the mushrooms and berries in the coastal forests. Pärnu is a popular resort city with many cafés, live music, SPAs, hotels and a beautiful Old Town.
N/A
Kurtuvenu muižas vietu apjož sens ģeometriski – ainaviski plānots parks. 19.gs. otrajā pusē tas bija ainaviskuma stilā ar dažādiem ģeometriskā parka elementiem. 4.2 ha lielajā parkā turpina ziedēt senās liepas, kļavas, oši, ozoli, citi dekoratīvie koki un krūmi – kopā vairāk nekā 20 šķirņu pārkoksnējušies augi.
N/A

Žagares reģionālais parks organizē dažādas ekskursijas, izglītojošas programmas bērniem un senioriem un jauniešu nometnes. 

Žagare jau sen ir pazīstama ar savu īpašo ķiršu šķirni, kuru Latvijā pazīst ar nosaukumu ‘Latvijas zemais’, bet lietuvisko nosaukumu varētu tulkot kā ‘Žagares ķirši’. Tai ir vairākas variācijas, kas atšķiras ar dažādu nogatavošanās laiku, ražīgumu, augļu koku formu un citam pazīmēm. Līdz pat mūsdienām šie ķirši aug gandrīz ikvienās mājās un ir kā ekskluzīvs Žagares simbols.  
N/A

MIGLA ir mazā alus darītava, tas ir sens saimnieka sapnis, kurš realizējies, spēkus apvienojot kopā ar jaunāko meitu. Alus garšu meklēšanā, receptūru izstrādē, kā arī novērtēšanā piedalās visa ģimene, kur īpašas alus someljē īpašības piemīt vecākajai meitai. Apvienojot visas ģimenes stiprās puses - darītāju, runātāju un garšu pazinēju un dizaina ekspertu, tapis MIGLAS alus, kas šobrīd piedzīvo savus pirmos soļus alus pasaulē un cer iepriecināt ne vienu vien alus baudītāju! Lielu daļu alus darīšanas tiek veikta ar rokām, svērti un malti graudi, rēķināts ideālais apiņu un graudu daudzums, tiek liets, pārliets un skalots.

Darītava laprāt uzņem viesus degustācijām, kurās piedāvā ne tikai nogaršot alu, bet arī cienā ar pašceptu maizi un cepumiem, kā arī iepazīstina ar alus darīšanas procesu un vēsturisko Uzvaras Līdumu, kurā atrodas alus darītava. Mazais brūzis atrodas vienviet ar Ķiploku pasauli - otru ģimenes aizraušanos, tāpēc uzreiz var apskatīt divas saimniecības.
N/A

Piektajā paaudzē (kopš 19. gs sākuma) – Latvijā vecākās mucinieku dzimtas tradīciju turpinātājs, kas darina ozola un oša mucas. Stāstījums, mucu vārīšanas, savilkšanas, stīpošanas un galdniecības darba procesa vērošana. Mucu un koka kubulu, pirts ķipīšu pasūtīšana un iegāde.
N/A
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta.
N/A

Enerģijas sēta Navesti upes krastā ir Igaunijas lielākais uzņēmums, kas nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, izmantojot dabai un cilvēka veselībai draudzīgas metodes. Apskatāmas ārstniecības augu mācību takas, moderna tējnīca, jauns semināru centrs kopā ar spa.
N/A
Kādreizējais padomju armijas militārais objekts veicis radiosakaru nodrošināšanas funkciju. Šobrīd radiosakaru pārtveršanas stacija atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un civilām personām nav pieejama.
N/A

Pamatekspozīcija „Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas 19. – 21. gadsimtā” rāda meitu, sievu un vīru tērpus un to elementu daudzveidību. Apmeklētāji var iesaistīties Bārtas kreklu rakstu izšūšanas un aušanas procesā. Kopā ar Bārtas etnogrāfisko ansambli piedāvā izglītojošas programmas „Bārtas tautas tērps” un „Dzied Bārtas sievas”.
N/A
Muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Savulaik nolaisto muižu 1932. g. nopirka Latvijas preses karalis A. Benjamiņš. Mūsdienās muiža atkal pieder Benjamiņu dzimtai, un tajā iekārtota A. Benjamiņa privātās dzīves un ceļojumu fotoekspozīcija.
N/A

Atpūtas bāze "Lejasmalas" atrodas Lejas ezera krastā ar skaistu skatu uz salām. Piedāvā latgaļu ēdienus, kas gatavoti no pašu saimniecībā audzētiem produktiem.

Latviešu virtuve: Buļbešnīki (arī ar burkāniem), mājas desas (vārītas, ceptas, asinsdesas), sekonkas (siltais ēdiens no cūkas orgāniem), zivju zupa, kūpināts zutis, pildītas līdakas, zivju kotletes, bērzu sulas, kandža.

Īpašais ēdiens: Aulejas kļockas.
N/A

Madonas centrālais laukums, kas vēl 20. gs. sākumā bija tirgus laukums. Pēc apjomīgās restaurācijas tas ir kļuvis par ievērības cienīgu pilsētvides objektu. Laukuma ziemeļu pusē atrodas pilsētas un novada pašvaldība un Madonas novada TIC.
N/A

Dzejnieka Jona Mačuļa – Mairoņa (1862 – 1932) tēvzeme un dzimtene – Pasandravjo vēsturiskais liegums Pagojuku apkaimē, Pasandravjo un Bernotu ciemi, Raseinu novada vēstures muzeja filiāle. Liegums ir Dubisos reģionālā parka daļa.
N/A

Ošvalkos – apdzīvotā vietā starp Jūrkalni un Sārnati ir uzstādīta piemiņas zīme "Cerību bura”, kas veltīta tiem latviešu bēgļiem (1944. - 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. Zīme  izvietota krasta kāpās starp ceļu un jūru.
N/A
Tiltu uzcēla 1906. gadā. 1. pasaules kara laikā tā ziemeļu laidums tika saspridzināts un atjaunots pēc kara. Laikā, kad Karostā atradās Padomju armija, to šķērsot drīkstēja tikai ar speciālām atļaujām. Pa kanālu kursēja karakuģi u.c. peldlīdzekļi, jo te bija izvietota viena no lielākajām PSRS militārajām bāzēm. 2006. g. vasarā (mēnesi pirms tā simtgades!) tilta ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris „Anna”, kas izgriežamo daļu sadragāja līdz nepazīšanai. Tiltu atjaunoja un atklāja 2009. g. Tilts brīvi apskatāms un šķērsojams jebkurā laikā. Unikāls inženiertehnisks piemineklis, - Baltijā vienīgais šāda veida izgriežamais (katras no divām daļām izgriešana līdztekus krastam notiek ~ 5 min laikā) tilts.
N/A
Plašs jūrmalas pļavu, vecupju un niedrāju komplekss, kas veidojies kādreizējās Daugavas gultnes vietā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Teritorijā sastopamas arī iekšzemes kāpu pļavas ar kāpsmildzeni (rets biotops). Vecdaugava ir nozīmīga teritorija kā putnu ligzdošanas, tā arī atsevišķu retu augu sugu dzīves vieta. Vecdaugavas pussalas dienvidu daļā – Skanstniekos (te viduslaiku nocietinājumu paliekas – Zviedru skanstis) atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs.
N/A

Atrodas Rīgas – Ventspils autoceļa (A 10) 88. kilometrā, pašā Abavas krastā. Pie stāvlaukuma interesants objekts – senais Zemgales un Kurzemes robežstabs un vēsturisko novadu robeža. Piedāvā kempinga pakalpojumus.
N/A

Dabas resursu, dabas, ainavas, bioloģiskās daudzveidības un kultūras pieminekļu ziņā – viens no bagātākajiem un ainaviski neparastākajiem Latvijas dabas parkiem, kura galvenā „vērtība” ir mazskartā Daugavas vidusteces ieleja ar astoņiem lieliem lokiem (garums 4 – 8 km) un tās pieteku gravām. Izcilas ainavas paveras no Daugavas ielejas stāvajiem krastiem, īpaši Slutišku un Ververu kraujām un Elernes grants kalna, kā arī citām vietām. Ielejas krastos atrodas divi desmiti dažādu arheoloģijas pieminekļu, senie senču pilskalni - Naujenes, Markovas, Vecračinas u.c., neskaitāmi dievnami - Juzefovas, Spruktu, Borovkas, Elernes, Sīķeles, Kaplavas u.c., muižas (Rozališku, Lielbornes u.c.), kā arī unikālā vecticībnieku apdzīvotā Slutišku sādža, kurā apmeklētājiem izveidota muzeja ekspozīcija. Parka teritorijā atrodas arī interesantas dabas takas, velomaršruti, var veikt pārgājienus ar zirgiem. Nesen Krāslavā uzcelts jauns un moderns skatu tornis. Saistošs ir nobrauciens pa Daugavu ar laivām. Dabas parks ietilpst lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.