| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Saimniece pēc senām receptēm uz kļavu lapām cep maizi un sklandraušus, kas sastāv no trīs kārtām (rudzu milti, kartupeļi un burkāni). Demonstrē maizes un sklandraušu cepšanas procesu un piedāvā degustēt vai iegādāties gatavo produkciju. Piedāvā arī suitu sievas ieģērbšanu, rotaļas, apdziedāšanu. |
||
|
Agrākos laikos Kūrmājas prospekts bija galvenais ceļš uz pludmali. Tā malās redzami grezni 19. – 20. gs. mijas nami un villas, kas piederēja aristokrātiem – piekrastes un jūras labumu baudītājiem. Te meklējami Liepājas himnas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” bronzā darinātie tēli – Laivinieks, Dzintara latvieši, Vārna u.c. Prospekta galā slejas piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem (uzstādīts 1977. g.). Tas simbolizē sievieti, kas gaida mājās pārnākam savu vīrieti.Kūrmājas prospektā 16/18 atrodas Liepājas vēstures un mākslas muzejs. Muzeja krājums (kopā > 100 000 eksponāti) izvietots 1901. g. eklektisma stilā (ar gotikas elementiem ) celtā namā, kas tapis pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm un P. M. Berči projekta. Ekspozīcijā apskatāma akmens stēla – vienīgais šāda veida savrupatradums Baltijas valstīs no Grobiņas kapu lauka (Skandināvu senkapi). |
||
|
Pils tika būvēta tā, lai būtu gandrīz kopija Vindzoras pilij Anglijā. Šī ir viena no neierastākajām muižām Igaunijā. Tā ir tikpat interesanta kā tās īpašnieks - Frīdrihs fon Bergs. Aiz pils ir dendrārija parks ar reti sastopamām sugām. |
||
|
Viesnīca atrodas Piedrujā, netālu no Daugavas, kas šeit ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Piedāvā Eiropas un Latgales nacionālos ēdienus, kā arī večerinkas latgaļu, baltkrievu un poļu stilā. Latviešu virtuve: ēdieni no saldūdens zivīm, cepts sams. Īpašais ēdiens: pildīta un krāsnī cepta līdaka. |
||
|
Dziļezers ar Riebezeru, kā arī pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (Ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos un nogāzēs aug dažādu tipu, t.sk. platlapju (piemēram, ošu) meži - aizsargājami biotopi. Pie Priedīšu mājām izveidotā un labiekārtotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Taka ejama vietējā gida pavadībā. Dziļezera ziemeļaustrumu krastā atrodas laivu bāze.
|
||
|
Laipu taka Planču purvā. Garums 0,5km, laiks aptuveni 0,3 h. Viens no retajiem Latvijas brīvdabas objektiem, kur informācija ir izvietota Braila rakstā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
|
Atrodas Strīķupes labajā krastā pie Cēsu – Lenču ceļa. 45 m garā un līdz 5,5 m platā ala un tuvējais smilšakmens atsegums līdz šim bija ļoti cietis no apmeklētāju nekrietnas uzvedības, tādēļ nacionālā parka administrācija pirms dažiem gadiem ierobežoja apkārtējo teritoriju, ļaujot alu un atsegumu apskatīt tikai „no malas". Šis ir uzskatāms par pozitīvu nozīmīga ģeoloģiska dabas pieminekļa un aizsargājama biotopa aizsardzības piemēru. |
||
|
Stāsta, ka pati pirmā baznīca krasta erozijas rezultātā ir ieskalota jūrā. Tagad redzamais dievnama veidols ir tapis 1862. gadā. Kā jau suitu novadam raksturīgi, šī ir katoļu baznīca, atšķirībā no pārējās – luteriskās Kurzemes. Baznīcā atrodas 19. - 20. gs. mijā tapusī altārglezna „Dievmāte” un ērģeles. Interesanti ir baznīcas durvju apkalumi. Pie baznīcas griestiem ir piekārts burinieks, kas saistīts ar stāstu par kāda kuģa laimīgo izglābšanos, no kā šī apdzīvotā vieta ieguvusi pirmo nosaukumu – Fēliksberga (Laimīgais kalns). |
||
|
Švekšnos muižas parka komplekss ir viens no skaistākajiem visā Žemaitijā. Pie muižas izveidots iespaidīgs parks. Abas parka daļas savieno platas, vāzēm dekorētas parādes kāpnes, no kurām paveras skaista lejas terases ūdeņu panorāma. Uz Švekšnos muižas parka centrālā dīķa salas atrodama dievietes Diānas skulptūra. Galvenajā parka alejā atjaunots krāšņš Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Sv. Marijas skulpūta, “Brīvības enģelis”. Restaurēti arī citi parka elementi – skatu laukumi, takas, vārti. |
||
|
Viesu nams atrodas Senajā Gegužinē bijušās muižas vietā Neres upes krastā. Apmeklētāji tiek aicināti apbrīnot ainavu, peldot pa Neres upi vai braucot ar velosipēdiem. Lauku mājas saimnieki-arhitekti vada nodarbības par etnoarhitektūru. Vieta kā radīta dažādu pasākumu rīkošanai nacionālās identitātes stiprināšanai un tradīciju kopšanai. Maza ģimenes viesnīciņa, piekļuve saimniecības ikdienai un tās iedzīvotājiem. Airdēļi un riteņbraukšana.
|
||
|
Dievukalnā atrastās liecības vēsta, ka šajā vietā pirms 3000 gadiem bija apmetušās baltu ciltis, bet 7.-9. gs. pie Daugavas jau apmetušās lībiešu ciltis. Daugavas klinšainajā krastā (pirmo reizi pieminēta 1229. g.) Rīgas bīskaps no laukakmeņiem uzbūvē pili, kuras drupas apskatāmas arī šodien. Lielvārde dod iedvesmu tādiem atmodas laika kultūras darbiniekiem kā Andrejam Pumpuram (1841-1902) un Auseklim (1850-1879). 1. pasaules kara laikā (Daugava gandrīz trīs gadus ir frontes līnija) Lielvārdi pilnībā noposta. Pēc 2. Pasaules kara kā jau arī citur Latvijas teritorijā, te sākas kolhozu izveide. Šajā laikā Lielvārde kļūst pazīstama ar vēl vienu simbolu – „Lāčplēša" alu. Šodien Lielvārde ir to ceļotāju iecienīta, kas savu maršrutu izvēlējušies veikt gar Daugavas labo krastu. |
||
|
Atmiņas no kādreizējā
Vissavienības nozīmes kūrorta. Uz ēkas sienas
saglabājusies aptiekas tēmai veltīta simbolika.
|
||
|
Kafejnīca viesu namā "Imulas", pie ceļa Kandava - Sabile (9.km). Abavas senlejā, 5 kilometrus no Sabiles. Gan latviešu tradicionālie ēdieni, gardi grilēti steiki ar dažādām piedevām, itāļu pastas, ķīniešu maltīte. |
||
|
Ģeoloģiskā taka sastāv no trīs saistītiem posmiem: „Melturi – Kārļu zivjaudzētava”, „Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis” un "Zvārtes iezis - Veclauču tilts". Amatas senleja veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Gaujas NP teritorijā Amatas senielejas dziļums sasniedz 50 metrus un platums palielinās līdz apmēram 1-1,5km.
Augstas kraujas (vairāk ne kā 40 metru), kurās redzami augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un augšdevona Amatas un Gaujas svītu smilšakmeņu atsegumi, mijas ar mežiem apaugušām, 3-16m augstām stāvām terasēm.
Amatas senieleja ir nozīmīga ne tikai ar savām dabas ainavām. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra.
Velobraucieniem taka nav piemērota!
|
||
|
Ar salām izraibināts jūras klajs, savdabīgas kadiķu pļavas - alvāri, seni dievnami, Baltijas tautām nozīmīgi vēstures pieminekļi - pilskalni, pilis, vējdzirnavas. Neredzētas augu sugas, liela putnu daudzveidība. Eiropas iespaidīgākais meteorīta krāteris, senie zvejnieku ciemi ar salenieku parašām un īpatnībām - tās ir tikai dažas Sāmsalas iezīmes. Salas galvaspilsēta Kuresāre ir viena no skaistākajām Igaunijas mazpilsētām ar senu rātsnamu un rātslaukumu un vienu no iespaidīgākajām viduslaiku pilīm Baltijā, kurai pēc izskata nav līdzīgu. Muhu salā jāredz etnogrāfiskais Koguvas ciems, Līvas baznīca un Pedastes muiža. |
||
|
Piedāvā ekskursiju pa bagātīgo un ainavisko audzētavu, kurā ir ~ 3000 augu sugu, šķirņu un formu. Plašs ūdensaugu klāsts, katru gadu organizē „Ūdensaugu dienu”, kuras laikā var iegādāties stādus, saņemt konsultācijas un izmēģināt ūdensrožu kopšanas un stādīšanas metodes. Piedāvā apzaļumošanas pakalpojumus, dekoratīvo koku un krūmu stādu iegādi. |
||
|
Mulgimā jeb Mulgi ir kulturvēsturisks reģions Igaunijas dienvidos. Par Mulgimā tika uzskatīta Viljandi apriņķa daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Raudnas un Tenasilmas upēm. Senākos laikos Mulgi lauksaimnieki bija slaveni ar savu aso prātu un mērķtiecību, kas palīdzēja pārpirkt zemes no vācbaltu muižniekiem un kļūt par bagātiem lauksaimniekiem. Mulgi kultūras ikonas - dialekts, labi zināmā vīriešu garā melnā jaka un tradicionālā Mulgi putra - ir saglabājušās līdz pat šai dienai.
|
||
|
Pilsberģu krogs atrodas bijušajā muižas ēkā, divu minūšu gājiena attālumā no Jūrkalnes stāvkrasta. Piedāvājumā gan Latvijas, gan Eiropas tradicionālie ēdieni, kā arī vietējās zivis. Pieejama banketu zāle un vasaras terase. Piedāvā viesību galdu klāšanu un tūristu grupu ēdināšanu, kā arī dažādus koncertus un tematiskos vakarus. Pilsberģu krogā visu gadu aplūkojamas dažādu mākslinieku, rokdarbnieku un amatnieku izstādes. |
||
|
Maretas Petrovičas radošajā aušanas darbnīcā top krāšņi suitu audumi un tiek organizētas meistarklases. Te var iegādāties arī uz vietas tapušos suvenīrus. Tiem, kas vēlas piedalīties meistarklasēs, iepriekš ir jāpiesakās. |
||
|
Dabas liegums atrodas dienvidos no bijušā Ventspils – Liepājas dzelzceļa un ietver Užavas upi (t.sk. vecupes un veco meliorācijas sistēmu) ieskaujošās pļavas aptuveni 6 kilometru garumā, kas padomju laikā tika izmantotas kā kolhoza lauki (dažādas lauksaimniecības kultūras, siens), bet tagad pamazām aizaug ar krūmāju (nepieciešama regulāra pļaušana). Aizsargājamās vērtības – retas putnu sugas, t.sk. griezes, dažādi pļavu biotopi un augu sugas. Teritorija nav piemērota tūrisma aktivitātēm. Pietiekami labs priekšstats par Užavas augšteci rodas arī to vērojot „no malas” – no Alsungas - Bērzkalnu ceļa, kura malā pie Užavas upes izveidots informācijas stends. No tā pārskatāma lieguma ziemeļu daļa.
|
||