Atpūta laukos
2401-2420 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Viesu māja “Mesi Tare” piedāvā iespēju nakšņot Peipusa ezera krastā tradicionālā vecticībnieku mājā, kurā viss - sākot no mēbelēm līdz pat karotēm un dakšām - ir autentisks. Viesu rīcībā - visa māja un tās pagalms. 

Ir iespējams iznomāt laivas un velosipēdus, kā arī pasūtīt somu pirti vai dūmu pirti, ir arī baļļa. Vasaras sezonā viesiem ir iespēja atpūsties ezera pludmalē. 
N/A
Veidots Vidzemes augstienes centrālās daļas kultūrainavas un ezeraiņu ainavas ar Alaukstu, Inesi, Taunu u.c. ezeriem, kā arī sugu un biotopu aizsardzībai. Vecpiebalgā atrodas daudzi nozīmīgi kultūras tūrisma objekti – Vecpiebalgas luterāņu baznīca, Vecpiebalgas pilsdrupas, Vecpiebalgas muiža un vairāku nozīmīgu Latvijas kultūras darbinieku dzīves un darba vietas, kurās izveidoti memoriāli muzeji. Ezeri piesaista makšķerniekus, bet ap Alaukstu ziemā tiek organizētas tradicionālās distanču slēpošanas sacensības. Ineša salās un pussalā izveidots Sproģu dabas liegums.
N/A

Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts.
N/A

Iespēja gardi paceļot piparkūku pasaulē. Uzņēmumā no dabīgām sulām un izejvielām taisa melleņu, upeņu, smiltsērkšķu, spinātu glazūras, kuras klāj uz pašu ceptām (roku darbs) piparkūkām. Apmeklētāji var noklausīties stāstījumu, piedalīties tematiskās nodarbībās, veidot paši savas piparkūkas, aplūkot piparkūku vīriņu izstādi, nopirkt mīklu, kā arī gatavu produkciju.
N/A

Zemnieku saimniecība "Sprogas" ir Tīcu ģimenes dārzkopības uzņēmums, kura saknes veidojušās 90-to gadu sākumā, bet strauju attīstību tas ieguvis pēdējo desmit gadu laikā. Jau iepriekš "Sprogās" saimniekots ar vērienu – audzētas zemenes, narcises, lefkojas. Saimniecības vadītājs Ivars Tīcs darbošanās prieku dārzniecības jomā mantojis vairākās paaudzēs. "Sprogas" nodarbojas ar vasaras puķu stādu, augļu koku, dekoratīvo stādu,  augļu un ogu audzēšanu.
N/A

Mākslinieka un koktēlnieka Antano Česnulio koka skulptūru parks atrodas Naujasodė ciematā, aptuveni 3 km attālumā no Druskininku pilsētas. Ekspozīcija tiek regulāri atjaunota ar jauniem darbiem.
N/A

Atrodas Ventas kreisajā krastā aiz Kuldīgas Senā ķieģeļu tilta, Pils ielā 4. Par būvmateriāliem ēkas celtniecībai (1735. g.) kalpoja izpostītās hercoga pils laukakmeņi, bet pašu namiņu uzbūvēja uz terases, kas ir pēdējā līdz mūsdienām palikušā Kuldīgas pils mūra fragmenta palieka. Pils sarga namiņu (saukts arī par Bendes namiņu) pārbūvēja 19. gs. Apskatāms no ārpuses.
N/A

Mūsdienās redzamo (pēc skaita – trešo) baznīcu cēla laikā no 1835. - 1837. g. (ampīra stilā) Mārča Sāruma vadībā. Arī šīs ēkas projektēšanā par paraugu bija ņemts Pievolgas vācu baznīcu veidols, tādēļ tā līdzīga Dzērbenes luterāņu baznīcai. Dievnama altāri rotā Otto Donnera fon Rihtera glezna “Kristus debesbraukšana” (1898. g.). E. Martina firmā būvētās 10 reģistru ērģeles (1901. g.) darbojās arī šodien. Pie Drustu baznīcas atrodas 1932. g. atklātais un formās iespaidīgais (E. Kuraua firmas veidots) granīta piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Nelielā baznīcas sienas nišā novietota piemiņas plāksne komunisma terora upuriem.
N/A
Zviedru skansts (Kuces kalns, Jumpravas kalns).Viduslaiku nocietinājums. Valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Zviedru skanste (Jumpravas kalns, Kuces kalns) – viduslaiku nocietinājums. Piemineklis atrodas Staru ciemā 450 m uz A no Atspuku dzirnavām, 70 m uz DA no Jumpravmuižas drupām. Tas ierīkots plašas augstienes tagad priedēm noaugušajā DA nogāzē. Šeit atrodas ar 0,7 – 1 m dziļu grāvi ārpusē un 1 – 1,5 m augstu valni iekšpusē norobežota teritorija. Nocietinājumu rietumu gals postīts ar jaunizveidoto ceļu uz Jumpravmuižas drupām.
N/A
Ap 400m garš un līdz 16m augusts atsegums upes kreisajā krastā.
N/A

Dievnams celts (1851. g.) un vēlāk (1876. g.) paplašināts. Tas tika sagrauts 2. Pasaules kara laikā un pēcāk atjaunots. Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai to izmantoja par skolas sporta zāli. Pēc draudzes darbības atsākšanas (1989. g.) sākās arī baznīcas un ar to saistīto tradīciju atdzimšana. Apskatāma no iekšpuses.
N/A

Kuģinieku drošībai 1875. g. celtā bāka stipri cieta 1. pasaules kara laikā. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc atjaunošanas 1922. g. Bākas uguns atrodas 21,3 m v.j.l. un tās detaļas savulaik vestas no Francijas. Pie bākas ieejas 1975. g. uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Pie bākas atrodas bijušās padomju armijas militārās bāzes atliekas.
N/A

Atrodas 2,5 km ziemeļos no Krūtes. Neliela izmēra guļkoku ēka ar dēļu apšuvumu, sākotnēji celta 1642. gadā. Tās no ķieģeļiem celtais tornis atjaunots pēc 2. pasaules kara. Baznīcas iekārta – altāris (17. gs. 2. puse), nezināma autora altārglezna „Kristus pie krusta” (17. gs.) un bagātīgi ornamentētā kancele (1642. g.) ir nozīmīgi manierisma laika pieminekļi.
N/A
Vecākais Latvijas dendrārijs, kura stādījumus plānojis un veidojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians fon Siverss (1857. – 1919.). Jāatzīmē, ka līdz 1. pasaules karam sugu skaits parkā ir bijis divas reizes lielāks. Augu stādījumi ir grupēti pēc to dabiskās augšanas vietas – dažādiem pasaules ģeobotāniskiem rajoniem. Parkā ir izveidoti pastaigu celiņi, bet pie augiem izvietotas plāksnītes ar sugas nosaukumu latviešu un latīņu valodā. Apmeklētāji var apskatīt strūklaku, kas darbojas no otrdienas līdz svētdienai (no 11 00 – 23 00, katru pilnu stundu pusstundas garumā). Rīgas – Daugavpils šosejas otrā pusē atrodas Skrīveru Mežaparks ar pastaigu takām.
N/A

Atrodas 0,9 km no Jaunpiebalgas muižas pils, Jaunpiebalgas centra virzienā. Redzot šo ēku, nav jāpārliecina, ka tā ir viena no garākajām Vidzemē. Tik gara, ka grūti pat „iedabūt kadrā”.
N/A
1 diena

Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas sākumā apmeklējiet savvaļas dzīvnieku parku, kura voljēros dzīvo ~ 200 dambriežu. Tālāk dodieties uz saimniecību, kur aug vairāk nekā 100 augu sugu un šķirņu -  ekskursija pa saimniecību, augu stādu iegāde, tēju, augļu un ogu degustācijas. Pēc tam apmeklējiet Skrīveru pārtikas kombinātu, kurā iespējams iegādāties gardās Gotiņkonfektes un doties ekskursijā. Brauciena noslēgumā - Skrīveru mājas saldējums ar stāstījumu par saldējuma gatavošanu un degustāciju.
N/A

Dole ir lielākā no Daugavas salām. No ZA to ieskauj straujie Daugavas, bet no DR - mierīgie un pamazām aizaugošie Sausās Daugavas ūdeņi. Salai piešķirts dabas parka (īpaši aizsargājama dabas teritorija) statuss. Tas dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt pēc Rīgas HES celtniecības atlikušās Doles salas ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Vēl viens parka izveides mērķis – veicināt sabiedrības izziņu un atpūtu. Viens no zināmākajiem Doles salas apskates objektiem ir Daugavas muzejs, kas iekārtots Doles muižas dzīvojamā ēkā. Muzeja krājumā atrodas ~ 13 000 dažādu eksponātu, - Doles salas un Daugavas krastu vēstures liecinieki - baltu un lībiešu apģērbi, darbarīki, sadzīves priekšmeti. Ekspozīcija iepazīstina ar Daugavas kā nozīmīga ūdensceļa un ar to saistīto transporta līdzekļu un plostnieku vēsturi. Doles muižas parkā izvietota muzeja brīvdabas ekspozīcija ar nēģu taču un lašu zvejas aizsprosta rekonstrukciju un zvejas rīku kolekcija. Pie muzeja stāvajā Sausās Daugavas krastā atrodas dolomīta atsegums. Salas DA daļā Daugavas krastā pie Bēčiem apskatāmas Vecdoles pilsdrupas.
N/A
Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, plašo purvu masīvu, mitro mežu (piemēram, dumbrāju) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (konstatētas 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām augu sugām) un dzīvnieku, īpaši ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis, kā arī citi – Zaļais purvs, Raganu purvs. Lielie purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu izplūdes un ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas savulaik bija slavenā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Parka galvenie kultūras un vēstures objekti ir saistīti ar piekrastes kā atpūtas un veselības atgūšanas vietas izmantošanu. Parka teritorijā ir izveidotas izglītojošas dabas takas, velo un kājāmgājēju maršruti, putnu vērošanas torņi u.c. Parka apmeklētāju un informācijas centrs atrodas atjaunotajā Ķemeru „Meža mājā”.
N/A

"Pajumte" ir mājīga un viesmīlīga kafejnīca Alūksnes centrā, Pils ielā 68. "Pajumtes" piedāvājums ir ļoti plašs - sākot no salātiem, uzkodām, zupām un beidzot ar dažādiem gaļas ēdieniem, picām un desertiem. Ir padomāts ne tikai par gaļēdājiem, bet arī par veģetāriešiem. Ir arī īpašā ēdienkarte bērniem.
Kafejnīcas pavāri nemitīgi pilnveidojas, lai atklātu jaunas garšu nianses. Tāpat "Pajumte" ļaujas jauniem izaicinājumiem, drosmīgi eksperimentējot ar eksotiskiem produktiem un novatoriskiem dizaina risinājumiem. Ja savā ēdienu izvēlē esi konservatīvāks un nevēlies eksperimentēt, droši konsultējies ar viesmīlēm, viņas ieteiks un piedāvās tieši Tev atbilstošāko produktu kombināciju.
Kopš 2018.gada janvāra kafejnīca "Pajumte" darbojas arī Alūksnes Kultūras centra telpās, pasākumu laikā piedāvājot kafiju, atspirdzinošus alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un sāļās un saldās uzkodas.
 
N/A
Nautrēnu novadpētniecības muzejs. Pastāvīga ekspozīcija par kultūrvēsturiskā novada, skolas un draudzes vēsturi.
Darba laiks: pēc pieteikuma