| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
No torņa Engures ezera austrumu krastā (blakus dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu ganības, piebraucams no Bērzciema puses), atklājas skats uz ezera ziemeļaustrumu daļu – niedrājiem, saliņām, Lielo salu, govīm un zirgiem. |
||
|
Viens no jaunākajiem Latvijā celtajiem mūra tiltiem. Tā akmens margas ir barona Karla fon Manteifeļa dāvinājums (celts 1907. gadā) Aizputei. Tilta ziemeļu puses margās ir iemūrēta granīta plāksne ar Manteifeļu dzimtas ģerboni, kas ir vāji izšķirams. |
||
|
"Māras drava" atrodas vienā no Ziemeļlatgales neskartās dabas stūrīšiem. Piedāvājumā bišu mātes jau no pavasara un vēlāk gan jaunas, gan ražojošas bišu saimes, propolisa un vaska maisījuma sveces, bišu maize un propoliss sviestā. Darbnīcā izgatavo bišu stropus un citu dravas aprīkojumu. |
||
|
Atrodas Taurenē, Gaujas labajā krastā. Muižas apbūve, kurā ietilpst pils (19. gs. 80. gadi, arhitekts – R. G. Šmēlings, historisma un neoklasicisma stils), senie alus pagrabi, klēts, vecā pils un parks, veidojies 19. - 20. gs. Šobrīd muižas pilī atrodas Taurenes pagasta pārvalde un kultūras nams. Muižas kompleksā ietilpst ēka, kurā atrodas Vecpiebalgas novada tūrisma informācijas punkts un Taurenes novadpētniecības ekspozīcija (senajā ledus pagrabā). Parkā (ziemeļos no pils) uzmeklējams piemiņas akmens, kas veltīts komunistiskā terora upuriem. Pie Nēķena muižas sākās 0,4 km garā Cieres dabas taka, kas iepazīstina ar Gaujas krastu mitrājiem. |
||
|
Paramonovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts
1882. gadā.
|
||
|
Nīcas siera ražotne atrodas zemnieku saimniecībā “Birzmaļi”, kas ir viena no lielākajām piena ražotājām Lejaskurzemē. Ideja par amatniecības siera ražošanu radās 2017. gadā, un tā tika īstenota, ar LEADER programmas atbalstu izveidojot ražotni. Ikkatrs siera ritulis ir siera meistaru roku darbs, veidots ar lielu atbildību un rūpēm par augstāko kvalitāti. SieriSvaigais siers – mocarellas tipa svaigais siers ar dažādām piedevām, piemēram, ķimenēm, baziliku un papriku, kā arī citām rūpīgi piemeklētām garšām. Puscietais siers – gatavots pēc Nīderlandes siera metodes, kas piešķir tam maigāku, nedaudz saldenu garšu un elastīgu tekstūru. Siers tiek nogatavināts no trijiem līdz pat divpadsmit mēnešiem. Cietais siers – recepte balstīta Itālijas siera tradīcijās. Tas izceļas ar izteiktu garšu un raksturu un tiek nogatavināts sešus vai divpadsmit mēnešus, iegūstot bagātīgu un niansētu garšas buķeti. Kā top siersSiers tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma govs piena, ko sāk apstrādāt vēl siltu. Šāda pieeja ļauj saglabāt piena dabisko garšu un raksturu, padarot sieru izteiksmīgu, niansētu un dzīvu. Sieru gatavo meistare Dace Vecbaštika, apvienojot tradīcijas ar rūpīgu roku darbu. ApmeklētājiemIkdienā apmeklētājus ražotnē neuzņem, taču siera degustācijas ir iespējamas, iepriekš vienojoties. Nīcas sieru iespējams nogaršot arī kafejnīcā “Dzintariņš” Bernātos, kā arī restorānos “Parka Paviljons” un “Spīķeris 53” Liepājā. Kur iegādāties sierusNīcas sierus iespējams iegādāties tirdzniecības vietās: LATS veikalos Nīcā, siera stendā Liepājas Pētertirgū, mājražotāju veikaliņā “Martas kiosks” Grobiņā, mājražotāju tirdziņos Liepājā, Rožu laukumā, atpūtas kompleksa “Rāmkalni” veikalā. |
||
|
Maršruts, kura veikšanai nav nepieciešama īpaša sagatavotība, ja to īsteno vasarā. Abava ir upe ar iespaidīgāko senleju Kurzemē. Tā ir un paliek Kurzemes „klasika”. Abavā ir vairākas izteiktas straujteces, parasti vietās, kur tās gultnē un krastos parādās nelieli dolomītiežu atsegumi. Posmā starp Veģiem un Rendu upes kritums samazinās un tā kļūst „mierīgāka”. Abava no Kandavas līdz Sabilei ir viena no retajām Latvijas upēm, kuras krastos ir pieejams ļoti daudzveidīgs ar tūrismu saistītu pakalpojumu klāsts. Pirms kāpj laivās, vismaz dažas stundas ir vērts veltīt Kandavas apskatei. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
2015. gadā uzceltais skatu tornis atrodas dabas parkā „Daugavas loki”, Daugavas ielejas kreisajā krastā – Daugavpils novada Vescalienas pagastā. No torņa aplūkojama izcilā Daugavas loku ainava. |
||
|
Tornis atrodas Dundagas – Mazirbes ceļa malā, Šlīteres Zilo kalnu nogāzes augšdaļā. No tā paveras jauks skats uz piejūras zemienes mežiem, ceļu un nelielu Baltijas ledus ezera senkrasta posmu.
|
||
|
Lielā un Mazā Baltezera apkaimē, kas izvietojušies mežainā apvidū uz smilšainām augsnēm, ir izveidota savā ziņā Latvijā unikāla sistēma - Rīgas ūdensapgādes zona ar artēziskām akām un ūdens filtrācijas slāņiem. Tā sāka darboties 1904. g., kad uzcēla Baltezera sūkņu staciju. 1988. g. sūkņu stacijā izveidoja Rīgas ūdensapgādes muzeju, kas iepazīstina ar Rīgas ūdensapgādes sistēmas četrus gadsimtus ilgo vēsturi, tehniskiem mehānismiem, senajiem koka cauruļvadiem un citiem eksponātiem, kā arī apkaimē esošajām ēkām - katlu un mašīnu ēkām, strādnieku dzīvojamām un mehānisko darbnīcu ēkām. |
||
|
Teiču dabas rezervāts – neskarta teritorija, purvi un putni. Tā ir nozīmīga putnu atpūtas vieta pirms sezonālajām migrācijām. Šeit vienkopus iespējams ieraudzīt līdz 1500 dzērvju, un līdz 8000 zosu. Purvā sev piemērotu vietu saviem riestiem atraduši arī rubeņi, tādēļ, ja agrā pavasarī esi netālu, noteikti ieklausies, varbūt sadzirdēsi šo majestātisko putnu rubināšanu. Takas apmeklējams iespējams tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim. |
||
|
Ap 0,5 km ziemeļaustrumos no Stukmaņu muižas – Daugavas ielejas labajā krastā atrodas Vīna kalns – sens pilskalns. Tajā atrodas izpostītie Stukmaņu muižas īpašnieku kapi. Mazliet tālāk redzams klajš upes ielejas nogāzes posms, kurā savulaik darbojās slēpošanas trase. |
||
|
Apvidus veidots, lai saglabātu Alūksnes augstienes augstākās un izteiktākās daļas dabas un kultūras ainavu, ko veido augstākie pauguri – Dēliņkalns, Dieva kalns, Saules kalns, Drusku pilskalns un Kornetu – Peļļu subglaciālā iegultne (šeit redzama viena no lielākajām reljefa starpībām Latvijā) ar Pilskalna, Dzērves, Ievas, Raipala u.c. ezeriem, kā arī nozīmīgi biotopi – nogāžu un gravu meži, dažāda tipa purvi, pļavas, mitrie meži un tajos mītošās sugas. Teritorijā izveidotas dabas takas, distanču un kalnu slēpošanas maršruti, kā arī lokāli velomaršruti. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī trīs dabas liegumi: Korneti – Peļļi, Avotu mežs un Dēliņkalns. |
||
|
Viens no iespaidīgākajiem un varenākajiem Gaujas Devona perioda smilšakmens atsegumiem. Garums ~500 m, augstums - 43 m. Iepretim atrodas Ķūķu krāces. |
||
|
Zirgu un cilvēku labsajūtas centrs "Dabas zirgi" tepat Pierīgā, vēsturiskajā Mežinieku apkaimē, būs atklājums tiem, kas arvien vēlas sajust piederības sajūtu Latvijai, Latvijas dabai. Pieskarties mežam, ļauties Misas vēsajam ūdenim, satikt Smērdūkli vai saskatīt zirga elpu miglainā rītā? Saimnieki aicina pie sevis pavadīt arī ilgāku laiku, nakšņot jaunizveidotajā glempingā, skaistā vietā meža vidū pie Misas stāvkrasta. Iespēja atpūsties pilnīgā klusumā, kur blakus būs tikai mežs un upe. Un zirgi! "Dabas Zirgos" iespējama pastaiga ar zirgu, ekskursija pie zirgiem ar zirgu barošanu, izjāde ar zirgu. Šeit var arī svinēt savas ģimenes svētkus, jo ir pieejama nojume, grils un ugunskura katls. Iepriekš vienojoties, var pasūtīt arī brokastis, pusdienas un vakariņas. Pieejama pirts un baļļa. |
||
|
Amatnieks, izmantojot eksperimentālās arheoloģijas metodes, darina senās baltu cilšu rotas un stāsta par to simboliku, nozīmi un nēsāšanas tradīcijām. Piedāvā darbnīcas apskati un gatavoto izstrādājumu iegādi. |
||
|
Līdz ar kūrorta Neibāde izveidi 1823. gadā, aizsākās rūpes par viesu atpūtu. Parku, kas veidots angļu stilā, radīja dārznieks Akerbergs, kuru barons Augusts fon Pistolkorss atveda no Igaunijas. 20.gadsimta 20.-30. gados Pēterupes – Neibādes jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrība rūpējās par karā nopostītā kūrorta pieminekļa un parka rūpīgu atjaunošanu un kopšanu, Saulkrastu izdaiļošanu, organizēja sarīkojumus, nodibināja teātri un kori, kuru vadīja Olga Cīrule. Saulkrastu estrādē vienmēr ir notikuši svētki. Īpaši izceļams 1933. gada 16. jūlijs, kad estrādē atzīmēja Neibādes un Pēterupes pārdēvēšanu par Saulkrastiem. Estrāde vairākkārt tika pārbūvēta un uzlabota. Gan padomju laikā, gan arī vēlāk šī vieta ir vietējo cilvēku satikšanās vieta gan priecīgos brīžos, gan pārmaiņu brīžos, gan atceres brīžos. Estrādē ir meklējami pirmsākumi Tautas Frontes Saulkrastu nodaļas veidošanai. Šobrīd estrāde ir pulcēšanās vieta vasarā nedēļas nogalēs apmeklējot dažādus pasākumus. Katru gadu šeit notiek Saulkrastu pilsētas svētku koncerts. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
Aptuveni kilometru rietumos no bijušās Vārnavas skolas meklējami “Rudzīši”, kuros saimnieko Ēvalds Pūpols ar ģimeni. Ēvalds Pūpols lielāko savas dzīves daļu ir nodarbojies ar vīnogu audzēšanu un jaunu šķirņu veidošanu. Paugurainā Sēlijas vaļņa mežu skautā ielokā ir izveidota skaista, ainaviska un iekopta vide dažādu siltummīlošo vīnogu audzēšanai dabā, kur gandrīz hektāru lielajā vīnkoku dārzā aug ap 80 dažādu šķirņu vīnogas. Šis dārzs (nogāzes vērstas pret dienvidaustrumiem) ir viens no Latvijā lielākajiem un šķirnēm bagātākajiem vīnogu stādījumiem ziemeļu platuma grādos. Apmeklētājiem ir izveidota autostāvvieta, atpūtas un piknika vietas. Pa daudzajām tākām var iepazīt dārzu, no kura paveras skaists Sēlijas skats. Saimnieks piedāvā gida pakalpojumus un interesenti var iegūt informāciju par vīnogu audzēšanu un selekciju, iegādāties stādus, kā arī, ja bijis ražīgs gads, - degustēt pašas vīnogas. “Rudzīšos” tiek organizēti ražas svētki un citi pasākumi. |
||
|
Valkas novadā, Pedelē, atrodas saimniecība "Kalnbundas". Tajā pieejamas izjādes un pārgājieni ar zirgiem, zirgu pajūga noma (ziemā kamanas), gunskura vietas un telšu vietas |
||
|
The route brings you to Kaunas, multiple Lithuanian regional parks and allows to enjoy the landscapes of the river Nemunas. Kaunas is Lithuania’s second largest city. It is notable for its modernist architecture. The city is located at the confluence of the two largest Lithuanian rivers: Nemunas and Neris. Moving further from Lampėdžiai to Vilkija, the Forest Trail runs for two days along trails and small countryside gravel roads next to the right bank of the river Nemunas. This section is shaped by beautiful landscapes with views of the river, the waterfront meadows and small villages. Do not miss the ferry in Vilkija crossing over the river Nemunas, one of the few still in operation in the Baltic States. For the next two days from Vilkija, the Forest Trail runs through its most spectacular sections in the Dubysa Regional Park from Kirkšnovė to Šiluva with mounds on riverbanks and historical churches now and there. This regional park covers the impressive Dubysa river valley, which reaches a depth of 40 m and a width of up to 500 m. Be prepared for a rolling terrain. Next, the route will take you to the town of Šiluva – the Catholic pilgrimage site – and to the Kurtuvėnai Regional Park. It is among the most forested areas of Central Lithuania; thus, the regional park with its glaciated valleys is a wonderland of forests, waters and wetlands. The Forest Trail leads along small forest paths, tourist trails, beautiful tree alleys and wetlands. The walk ends in Šaukėnai village, from where the city of Šiauliai is easily reached. |
||