Krēslainajā muižas pagrabā var noklausīties stāstījumu par mājas vīna izgatavošanas mākslu un degustēt rabarberu, upeņu un zemeņu vīnu kopā ar apkārtnē saražotajiem lauku labumiem (siers u.c.). Vīns tiek gatavots, izmantojot vietējo zemnieku saražoto produkciju.

Baltijā lielākās HES celtniecību uzsāka 1961. g., bet pabeidza 1966. g. Tajā uzstādīto 10 hidroagregātu projektētā jauda bija 825 MW. Pļaviņu HES tiek uzskatīta par unikālu, jo pirmoreiz HES būvniecības praksē tā konstrukcija tika balstīta uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar maksimālo spiedienaugstumu - 40 m! Pļaviņu HES ēka ir apvienota ar ūdens pārgāzi, zem kuras atrodas Latvijas garākais tunelis - Enerģētiķu iela. 20. gs. deviņdesmitajos gados Pļaviņu HES rekonstruēja un tagad tās jauda ir sasniegusi 870 MW. Apmeklētāji var iepazīt mašīnzāli, skatu laukumus un HES maketu.

SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” atrodas Limbažos. Uzņēmums dibināts 1991. gadā. Maiznīca piedāvā dažāda veida rudzu maizes, kviešu maizes un konditorejas izstrādājumus.

Maiznīcas “Lielezers“ lepnums ir īsta rudzu maize un sadskābmaize, kas ceptas pēc ilgas un darbietilpīgas tehnoloģijas. Pašu dzirnavās tiek malti Latvijā audzēti rudzu un kviešu milti, bet plaucējumi tiek diennakti nogatavināti pašu darinātajos apses koka kubuliņos un raudzēti ar ieraugu. Klaipus dala un veido tikai ar rokām. Maizes ražošanu vada pieredzes bagāti maiznieka amata meistari ar palīgiem - maiznieka amata zeļļiem.

Tiek piedāvāts ražotnes apmeklējums un tikko ceptas maizes degustācija.

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atvairot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā

Salaca no ūdenstūrisma viedokļa ir interesanta upe, kurā pat mazūdens periodā priecēs krastā esošās ainavas un apskates objekti, kā arī pašas upes daudzveidība. Laivošanai pievilcīgākā ir Mazsalacas apkaime un Mērnieku – Vecsalacas posms, kur kartē redzami vietvārdi, kas saistīti ar tačiem. Tači – bijušās nēģu ķeršanas vietas ir tā unikalitāte, kas raksturīga tikai Salacai upes posmā lejpus Iģes ietekas. Mūsdienās par taču kādreizējo esamību liecina vietvārdi – Ģedertu tacis, Žvīguļu tacis u.c. Nēģu tačus būvēja vietās, kur upe ir seklāka, šaurāka, ar salām un straujtecēm bagātāka, tādēļ vietvārds „tacis” nozīmē arī interesantākus laivošanas apstākļus. Paši tači ir saglabājušies tikai upes lejtecē pie Salacgrīvas. Nakšņošana g.k. ūdenstūristu apmetnēs (teltīs). Maršruts atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Saimniecības plašajās pļavās Aiviekstes upes krastos ganās Latvijā lielākais Latvijas tumšgalves aitu ganāmpulks (~ 400 dzīvnieki). Saimniecības apskate, šķirnes aitu, gaļas, vilnas, ādu un dārzeņu iegāde.

Gārsene – Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera  kroņa muižu Gārseni 1583. gadā nopirka no Vestfāles ienākušais Gorhards Beninghauzens – Budbergs. Viņa dzimta Gārsenē valdīja 340 gadus. Gārsene – Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera  kroņa muižu Gārseni 1583. gadā nopirka no Vestfāles ienākušais Gorhards Beninghauzens – Budbergs. Dzimta Gārsenē valdīja 340 gadus. Gārsenes pils - celta 1856. - 1860.g. neogotikas stilā. Pēc fon Budbergu dzimtas vēstures materiāliem, sākumā uzcelta pils divstāvīgā daļa, bet otrs, zemākais spārns, uzcelts 1885.g. 1939.g. ēka pārbūvēta skolas vajadzībām, un no 1940.g. līdz 2015.g. tajā atradās Gārsenes pamatskola. Pilī atrodas muzejs un ekspozīcija par baronu Budbergu dzimtu, Gārsenes vēsturi, un pamatskolas vēsturi. Pils telpās apskatāma podiņu krāsns, kas ir kultūrvēstures piemineklis. Krāsns fasādi grezno Holandē ražoti, ar jūras un vējdzirnavu ainavām apgleznoti zilbalti podiņi. 2016.gada maijā tika veikta podiņu krāsns restaurācija. Pils kompleksu ieskauj 4ha liels parks, dzirnavu dīķi un meža parkā atjaunotas un uzlabotas barona laika pastaigu takas, kas vijas gar Dienvidsusējas krastiem. Visas sezonas garumā pilī apskatāmas mākslas un izzinošās izstādes.

Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš.

Ap 9 m augstais, no lieliem laukakmeņiem veidotais krāvums ir sava veida piemineklis Krišjānim Baronam un viņa veikumam latviešu tautas labā. Valpenes muižā dzīvoja K. Barona māte un nākamais Dainu tēvs. Akmeņos iekalti zudušo māju vārdi. To virziens akmeņu piramīdā norāda kādreizējo māju atrašanās vietas. Valpenes piramīdas krāvuma idejas autors bija Imants Ziedonis, bet izpildītājs - tēlnieks – Vilnis Titāns.