Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Šis avots ir pazīstams kopš seniem laikiem. Kalpo kā laba dzeramā ūdens ņemšanas vieta.

N/A

Atrodas Bauskas vēsturiskajā centrā, Plūdoņa ielā 13 a un ir šīs pilsētas daļas vecākā ēka. Dievnams celts 1591. - 1594. g. vēlās gotikas stilā, bet tornis piebūvēts 1614. g. Baznīcas iekšpusē atrodas nozīmīgi mākslas pieminekļi: altāris (1699. g., pārbūvēts 1861. g., mākslinieks J. Dērings), kancele (1762. g.) un ērģeļu prospekts (1766. g.) – abi Nikolaja fon Korfa dāvinājums, draudzes soli (17. gs. vidus – 18. gs. sāk.), senākais no koka veidotais Bauskas ģerboņa attēlojums (1640. g.), deviņas 16. – 17. gs. kapu plāksnes, epitāfijas u.c. Baznīca, kurā ir vērts ieiet!

N/A
Nacionālā parka mērogā – vidēja lieluma purva masīvs, kurā savulaik iegūta kūdra (kādreizējās izstrādes vietas šobrīd applūdušas). Ziemeļos savienojas ar Čaukciema purvu. Atrodas dienvidrietumos – rietumos no Zaļās kāpas.
N/A

Pret dienvidiem vērsta Abavas senlejas krasta nogāze, kur jau hercoga Jēkaba laikā audzēja vīnogas, no kurām darināja skābenos Kurzemes vīnus. Vīnogu audzēšanas (tālākais ziemeļu punkts Eiropā) tradīcijas šeit turpina arī mūsdienās.

N/A
Folkloras taka "Jāņkalni" iepazīstina ar mūsu senču rakstiem, zīmēm un dievībām, kas ir mūsu folkloras mantojums. Folkloras takas (garums: apm. 1,5 km vai 2 stundas) mērķis ir arī iepazīstināšana ar senlatviešu ieražām, folkloru, kā arī tautu dainu izprašana. Piedāvā iziet Latvijas karti - labirintu ar 19 etnogrāfiskajiem novadiem. Gids Jums sniegs izsmeļošu stāstījumu un atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
N/A
Mīlestības saliņas paviljons - rotonda – celta klasicisma stilā 1928. g. Savulaik te bija laivu piestātne. Līdz šim nolaisto un apmeklēšanai bīstamo objektu plānots atjaunot.
N/A
1 diena

The smoke sauna is an important part of everyday life in the Võru community in Estonia. It is the centre of a rich set of traditions including the actual bathing customs, the skills of making bathing whisks, building and repairing saunas, and smoking meat in the sauna. The sauna is a building or room heated by a stove covered with stones and with an elevated platform for sitting or lying. It has no chimney, and the smoke from the burning wood circulates in the room. People usually go into the sauna together and remain until they are sweating. Water is thrown on the heated stones to produce hot steam-laden air and bathers beat their bodies with whisks to remove dead skin and stimulate blood circulation. After sweating, whisking, relaxing and possible healing procedures, people cool themselves outside and rinse their bodies with water. The procedure is then repeated. The smoke sauna tradition is primarily a family custom, usually practised on Saturdays, but also before major festivals or family events. Its main function is to relax the body and mind. Families take turns hosting each other. Usually an older family member is responsible for preparing the sauna, accompanied by the children who gradually acquire the necessary skills. The smoke sauna tradition is part of the UNESCO Representative List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity.
Mooska Farm is a typical smallholding in Southern Estonia. The Veeroja family are proud to share their life with guests and introduce them to the smoke sauna.

N/A
3 dienas

This is the most challenging Forest Trail section, especially on the second day. Here, on the coast of the Gulf of Finland, rises the North-Estonian Klint – a steep, rocky and forest-covered cliff that stretches non-continuously to Tallinn and further to the islands of West-Estonia. The Forest Trail runs on top of the cliff and occasionally descends into valleys. It crosses the deep and vast Pühajõgi valley in Toila-Oru park and comes to Toila, a popular coastal resort. One of the most unusual sections of the Forest Trail in Northern Estonia, which leads along the foot of the impressive North-Estonian Klint in good weather, then climbs to the top of the klint in the villages of Valaste and Saka, revealing breathtaking views of the Gulf of Finland.

N/A

Atrodas starp Kr. Valdemāra un Kuršu ielām. Viena no iespaidīgākajām un greznākajām pilsētas celtnēm, kas būvēta neoromantikas formās. 19. gs. beigās katoļu draudze nevarēja saņemt atļauju jauna dievnama celtniecībai, tādēļ uz vecās ēkas uzbūvēja jaunu, kur vecā baznīca tapa par lielākās ēkas sānu kapelu. Baznīcas sienas un koka griestus rotā attēli ar Bībeles sižetiem. Dievmātes kapelā saglabājies mazās baznīcas (no 18. gs.) centrālais altāris. Baznīcas griestos ir iekārts burinieka modelis, ko dāvinājuši vētras laikā izglābušies jūrnieki.

N/A
10 dienas

Šajā ceļojumā apmeklēsiet gan amatnieku darbnīcas, gan zirgu audzētāju saimniecības, gan arī dažādas lauku gardumu ražotnes, kur senajām prasmēm rasts mūsdienīgs pielietojums. 

Pirmā pieturvieta ir Ikšķile, kur jau pašā ceļojuma sākumā apciemosiet bērzu sulu vīna pagrabu un nobaudīsiet dzirkstošu vīnu, kas darināts no bērzu sulām. Skrīveros ļaujiet sevi pārsteigt piena pārvērtībām – šeit mājīgā kafejnīcā pilsētiņas galvenajā ielā top izcils mājas saldējums gan ar zemeņu, gan anšovu un mārrutku garšu. Koknesē varat savu garderobi papildināt ar jaunu ādas jostu, somu vai stilīgu ādas rotaslietu. Kaņepju audzētāju saimniecībā neliela ekskursija un kaņepju delikateses. Latgales melnās keramikas meistaru darbi iederas arī mūsdienīgos interjeros. Aglonas maizes muzejā apmeklētājiem piedāvā pašiem izcept maizes klaipiņu, bet apmeklējums nākamajā saimniecībā ļaus papildināt to ar gardu sieru, kas siets no brīvā dabā ganītas Latvijas brūnās piena. Pēdējā pietura Latvijas pusē – Daugavpils, ar pasaulē pazīstamā abstrakcionista Marka Rotko mākslas centru un 19. gs. Daugavpils cietoksni – iespaidīgu militāro būvi kā populārākajām apskates vietām. Tālāk ceļš vedīs uz Lietuvu, kur apmeklējamas vairākas tradicionālas lauku saimniecības. Ilzenbergas muižā (Ilzenbergo Dvaras) ierīkota biodinamiskā saimniecība. Nogaršosiet lietuviešu nacionālo saldumu – šakotis, apskatīsiet Anīkšču (Anykščiai) pilsētu, kas piedāvā pastaigu taku virs kokiem. Zirgu muzejā apskatāmi senie lauksaimniecības darbarīki un tehnika. Turpinājumā viesošanās saimniecībās, kas iepazīstina ar tradicionālo lietuviešu virtuvi un podnieka amatu. Dubingu (Dubingių) zirgaudzētavā izjādes ar zirgu manēžā. Tūres nobeigumā apskatīsiet unikālo Traķu (Trakai) ezerpili (14.-15.gs.) un Viļņu.

N/A

Redzamas pa lielu gabalu Vecumnieku – Skaistkalnes un Stelpes ceļu krustojuma tuvumā. Šīs Holdandes tipa vējdzirnavas uzcēla 1903. gadā. Sākot ar 20. gs. 30. gadiem dzirnavas darbojas ar elektrības palīdzību. Līdz mūsdienām ir saglabājušies vējdzirnavu vēsturiskie mehānismi. Kādreiz daudzie vējdzirnavu stāvi bija raksturīga Zemgales vēsturiskajam novadam, ko pamatoti dēvē par Latvijas „maizes klēti”. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai daži. Šīs vējdzirnavas ir apskatāmas tikai no ceļa malas.Ap 8 km rietumos (Iecavas virziens) redzamas vēl vienas – Kāravu vējdzirnavas.

N/A
Lokveida takas sākums meklējams pie Krimuldas baznīcas - vecākās Latvijā. Tā vienā virzienā ved gar Runtiņupītes (Runtiņš) krastiem līdz ietekai Gaujā. Apskatāma Mācītājmāja, Kubeseles pilskalns, lībiešu virsaiša Kaupo piemiņas vieta, Kubeseles ala, Saulstaru iezis, Lielais akmens, seni enkurkluči, senkapi, savdabīgs labirints u.c.
N/A

Atrodas Viļānu dienviddaļā, Maltas upītes krastos, kuras tecējumu pārtrauc Viļānu HES. Par muižu atrodamas ziņas jau no 15. gs. beigām, kad tā piederēja bruņiniekam J. Loem. Līdzīgi kā Vidsmuiža, arī šī bija viena no Latgales lielākajām muižām, kurai piederēja zemes > 49 000 ha platībā. 18. - 19. gs. mijā ap muižu sāka veidoties Viļānu miests. Muižas dzīvojamo ēku, kas apskatāma tikai no ārpuses, ieskauj parks.

N/A

Taka atrodas Riekstusalas pussalā, netālu no putnu vērošanas torņa. Uz peldošiem pontoniem celtā laipa iepazīstina ar Kaņiera ezeru „tuvplānā”. Var iepazīt niedrājus, to putnus, labi redzamo ezera gultni ar zivju mazuļiem un kalcifilām augu sabiedrībām. Laipa aizved līdz salai, uz kuras aug kadiķi.

N/A

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais, 1939. gadā uzstādītais piemineklis veltīts Latvijas brīvvalsts zemkopības ministram Arturam Alberingam. Pieminekļa veidolā ir attēlots jauneklis ar sētuvi. Padomju laikā piemineklis pazuda un tā vietā novietoja ģipša pionieri. 1977. g. bērni atrod zemē ieraktās „Sējēja” daļas, bet 10 gadus vēlāk – Rūjas upē – tā galvu. Tagad atjaunotais „Sējējs” apskatāms vēsturiskajā vietā – Ternejas parkā pie Rīgas ielas.

N/A

Centrā darbojas vienpadsmit, t.sk. „Pūdnīku skūlas” podnieki. Šeit tiek organizētas nodarbības, meistarklases, podnieka darba demonstrējumi, apskatāmi tapušie darbi. Var pasūtīt un iegādāties gatavo produkciju.

N/A

Vienīgo skolas botānisko dārzu Lietuvā sāka iekopt 1989. gadā Traupja skolā. Visas augu kolekcijas (kopumā Traupja botāniskajā dārzā aug jau vairāk nekā 8000 augu sugu, formu un šķirņu) ir savācis viens cilvēks – S. Obelevičus.

N/A

Šajā vietā var izjust dabas skaistumu, tās spēku, enerģiju, būt harmonijā ar dabu, kā arī izjust ne tikai akmeņu, augu, latvju zīmju un āderu enerģiju, bet akmeņi te ir kā rota dārzam. Daiļdārzs ir ar skatu uz jūru un ūdenskritumu kaskādi, kura priecē pavasarī un rudenī, bet vasarā tā ir akmens upe. Tas atrodas 1 km uz ziemeļiem no Tūjas autobusa pieturas. Dārzā apskatāmas 28 skujeņu, 14 dekoratīvo krūmu, kā arī 13 rododendru šķirnes, alpenārijs un ziemcietes. Ir interesanta akmeņu kolekcija, iespējama to enerģētiskā lauka noteikšana, dārzs ar ezotēriku. Apskatāma Vidzemes akmeņainā jūrmala. Daiļdārzs daudzkārt godalgots Salacgrīvas novada un Latvijas valsts mērogā.

N/A

Papes ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības vairošanas nolūkā te dzīvo Konik šķirnes savvaļas zirgi. Tos var iepazīt vietējā gida pavadībā.

N/A

Brenguļu alus darītava atrodas bijušā Abula hidroelektrostacijas ēkā. Alu ražo no vietējo zemnieku izaudzētajiem graudiem, un alus (nefiltrēts, nepastarizēts) darināšanā izmanto senču zināšanas. Ceļa otrā pusē uzpludinātā Abula krastā izveidots alus dārzs, kurā var baudīt un iegādāties tumšo un gaišo Brenguļu alu, kā arī nobaudīt latviskus ēdienus.