Atpūta laukos
1-20 / 58
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

No Alūksnes augstienes augstākā punkta paveras Latvijai neparasti skaists skats uz plašā apkārtnē esošajiem mežainajiem pauguriem un nelieliem pļavu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju pleķīšiem. Dēliņkalna virsotnē 2018.gadā uzcelts 27 m augsts skatu tornis un ierīkotas divas atpūtas vietas. 
N/A
No Elkas kalna (viens no augstākajiem Vidzemes augstienes rietumdaļas punktiem) paveras plašs un skaists skats ziemeļu virzienā. Te neliels stāvlaukums, retranslācijas tornis un iedomātais Gaujas sākums.
N/A
Talsus tēlaini sauc par deviņu pakalnu pilsētu, tādēļ vērts izstaigāt šo skaisto pilsētu ar kājām. Skaistākie skati pavērsies no Talsu pilskalna (uz Talsu ezeru, Ķēniņkalnu), Sauleskalna (Talsu ezeru, pilskalnu, Ķēniņkalnu) un Ķēniņkalna pastaigu takām (uz Talsu ezeru, pilskalnu un pilsētas vēsturisko centru).
N/A

Aptuveni 0,5 km dienvidos no Mežotnes pilskalna atrodas Vīna kalns, kas līdzīgi kā Mežotnes pilskalns, ir veidots, izmantojot Lielupes ielejas stāvās krastu nogāzes, tās pārveidojot. Vietvārds ir it kā radies no stāsta, ka šeit parādījies dievgalds ar maizi un vīnu. Vīna kalnu ar Mežotnes pilskalnu savieno jauka koka laipa, kas ved pa Lielupes ielejas pamatkrasta lejas daļu.
N/A
Viens no ainaviski izteiksmīgākajiem Latvijas pilskalniem ar ļoti labu skatu uz plašu apkārtni līdz pat Lietuvai. Pēc Latvijas pilskalnu pētnieka E. Brastiņa domām šeit atradusies zemgaļu Sidrabenes pils. Nelabiekārtots.
N/A
Aizkrauklē, braucot pa Enerģētiķu ielu un nonākot Sēlijas pusē (ceļa malā nelielas „kabatiņas”) paveras viens no plašākajiem Daugavas upes baseina ieleju skatiem, atgādinot, kāda mūsu likteņupe bija pirms hidroelektrostaciju celtniecības. Redzamas upes straumes erodētā labā krasta stāvās nogāzes un tālākais ielejas posms, kas ietilpst Daugavas dabas parkā.
N/A
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
N/A

Viena no augstākajām Latvijas celtnēm ar vienu no augstākajiem skatu laukumiem (65 m). Paveras izcila Vecrīgas un Rīgas ainava, kā arī Daugavas (līdz Rīgas HES dambim) un Pārdaugavas skati. Labi redzami blakus esošie Rīgas centrāltirgus paviljoni.
N/A

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām.
N/A
Šī skata dēļ ir vērts braukt arī no tālienes. No Latvijas mērogā iespaidīgā reljefa veidojuma paveras tāls skats līdz pat Hānjas augstienei Igaunijā, kur zinātājs atpazīs arī Lielo Munameģi – Baltijas augstāko virsotni.
N/A
Krievkalnu augstākajā punktā (149 m v.j.l.) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta, no kuras paveras iespaidīgs skats austrumu virzienā.
N/A
Latvijas augstākajā un Baltijas otrā augstākajā punktā, diemžēl atrodas tikai torņa grausts! Tādēļ labākie skatu punkti jāmeklē pašam. Tie daļēji atklāsies no torņa apkārtnes un slēpošanas trasēm, īpaši no Lielā un Mazā Golgāta. Vērts izstaigāt arī Gaiziņkalna dabas taku.
N/A

Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Brīnišķīgs skats no labā krasta uz Imulas ieleju paveras arī ceļā uz pilskalnu netālu no Buses mājam. Buses pilskalns iekļauts 50 populārāko valsts nozīmes dabas mantojuma pieminekļu sarakstā.
N/A

Viena no augstākajām Latvijas kāpām. Gan pati kāpa, gan arī tās apkārtnē esošās kāpas ir apaugušas ar skujkoku mežu (mežainas jūrmalas kāpas). Atrodas Bernātu dabas parkā.
N/A
Lielpaugurā ir vairākas augstākās vietas – Laktas kalns (250 m v.j.l.), Egļu kalns (268 m v.j.l.) un Bākūžu kalns (272 m v.j.l.). Tos savieno zemes ceļš, kuru vērts izstaigāt un pameklēt interesantus skatu punktus. Ļoti labs skats uz Vidzeme augstienes pauguru mugurām paveras no Laktas kalna ziemeļu nogāzes.
N/A

Ļoti ainavisks Rēzeknes – Dagdas - Krāslavas ceļa posms ~ 2 km garumā ar skatu uz Rāznas ezeru un Mākoņkalnu (gaisa līnijā attālums – 10 km) ezera pretējā pusē.
N/A
No Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīcas (viena no senākajām Vidzemes mūra celtnēm) torņa paveras plašs skats uz Cēsu vēsturisko centru un plašu apkārtni (līdz pat Zilamkalnam). Savukārt, no Cēsu pilsdrupu (viens no spēcīgākajiem Livonijas ordeņa cietokšņiem Baltijā) Rietumu torņa var baudīt skatus uz Pils parku.
N/A
Pie Inčupes ietekas paceļas ap 18 m augstā Baltā kāpa – Vidzemes piekrastes ainaviskākais vēja, smilšu un jūras veidojums. Kāpas apskates un aizsardzības nolūkā izveidota laipu taka (Saulrieta taka) ar skatu laukumu. Teritorija dienvidos no Inčupes atrodas Piejūras dabas parkā.
N/A
No Neļķu klintīm, kas atrodas Skaņākalna parkā, paveras skaistākais Salacas ielejas skats uz smilšakmens klinšu ieloku un upes mierīgo tecējumu. Labi skati no Velna kanceles. Vērts aiziet līdz Skaņamkalnam un pabaudīt slavenās atbalss klints skatus. Atrodas ZBR.
N/A
No teikām un nostāstiem apvītā stāvā paugura (ap 66 m virs tuvākās apkārtnes) dienvidu nogāzes skatu stigas paveras skats uz Burtnieku līdzenumu. Tornis nav publiski pieejams.