| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Bijušais Baltijas ledus ezera senkrasts. Varam tikai iedomāties ainavu pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad Kurzemes pussalu klāja tundrai līdzīga veģetācija un pret stāvo senkrastu triecās ledaina ezera viļņi, kuros peldēja dažāda lieluma aisbergi. Mūsdienās vairāk nekā 20 km garā (Slīteres nacionālā parka teritorijā – ap 9 km garš posms) un līdz 42 m augstā krauja ir viena no iespaidīgākajām šāda veida reljefa formām Latvijā. Tās piekājē plešas Piejūras zemienes Irves (nosaukums tiek skaidrots ar lībiešu „īrva, īra" – „stirna") līdzenums – kādreizējais Baltijas ledus ezera dibens. Zilo kalnu krauju daudzviet šķērso nelielu strautu un upīšu (Pitragupe, Lorumupe, Kaļķupe, Mazupe u.c.) ielejas, veidojot sazarotas un pat ļoti sarežģītas gravu sistēmas, kas īpaši iespaidīgas izskatās bezlapu periodā. Daudzviet gan pašas kraujas, gan to šķērsojošo gravu un to sānu gravu krastos atsedzas pārsvarā neliela izmēra Narvas svītas smilšakmens atsegumi. Tie ir Latvijā vecāki nogulumieži, kas dabisku atsegumu veidā parādās virszemē. Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, visā Zilo kalnu garumā ir tikai dažas vietas ar plašākiem skatu punktiem (skatu tornis pie Dundagas – Mazirbes ceļa, skats no Šlīteres bākas, skats no Mežlīdumiem) un vietas, kur var patiesi izbaudīt senkrasta varenību (skati uz Zilo kalnu krauju un gravām pie Cirstes – Mazirbes ceļa, Cirstes – Riepaldu ceļa, Mežlīdumu un Vīdales - Melnsila ceļa). Te vērts atbraukt arī pavasarī, kad Zilo kalnu nogāzes slīgst mežloku (lakši) spilgtajā zaļumā. |
||
|
Vecpiebalgas centrā, Bērzkroga – Madonas ceļa malā redzams dīķis, kurā audzē dažādu šķirņu un krāsu ūdensrozes. Te var noklausīties saimnieka stāstā par to, kā radusies tik populārā „tautas dziesma” par Vecpiebalgas ūdensrozēm. Stādu iegāde un praktiski padomi. Kamēr vecāki klausās stāstus, bērni var pabarot karūsas, kas ēd no rokas. |
||
|
Skatu tornis atrodas Mērsraga piejūras pļavā – Jomiņā (Latvijas piekrastē – reti sastopams biotops) – ziemeļos no Mērsraga ostas. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan arī dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas. |
||
|
Ganāmpulkā ap 200 kaziņas. Saimnieks ar vieglu humora pieskaņu pastāsta par dzīvi ar kazām Latvijā un Eiropā, kazu siera pagatavošanas un garšas noslēpumiem, uzaicina uz sieru degustāciju, kuru ir iespējams pēc tam iegādāties. „Lielgrodēs” gatavotais kazu siers ir ne vien veselīgs, bet arī ļoti gards. |
||
|
Igaunijas vizuāli izteiksmīgākais karsta lauks 125 ha platībā ar dažādām karsta procesu izpausmēm – pazemes strautiem, Jēlehtmes (Jõelähtme) upes sausgultni, karsta avotiem, piltuvēm, gravām, alām, pamatiežu atsegumiem, savdabīgu akmens „sēni” u.c. Pavasaros tas applūst, bet mazūdens periodā labi apskatāmas minētās karsta formas.
|
||
|
Ģimenes restorāns "Ūdensroze" atrodas Vecpiebalgas tirgus laukumā iepretim luterāņu baznīcai. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, pārdod „Piebalgas kūpinātavas” produkciju. Ēdienkartē dažādos veidos piedāvā nobaudīt Piebalgas jēru. |
||
|
Vastselīnas bīskapa pils vēsture iesniedzas 14. gadsimtā, un līdz 17. gadsimta beigām pils kalpoja par diženu robežcietoksni starp Krieviju un Eiropu. Pili sagrāva 1702. gadā Ziemeļu kara laikā. Viduslaikos bīskapa pils bija viena no katoļu svētceļotāju iecienītām apmeklējumu vietām. Bijušajā Piiri (Robežas) kroga ēkā ir atvērts apmeklētāju centrs, kurā varat iepazīties ar pils dažādu laiku vēstures ekspozīcijām, uz vietējām leģendām balstītu izstādi, rokdarbu darbnīcām, noklausīties koncertus un noskatīties uzvedumus. Te var ietērpties viduslaiku apģērbā un piedalīties pils laužu svētku mielastā. |
||
|
Cesvainē ir senas siera darināšanas tradīcijas, jo „Cesvaines piens” ir veidojies uz vēsturiskās Cesvaines muižas pienotavas bāzes. Uzņēmums ražo sviestu, biezpienu, sieru, mājas sieru, skābo krējumu. Produkciju var iegādāties ražotnei blakus esošajā veikaliņā „Pie Arkas”. |
||
|
Saimniecībā žāvē cūkgaļu, taisa asinsdesas un ražo citus gaļas izstrādājumus. Saimnieks piedāvā ekskursiju un žāvējumu iegādi. |
||
|
Lietuvas resnākais parastais ozols (Quercus robur). Tā apkārtmērs ir sasniedzis 9,4 m (Latvijas Kaives ozola apkārtmērs – 10,18 m).
|
||
|
Netālu no Otepää, brīnumskaistā vietā, mežu un kalnu ielokā jūs gaida Cantervilla pils. Lieliska vieta atpūtai ar ģimeni. Bērnus gaida liels rotaļu parks. Restorānā iespējams ieturēt gan romantiskas maltītes, gan semināru pusdienas. |
||
|
Rekovas dzirnavas ir unikāla vieta pašā austrumu pierobežā. “Pirmajā stāvā bija miltu malšana un otrajā stāvā apstrādāja vilnu. Dzirnavas pastāvēja līdz 1980.gadam. Vēlāk ēka nevienam nepiederēja, lietus ietekmē iebruka jumts un faktiski viss bija sadrupis. 2016.gadā zemnieku saimniecības “Kotiņi” saimniekam Aldim Ločmelim radās iespēja iegādāt ēku un saliekot galvas kopā, radās ideja, ka ēkā varētu būt vietējās produkcijas veikaliņš.” Majestātiskā trīsstāvu pamatīgu laukakmeņu mūra ēka, kas atrodas pašā Balvi-Viļaka ceļa malā, ir sākusi dzīvot jaunu dzīvi, kur ikvienam ir iespēja nobaudīt vietējo Latgales produktu garšu dažādā izpildījumā. Dzirnavu saimniece - viena no īstajām latvju saimniecēm Vija Kuļša uzņem tūristu grupas, kurām piedāvā nobaudīt vietējo Latgales produktu garšu dažādā izpildījumā. Ēdienkarte sastāv no piedāvājuma vegāniem, veģetāriešiem un klasiskās ēdienkartes. Viena no galvenajām ēdienu sastāvdaļām ir zs “Kotiņi’’ ražotā produkcija. Ir iespēja pieteikt un darboties arī Meistarklasēs. Tiek piedāvāvāts ēdiens no linsēklām, linu eļļa, dažādi salāti, ko var gatavot ar linu eļļu. Linsēklas izmanto pašu ceptā maizītē, sāļajā baltmaizē ar linsēklām. Linsēklas Rekovas dzirnavu ēdienkartē ir tikai viena no izejvielām, bet tieši tās ir centrālais varonis jaunajā Ziemeļlatgales kultūrvēsturiskā tūrisma piedāvājumā “Linu ceļš Ziemeļlatgalē”. |
||
|
Atrodas Viesītes centrā, Raiņa ielā 14. Piemiņas plāksne uz Zaļās koka mājas vēsta, ka laikā no 1902. – 1914. gadam te dzīvojis izcilais latviešu ķirurgs, akadēmiķis un profesors Pauls Stradiņš (1896. – 1958.). Piemiņas istabā apskatāmi eksponāti, kas saistīti ar P. Stradiņu un viņa dzimtu. Šobrīd piemiņas istaba ir slēgta. Plānots, ka 2013. gada tūrisma sezonā tā jau atradīsies bijušajā Viesītes skolā Peldu ielā 2.
|
||
|
Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām. |
||
|
"Cēsu maize" atrodas pašā Cēsu sirdī, Rīgas ielā 18. Gatavo maizi no Latvijā bioloģiski audzētiem graudiem un ar dabīgo ieraugu. Piedāvājumā ir tādi produkti kā: Plēkšņu kviešu (spelta) pilngraudu maize, Kviešu pilngraudu maize ar saulē kaltētiem tomātiem un olīvām, Kailgraudu miežu "IRBE" rupjo miltu maize un Plēkšņu kviešu (spelta) saldā maize. Apmeklētājiem ir iespēja piedalīties maizes degustācijā, iegūt vērtīgu informāciju par tās cepšanu, graudaugiem, vēsturi, ieraugu, u.c. |
||
|
Dundagas pili ieskauj parks, kura pirmsākumi ir meklējami jau 17. gs. Tam cauri tek Pāces upīte, kuras uzdambējums veido Dundagas dīķi. Tajā atrodas senatnē (vēl pirms pils būvniecības) mākslīgi veidota sala - Kalnadārza pilskalns. Tam iepretim (dīķa austrumu krastā) atrodas Dundagas pilskalns. Parkā joprojām zaļo (daži lielākie zari ir nolūzuši) t.s. “Rubļa ozols”, kura attēls bija uz 1919. g. izdotās Latvijas simts rubļu naudaszīmes. Parkā uzcelta estrāde. |
||
|
Vizuāli iespaidīgākā Baltijas valstu piekrastes klints siena (līdz 24 m augsta). Aukstās ziemās šeit veidojas fantastiski leduskritumi. Pakri bāka. |
||
|
Vietējas nozīmes aizsargājams dižkoks
Tukuma ielas malā iepretim Jūrmalas pirmsskolas
izglītības iestādei „Pienenīte”.
|
||
|
Garšu istabā nobaudīsiet labākās alus ķēķa Pihtla garšas, tradicionālo Saaremaa mājas alu, kā arī Saare sieru, Fresko saldējumu, ābolu limonādi un citus vietējos labumus. |
||
|
Zemnieku saimniecība „Vilciņi-1” atrodas Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā, tā dibināta 1992. gadā uz 74 ha mantojumā atgūtās zemes. Šobrīd tiek apstrādāti (specializācija – graudkopība) ~ 2200 ha zemes. Saimniecībā strādā ar precīzās lauksaimniecības metodēm, kas palīdz ekonomēt līdzekļus, samazināt lauksaimniecības negatīvo ietekmi un veicināt vides maksimālu saudzēšanu. Papildus tiek sniegti tehnikas un transporta pakalpojumi. Z/s „Vilciņi1” ir kooperatīvās sabiedrības „LATRAPS” un Zemnieku Saeima biedrs. Saimniecība sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Zaļenieku komerciālo un amatniecības vidusskolu un Latvijas Jauno zemnieku klubu, organizē seminārus un konferences - izglīto studējošos jauniešus, lauksaimniekus un citus interesentus, kā arī pieņem darbā studentus, kuri ir gatavi studijās iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiskajā darbā. Līdzdarbojas SIA AgTech un SIA Agitis – atpūtas komplekss Rožmalas. |
||