Atpūta laukos
3361-3380 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 80 personām. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta.
N/A

Atrodas Viļānu centrā, Kultūras laukumā 2. Muzeja ekspozīcijas mērķis – iepazīstināt interesentus ar pilsētas vēsturi no senatnes līdz mūsdienām.
N/A
1 diena

Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām uz Ķemeriem un iepazīstina ar Ķemeru kūrorta vēsturi. Kopš seniem laikiem Ķemeri slaveni ar to, ka šeit ir daudz sērūdeņu avotu un ārstnieciskās dūņas. Šurp brauca ārstēties kopš 19. gs. sākuma. 1838. gadā Ķemeros nodibināja kūrortu. Ķemeru kūrortā ārstēja ādas un kaulu slimības, kā arī gremošanas un nervu sistēmas slimības. 1877.g. izbūvēja dzelzceļa līniju Rīga - Tukums, bet 20.gs. sākumā tika ieviesta tiešā dzelzceļa satiksme ar Maskavu. Kūrorts bija ļoti populārs un katru gadu arvien vairāk viesu brauca šurp ārstēties. Īsi pirms I Pasaules kara atklāja elektriskā tramvaja satiksmi starp Ķemeriem un jūru - Jaunķemeriem. Ķemeri atrodas starp purviem un ezeriem, 6 km attālumā no Rīgas jūras līča.
Dodoties ekskursijā, būs iespēja iepazīties ar Ķemeru kūrorta nozīmīgākiem vēstures un arhitektūras objektiem, kuri ir starptautiski slavenā kūrorta ziedu laiku liecinieki: Ķemeru sanatorija, pareizticīgo baznīca, ūdenstornis, restorāns „Jautrais ods”.
N/A
Adamovas (senais nosaukums Adamhof, Odumova) muižas celtniecība datēta ar 1851. gadu. Muižas īpašnieki ir bijuši Rēzeknes pilskungs Korfs, dekabrista Oboļenska brāļa meita Žemčužņikova, ģenerālis Karaulovs. 1905. gadā Adamovas muižā atklāts minerālūdens avots, kas nosaukts svētās Helēnas vārdā. Minerālūdens ieguvis augstākās godalgas 1912. gadā Londonas un 1913. gadā Parīzes izstādēs. Pašlaik minerālūdens avots Adamovā vairs nav atrodams. Saglabājušās divas 19. gs. ēkas, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Muižas teritorijā atrodas Adamovas speciālā internātpamatskola. 2006. gadā pie internātskolas uzcelts moderns sporta komplekss, kur notiek arī valsts mēroga sporta sacensības. Kompleksā piedāvā saunu, telpas svinībām, laivu nomu, kā arī naktsmītnes 120 personām.
N/A

Saimniecībā audzē kazas, no kuru piena ražo sieru u.c. produktus. Apmeklētājiem uzcelta prezentāciju zāle, kur var degustēt no kazas piena ražotu saldējumu, iegādāties ar kazu tematiku saistītus suvenīrus u.c. produkciju. Piedāvā ekskursiju pa saimniecību.
N/A

Mājas saimniecība „Pie Tēvoča Garika" piedāvā iepazīties ar nelielu dzīvnieku kolekciju. Dažus dzīvniekus var pabarot un paglaudīt. Te iespējams apskatīt gan mājas dzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus. Par katru dzīvnieku sniedzam informāciju.
N/A

Lauku viensēta ar 8,9 ha lielu teritoriju atrodas Alītas rajonā, netālu no Simnas pilsētas pie gleznaina Atesio ezera Atesninki ciemā.100 m attālumā no ūdens ierīkots viesu nams ar 70 gultas vietām. Piemērota svinību un konferenču rīkošanai līdz 100 personām. Iespēja pašiem gatavot ēst,  jo aprīkota ar plašu virtuvi. Lauku sēta radīta gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Ir basketbola un volejbola laukumi, bērnu rotaļu laukums, dārzs, zvejas būdas, grilla vieta. Bezmaksas izmantojami 4  ūdens velosipēdi, kanoe vai koka laivas. Pirts patīkamai laika pavadīšanai.
N/A

Neparastais objekts meklējams Teteles pamatskolas parkā, Lielupes labajā krastā. Torni cēlis (dažādas versijas par celšanas gadu: 1840. g. vai 1885. g.) Tetelmindes muižas barons Frīdrihs Bērs, jaunākais, par godu saviem viesiem, kas ieradušies pie barona uz medībām. Tornis kalpojis kā medību skatu tornis un vieta apkārtnes novērošanai. Godinot viesus, tajā uzvilka karogu. Apskatāms no ārpuses.
N/A

Viena no retajām vietām, kur apskatāma un iepazīstama Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīga „dzīva” sēta ar tās plānojumu un tipiskām ēkām. Saimnieki kolekcionē senos sadzīves un saimniecības priekšmetus. Piedāvā ekskursiju, ārstniecības augu kolekciju, melno pirti un sēļu ēdienus. Izejvielas ražo paši un sadarbojas ar zemniekiem.

Latviešu virtuve: Plānās pankūkas, grūbu zupa, kartupeļu biezzupa, sautētas pupas īpašā mērcē, buberts, maizes zupa ar putukrējumu, tortes, zāļu tējas.

Īpašais ēdiens: Cepelīni.
N/A

Celta 19. gs. pirmajā pusē Tjūdoru neogotikas formās. Pils pirmais īpašnieks bija barons Johans Gotlībs fon Volfs. Tā paša gadsimta 70. - 80. gados to pārbūvēja franču neorenesanses stilā. Revolūcijas laikā (1905. g.) pili nodedzināja, bet to atjaunoja, ieviešot tās veidolā jūgendstila formas. Gulbenes novada pašvaldība pēdējo divu gadu laikā ir veikusi atjaunošanas un restaurācijas darbus Stāmerienas pils fasādei, jumtam un logiem. Pils ir atvērta apmeklētājiem. Katru dienu noteiktās stundās uz pils ziemeļu fasādes ir skatāma multimediāla ekspozīcija par par Volfu dzimtu.
N/A

„Jaunpils pienotava” darbojas jau vairāk nekā simts gadus (kopš 1912. g.) un siera meistari te ražo puscietos sierus, mīkstos sierus, biezpienu, krējumu, desertus u.c. piena produktus. Ražošanas procesā izmanto tikai Latvijas zemnieku pienu. Produktus eksportē uz vairāk nekā 17 pasaules valstīm. „Jaunpils pienotavas” produkciju var nopirkt uzņēmumam blakus esošajā veikalā.
N/A
Kuļņevas (Ilzeskalna) pareizticīgo baznīcu 1832. gadā cēlis Ilzenbergas (Ilzeskalna) muižas īpašnieks Mihails Kuļņevs, Jakova Kuļņeva brālis. Baznīcā apskatāms grezns ikonostass ar 19. gs. gleznām. Baznīca ir taisnstūra celtne ar pusapļa sānu izvirzījumiem nišu veidā. Šeit apbedīti Kuļņevu ģimenes locekļi. Kapa vieta baznīcā ir reti sastopama parādība Latvijas pareizticīgo baznīcās.
N/A

Kadarbiku sēta atrodas Harjumā, pagastā Saue, ciemā Tūla (Tuula). Ar lauksaimniecību šeit sāka nodarboties jau 1989. gadā, savukārt ģimenes uzņēmums Kadarbiku Köögivili OÜ tika izveidots 2004. gadā. Kadarbiku sēta ir specializējusies dārzeņu audzēšanā un apstrādē. Saimniecība izmanto 500 ha zemes, kurā audzē burkānus, kāpostus, bietes un dažādas vasaras kultūras.
N/A

Restorāns - bārs "Agnese" atrodas viesnīcā „Wolmar”, Valmieras pilsētas centrā. Vasarās darbojas āra terase.

Latviešu virtuve: Mēlīšu salāti, Valmieras salāti, aukstā kefīra vai biešu zupa, jēra kakla karbonāde, cūkgaļas ribiņas, kartupeļu pankūkas, zemeņu zupa ar pašu gatavotu saldējumu, rupjmaizes kārtojums, upeņu krēms.

Īpašais ēdiens: Burtnieku ezera zandarta fileja.
N/A

Seru ostas jūrniecības centrā tiek glabāti dažādi ūdens transporta līdzekļi, šeit būvē un atjauno nelielas koka laivas. Savu rindu pie meistariem gaida arī trīsmastu burinieks “Alar”. Muzeja ēkā, kas ietilpst centra kompleksā, atrodas stacionāra vietējās jūrniecības kultūras ekspozīcija. Te var pasūtīt dažādus ar piekrastes kultūru saistītus tematiskos mācību pasākumus.
N/A
Retā taka, kas apmeklētājus iepazīstina arī ar pavisam „parastām” lietam – ozolu, liepu, lazdu, egli, priedi u.c. mežā augošām koku sugām, turklāt saistošā veidā, izmantojot mūsu folkloras mantojumu. Atrodas pie Zvārtes ieža.
N/A
11. lielākā Igaunijas sala. Tās vidusdaļu aizņem > 100 gadus vecs platlapju (liepu, ozolu, ošu u.c. lapu koku) mežs, bet piekrastē dominē pļavas un nelieli mitrāji. Apdzīvota ir tikai Abrukas Z daļa. Tūristu maz apmeklēta vieta, kur iespējams nodoties mazskartas dabas baudīšanai.
N/A

Puises ragā (Puise nina) ir uzcelts divstāvīgs atpūtas nams, kas apvienots ar putnu vērošanas torni. No tā paveras skats uz piekrasti, kas ir iecienīta migrējošo zosu atpūtas vieta. Šī ir privāta teritorija, kuras apskati vēlams saskaņot ar īpašnieku.
N/A

Jelgavas pils dienvidaustrumu spārna cokolstāvā ir iepazīstamas Kurzemes un Zemgales valdnieku - Ketleru un Bīronu dzimtas kapenes (laika posms no 1569. – 1791. g.), kur apskatāmi 18 restaurētie sarkofāgi. Šī ir Baltijas mērogā nozīmīga vieta, kas noteikti jāapmeklē ikvienam vēstures interesentam.
N/A

Atrodas pie Līvānu dzelzceļa stacijas, Dzelzceļa ielā 17. Tā kā Līvānos nebija luterāņu baznīcas, draudze dievkalpojumus noturēja ugunsdzēsēju depo. 1929. gadā ielika dievnama pamatakmeni un pēc trīs gadiem pabeidza pašas ēkas celtniecību. Saglabājušās ziņas, ka padomju laikā baznīcā bija plānots iekārtot sporta zāli un noliktavu, taču tas neticis īstenots. Jāpiemin, ka baznīca ir celta uz bijušās korķu fabrikas pamatiem. Dievnama zvana iegādei līdzekļus sarūpēja kara ministrs – ģenerālis Jānis Balodis u.c.