Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā. Jau no 19. gs. sākuma tas ceļojošo kāpu dēļ ir vairakkārt mainījis savu atrašanos un tagadējā vietā pastāv aptuveni gadsimtu. Ciematā uz dzīvi apmetās smilšu kāpu apbērto Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciema iedzīvotāji. Kuršu kāpu mazākā ciema kultūrainavu veido gan gadsimtu vecas koka dzīvojamās ēkas, gan arī mūsdienās celtās. Kā vienas, tā otras kalpo g.k. kā vasarnīcas un viesu izmitināšanas vietas.

Baltā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. No tās paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Baltā kāpa veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim.
Saulkrastu Baltajā kāpā uzstādīti vairāki vides objekti: “Ieejas vārti”, kas veidoti kā stilizēts Baltās kāpas siluets un uz tiem izvietota informācija par jūras piekrasti un Balto kāpu, ežu mamma Frīda un zaķis Fredis, kuri mudina apmeklētājus būt tīrīgiem un nemēslot dabā, kā arī doties dabā klusi – netrokšņojot,  kukaiņu ceļš, kas šķērso apmeklētājiem veidoto taciņu, pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt rosās ļoti aktīva dzīvība – dažādi kukaiņi, kurus bieži pat nemanām, klausīšanās ierīce taures formā, ir veidota tā, lai varētu ieklausīties niansēs, kas veidojas no jūras viļņu un priežu šalkoņas. No Baltās kāpas līdz Saulkrastu centram vijas Saulrieta taka apmēram 4 km garumā. 

Amatnieces darina māla traukus, vāzes, svečturus, lukturus, dārza keramiku un sīkplastikas izstrādājumus. Interesanti ir māla trauki ar koka osām. Piedāvā ekskursiju, podnieka darba vērošanu, iespēju pašam sēsties pie virpas, kā arī iegādāties jau gatavo produkciju.

Slocene plūst cauri Valguma ezeram un Mazezeram un tālāk ietek Kaņiera rietumdaļā, veidojot sazarotu un purvainu deltu, kur izveidots sezonāls liegums putnu aizsardzībai. Upes krastos plešas mitrāji un tie daudzviet ir grūti pieejami. Pirms izraka Starpiņupīti – Kaņiera savienojumu ar Rīgas jūras līci (ūdens līmeni regulē ar slūžām), Slocenes ūdeņi plūda pa tagadējo Vecsloceni līdz pat Slokai, kur ietecēja Lielupē. Laivošanai ar kanoe laivām izmantojams ir tikai Vecslocenes posms augstā ūdens līmenī no Vecā Ķemeru ceļa līdz ietekai Lielupē. Slocenes posms no Milzkalnes līdz Valguma ezeram nav braucams daudzo kritušo koku dēļ. Savukārt, pie Starpiņupītes ietekas jūras līcī pavasaros ir laba putnu vērošanas vieta.

Silmači ir neliela ģimenes saimniecība, kur no pašu kazu piena top dažādi kazas piena sieri. Siera gatavošana apgūta pakāpeniski – apvienojot vietējās lauku sētas tradīcijas ar zināšanām un pieredzi, kas gūta, pētot un mācoties gan Latvijā, gan ārpus tās.

Sieri

Dažādi kazas piena sieri – no svaigiem un maigiem līdz izteiksmīgiem, kūpinātiem un ilgi nogatavinātiem cietajiem sieriem. Piedāvājumā ir gan klasiskie svaigie sieri, gan sieri ar garšaugiem, kā arī kūpināti sieri ar bagātīgu garšu.

Kā top siers

Siers top no kvalitatīva kazas piena, kas nāk gan no pašu ganāmpulka, gan no uzticama vietējā piena ražotāja. Kazas tiek audzētas lauku vidē un barotas ar dabīgu, pašu sagatavotu barību, kas tieši ietekmē piena garšu un kvalitāti. Siers tiek gatavots no svaiga piena, rūpīgi kontrolējot katru soli – no slaukšanas līdz nogatavināšanai. Katrs siers top ar rokām, ļaujot pienam saglabāt savu dabisko raksturu un pārtapt izteiksmīgā, niansētā garšā.

Svaigie sieri tiek gatavoti pēc vienkāršām, paaudzēs mantotām metodēm, savukārt puscietie un cietie sieri top, iedvesmojoties no senām itāļu un pat Senās Romas laiku receptēm, piešķirot tiem savu raksturu un garšu.

Apmeklētājiem

Iespējams iepazīt kazu saimniecību un siera tapšanas stāstu no pirmavota. Sezonā no aprīļa līdz oktobrim var piedalīties degustācijās, nogaršojot dažādus kazas piena sierus un citus saimniecībā radītos produktus. Apmeklētāji var satikt kaziņas un kazlēnus, uzzināt vairāk par to ikdienu, dzirdēt saimniecības stāstus un kuriozus, kā arī nesteidzīgi izbaudīt lauku vidi. Mazākajiem viesiem pieejams rotaļu laukums.

Tiek piedāvātas arī meistarklases nelielām grupām – no kazas pupa līdz galdam, ļaujot izsekot visam siera, sviesta, biezpiena tapšanas ceļam.

Kur iegādāties sierus

Saimniecībā uz vietas.

Piegāde maršrutā Gulbene–Sigulda–Rīga–Ādaži, kur produktus var saņemt, iepriekš pasūtot.

Gulbenes Zaļajā tirdziņā un Slow Food Straupe tirdziņā.

Viesu nama saimniece, ārste-homeopāte-fitoterapeite, ekoloģiski audzē ārstniecības un dziedniecības augus. Ārstniecības augu saimniecībā notiek izglītojošās programmas pieaugušajiem un bērniem, ir plaša bibliotēka veselības jautājumos. Tiek aicināti visi, kas vēlas sevi palutināt ar ārstniecības augu vannām, to tējām, krāsu terapiju, aromterapiju, piedalīties veselīga uztura vai ārstniecības augu vākšanas nometnēs. Pirtī-dziednīcā norisinās veselības veicināšanas un skaistuma procedūras.

Tūristu grupām (sākot no 10 cilvēkiem) labierīkotā telpā piedāvā dažādu mājas vīnu (kopā – 23 veidi), ko taisa no augļiem un ogām, - degustāciju (trīs vienā reizē). Stāsta par vīna darīšanas tehnoloģiju, tā izmantošanas un baudīšanas tradīcijām.

Izstrādātā karjera teritorijā tiek piedāvāta labiekārtota atpūtas vieta pie ūdens ar 2 volejbola laukumiem, šūpolēm, ūdens batutu, piepūšamo atrakciju, grilvietām, galdiem un soliem. Atsevišķā karjerā tiek piedāvāta zivju zveja - foreles, karpas, palijas, sami u.c. Zivis šefpavāri uz vietas var Jums pagatavot, cept, uzvārīt zivju zupu. Zvejniecība notiek visu gadu. Papildu piedāvā ēdināšanas pakalpojumus.

Dabas liegums ietver ezera austrumdaļu ar Lāņupes ietekas rajonu un ezera ZA un DA daļai pieguļošās krastu teritorijas. Tas veidots ezera apkārtnē esošo palieņu pļavu un putnu aizsardzībai. Lai apskatītu dabas liegumu, nav jādodas tā teritorijā! To var lieliski izdarīt piestājot Vecpils – Rāvas – Aisteres ceļa malā, no kura paveras plaša ainava uz ezeru ar Grobiņas vēja ģeneratoru parka baltajiem rotoriem fonā. Ezera krasta nogāzes, kas neatrodas dabas lieguma teritorijā ir vieta, no kuras vislabāk pārskatāma teritorija potenciālajiem putnu vērotājiem. Dienvidos no lieguma atrodas Durbe – pēc iedzīvotāju skaita Latvijas mazākā pilsēta.

Kaļķainais zāļu purvs izveidojies periodiski aplūstošā starpkāpu ieplakā, kas ir nozīmīga daudzu aizsargājamu augu sugu dzīvotne. Zāļu purvs ir dažviet pārskatāms no mežainajām kāpām, kas purvam pieguļ no dienvidaustrumu puses.