| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Vasaras sezonā tiek piedāvāti braucieni ar plostu un laivām, nometnes bērniem, teritorija pasākumu organizēšanai, kempings nakšņošanai. Ziemas sezonā "Baiļos" atrodas slēpošanas centrs - kalnu slēpošanas trases, slēpošanas un snovborda inventāra noma, instruktoru pakalpojumi. Ēdināšanas piedāvājums kafejnīcā vai “Jurtā”. |
||
|
K. Valdemāra bibliogrāfijā ir zināms fakts, ka 1839. gada vasarā Lubezeres tautskolas skolotāji un skolēni dažas dienas pavadīja jūrmalā, - 19 verstis attālajā Rojas ciemā, kur vēlāk ar Valdemāra starpniecību tika uzcelta jūrskola. Šī pirmā satikšanās ar jūru atstāja uz zēnu elpu aizraujošu, neaizmirstamu iespaidu. „Jūras dižans izskats tik vareni sagrāba jaunekļa garu, ka tas visas trīs dienas gandrīz neko citu nedomāja kā par dižano jūru, pie kā ar bērnišķīgu drošumu jau toreiz tūlīt sataisīja plānu jeb projektu, kādā vīzē varētu Rojas upē ietaisīt dziļāku ostu, lai tur palielas laivas un mazi kuģi varētu ienākt.” Kr.Valdemārs. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Otrs Latvijas un Baltijas resnākais koks. Koka stumbrā liels un vaļējs dobums. Kā jau šāda izmēra koki, tas cietis no zibens. Ainavisks un apjozts ar koka sētiņu.
|
||
|
Jau minētā izziņas taka (no ziemeļu puses) savieno Ginuču pilskalnu ar Ladakalni. Tas ir pieejams arī no rietumu puses, kur izveidots autostāvlaukums un kāpnes (ir padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). No Ladakalna plakuma paveras (īpaši, pēc pēdējās attīrīšanas) viena no skaistākajām nacionālā parka ainavām uz vairākiem ezeriem un Augštaitijas augstienes pauguraini. Stāsta, ka no Ladakalna var redzēt sešus ezerus? Redzamo ezeru skaits var atšķirties bezlapu un veģetācijas periodā. Paņemiet karti un pārskaitiet! Pastāv uzskats, ka šis ir sens pagānu kulta kalns, kur upurēja dievietei - pasaules radītājai Ladai. |
||
|
Viens no lielākajiem Latvijas vīnogu dārziem, kurā audzē > 50 vīnogu šķirnes. Saimnieks novadīs ekskursiju ar stāstu un konsultācijas par vīnogu audzēšanu, degustācijas un stādu iegādi. |
||
|
Interesantā būve, kurai Baltijas valstīs grūti atrast līdzinieku, ir meklējama 2 km ziemeļaustrumos no Kirblas (Kirbla). 307,8 m garo arkveida tiltu pāri Kazari upei (Kasari jõgi) uzcēla 1904. g. deviņu mēnešu laikā. Tajā brīdī to uzskatīja par Eiropas garāko šāda tipa dzelzsbetona tiltu. Tagad to var šķērsot tikai ar kājām vai ar divriteni. Tumšajā diennakts laikā tilts ir skaisti izgaismots! Tā ievērojamais garums ir skaidrojams ar apstākli, ka pavasara palos Kazari palienes applūst lielās platībā. |
||
|
Celta 1933. g. vietējai brāļu draudzei. Baznīcā atrodas glezna “Kristus” (1850. g.) un Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša 1920. g. darinātās ērģeles. Mūsdienās dievnamu izmanto Bārtas draudze. Pie baznīcas novietots akmens apkaimes represētajiem iedzīvotājiem. |
||
|
Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks. |
||
|
Restorāns "Olīve" atrodas Liepājas dienviddaļā. Restorānam ir „atvērta” tipa virtuve, kur klienti var vērot pavāru darbošanos. Latviešu virtuve: baraviku zupa, zivju zupa, plānas un kartupeļu pankūkas, jēra karbonāde, grillēta cūkgaļas fileja, tvaicēta teļa mēle, jēra stilbiņš, biezpiena kārtojums. Īpašais ēdiens: mencu zupa „Olīves” gaumē vai īpašā saldējuma kūka. |
||
|
Karulas nacionālā parka lielākais ezers - 2,8 km garš, līdz 1 km plats. Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas parka apmeklētāju centrs. 5,5 m dziļais ezers ir gan zivīm, gan nostāstiem bagāta vieta. Ezera un tuvākās apkārtnes iepazīšanas nolūkā ir izveidota 3,5 km garā Ehijerva taka (Ähijärve teerada). Tās sākums atrodas pie iepriekš minētā apmeklētāju centra, kur izveidota atpūtas vieta un atraktīvs bērnu spēļu laukums. Taka sākumā ved gar ezera krastu, nelieliem mitrājiem un meža ceļiem, kas izmantoti iepriekšējos gadsimtos. |
||
|
Klinšainā vairākpakāpju kāple - t.s. Ziemeļigaunijas glints, kas ar pārtraukumiem stiepjas gar Igaunijas Somu līča piekrasti (ieskaitot arī dažas salas), ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Tās ģeoloģiski un ainaviski izteiksmīgākais posms ir Sakas – Ontikas – Toilas klints, kas ~ 22 km garumā veido neparastu dabas vidi ar maksimāli 53 m augstu atsegumu kompleksu un mazskartu meža masīvu tā nogāzēs, kur redzami Kembrija un Ordovika perioda nogulumieži – māli, smilšakmens, kaļķakmens u.c. Pie Valastes pāri klintij traucas līdz 24 m augstais Valastes ūdenskritums (Valaste juga). Īpaši iespaidīgs ūdenskrituma kanjons ar leduskritumiem izskatās pēc ilgāka sala! Sezonāli ūdenskritumi (8 – 10 m augsti) ir meklējami arī pie Ontikas un Toilas ciemiem.
|
||
|
Skaistā ēka atrodas Lizuma centrā. Lizuma muižas īpašumi piederējuši dažādām dzimtām – vācbaltiešiem Tīzenhauzeniem, Malamiem un Volfiem. 1836. g. muižu iegādājas barons Otto Gotlībs fon Volfs, kura laikā muižas pils iegūst tagadējo veidolu – Tjudoru neogotikas stilu ar poligonālu torni. Jau no 1937. g. pilī izvietojusies Lizuma skola, kas ir viens no iemesliem, kādēļ saglabājusies ne tikai pati ēka, bet arī atsevišķi interjera elementi kāpņu telpā, Zilajā (Mednieku) zālē u.c. Pili ieskauj parks, kur atrodas muižas saimniecības ēkas – mūra klēts (te kultūras nams), 1876. g. celtais zirgu stallis (sporta halle), kalpu un dārznieka namiņš u.c. Bijušajā spirta brūzī ražo Gotiņas konfektes. Pils tornī izveidots Lizuma vidusskolas veidotais novadpētniecības muzejs. |
||
|
Mostes muiža ir izvietojusies Mostes ezera krastā. Apkārtni grezno ne tikai kungu māja, bet arī vērienīgais historicisma stilā būvētais palīgēku komplekss. Muižas kompleksā ietilpst angļu stilā ierīkotais parks. Kungu mājā tagad atvērta skola, savukārt, atjaunotajā muižas kokapstrādes darbnīcā Mostes muižas viesu nams, bet bijušajā zirgu stallī darbojas Restauratoru darbnīca. Muižas pārvaldnieka mājā atrodas Mākslas un sociālās prakses centrs, bet bijusī lopu kūts ir pārveidota par koncertzāli. |
||
|
Kambīze "Pie Laša kundzes" atrodas pie Salacgrīvas tūrisma informācijas centra – vēsturiskajā zivju ledus pagrabā. Jūrniecības tēmai atbilstošs interjers. Latviešu virtuve: Aukstā biešu zupa, jūras zivju zupa, zivju un dārzeņu sacepums, šokolādes desa, pankūkas ar zemeņu ievārījumu, kvass. Īpašais ēdiens: Ceptas un grilētas zivis – asari, butes, zandarti. |
||
|
Atrodas rietumos no Kuldīgas pilsētas centra, netālu no Kuldīgas apvedceļa. Lēnās apkalpošanas krodziņš, kur ēdienu gatavo uz dzīvas (alkšņu malka) uguns klientu klātbūtnē pēc slow food principa. Firmas ēdieni - kamīnā, uz dzīvas uguns gatavoti ēdieni. Viens no senākajiem Kuldīgas ēdināšanas uzņēmumiem. |
||
|
Tosmares ezers – bijusī Litorīnas jūras lagūna mūsdienās ir sekla (0,5 – 1,2 m) un stipri aizaugusi ūdenstilpe, ko migrāciju un ligzdošanas laikā iecienījušas daudzas putnu sugas, kas kopā ar aizsargājamiem augiem ir nozīmīgākā teritorijas vērtība. Ezera rietumu un dienviddaļā atrodas nozīmīgs vēstures piemineklis - Liepājas fortifikācijas sistēmas nocietinājuma daļas un Cietokšņa kanāls. Līdztekus tam virzās 11. Novembra bulvāris, no kura vietām pārskatāma daļa no lieguma teritorijas. Labs skats paveras arī no fortu paliekām ezera dienviddaļā. Rietumos no Tosmares dabas lieguma atrodas Karosta – viens no interesantākajiem Latvijas militārā mantojuma pieminekļiem ar neparastu tūrisma piedāvājumu. |
||
|
Saimniecībā audzē ~ 400 trušu, kā arī zemenes. Vaislas trušu, trušu gaļas, zemeņu stādu (3 – 4 šķirnes) un ogu iegāde. Pavasaros piedāvā salātus, bet rudeņos – dārzeņus. Izvadās pa saimniecību un dalīsies padomos ar truškopjiem. |
||
|
Traķu ezerpils ir vienīgā Austrumeiropas pils, kas celta uz nelielas ezera salas. Domājams, ka pils būvniecību uzsāka 14. gs. beigās Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls Ķēstutis, bet 15. gs. sākumā pabeidza Ķēstuta dēls – Vītauts Dižais. Citi avoti vēsta, ka pils būvniecība un remontdarbi turpinājušies vēl arī 15. gs. 30. gados. Pēc Grīnvaldes kaujas 1410. g., kad Polijas un Lietuvas apvienotais karaspēks karaļa Jagaiļa vadībā sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, pils zaudēja savu stratēģiski -militāro nozīmi un kļuva par Lietuvas valdnieku dzīves vietu. Mūsdienās Traķu ezerpils ir viens no visvairāk apmeklētajiem Lietuvas tūrisma objektiem. Tajā izvietots vēstures muzejs, kura ekspozīcija iepazīstina par Traķu vēsturi. Līdz pilij nokļūsim pa diviem tiltiem. |
||
|
Vējupītes grava ir domāta tiem, kurus nebaida vairāki gari un stāvi kāpieni pa koka kāpnēm, kas ved pa augstajām Vējupītes gravas nogāzēm. Ja aiz viesu nama „Līvkalns" kāpsim lejup, nonāksim pie seklās (3,6 m), bet augstās (6,1 m) Pētera alas , kas atgādina plaisveidīgu nišu. Pēc ~ 10 min ilga gājiena pa upīti uz leju (Gaujas virziens), tās kreiso krastu pāršķeļ dziļā Pūču grava, pa kuru tek Kraukļupīte. Abu upes gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās feodāļa Dabreļa ozolkoka pils ar galveno ieeju pilskalna rietumu pusē. Līdz pilskalnam no Pūču gravas dziļumiem uzved koka kāpnes. Lai apskatītu Kraukļu aizu , ir atkal jākāpj lejup pa tām pašām trepēm un jāturpina ceļš Gaujas virzienā. Kraukļu aiza ir Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar līdz 11 m augstām un iespaidīgām smilšakmens sienām, kurās izveidojusies 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vēl pēc aptuveni 10 – 15 min ilga gājuma (ir jāšķērso Vējupīte pa koka tiltiņiem) nonāksim pie kāpnēm, kas uzved Paradīzes kalnā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 7.). |
||
|
BURSH (SIA „ECOS”) alus darītava – viena no mazākajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas starp Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas novadiem – Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Alus cienītājiem piedāvājam tumšo un gaišo alu BURSH. Ciemos gaida gan individuālus apmeklētājus, gan tūristu grupas (iepriekš piesakoties). |
||