Atpūta laukos
1901-1920 / 4335
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas nepilnus 2 km austrumos no Aglonas, Aglonas – Dagdas ceļa malā. Tā ieceres autors ir Ēriks Delpers, kurš 2006. g. uzsāka vietas labiekārtošanu, izveidojot brīvdabas skulptūru dārzu un stādījumus. Kristus Karaļa kalns šobrīd atrodas izveides procesā, taču neskatoties uz to – objekts, ko ir vērts redzēt!
N/A

No Kokneses muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies pārvaldnieka ēka, kurā laikā no 1885. - 1887. g. dzīvojis latviešu rakstnieks Rūdolfs Blaumanis (1863. – 1908., uzstādīta piemiņas plāksne) un mūra stallis, kas celts no laukakmeņiem. Tajā atrodas a/s „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežniecība. Kokneses vidusskolas akmens vārti ir bijušās muižas vārti. Muižas ēkas apskatāmas g.k. no ārpuses.
N/A
Ventspils rajona Liepene atrodas bijušās jūras robežapsardzes daļa, kas šobrīd ir privātīpašums un tiek izmantota kā tūrisma mītne.
N/A

Agrākais mājas nosaukums bija „Forstei” (tulkojumā nozīmē  mežziņa  māja). Tā celta, izmantojot vecās Bīriņu pils baļķus. Ēkas pirmais īpašnieks bija Bīriņu muižas barons Aleksandrs Aleksejs fon Pistolkorss. Tajā dzīvoja muižas virsmežzinis Pauls Moltrehts, vienlaicīgi tā bija virsmežziņa darba, dzīves vieta un muižas medību māja. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Līdzīgu izskatu patreizējam un arī simboliskos brieža ragus tā iegūst 1891. gadā. Neatkarīgās Latvijas laikā mājai tika latviskots nosaukums – „Meža māja”. Vairākkārt mainījušies arī tās īpašnieki. 30. gados tā kļūst par kultūras un mākslas darbinieku atpūtas mītni. Šeit 1937.  gadā vasaru pavadīja komponists  Alfrēds Kalniņš,  strādājot  pie  pirmās  latviešu  operas  “Baņuta” partitūras interpretācijas otrajam iestudējumam. Pēckara periodā No 1945.gad līdz 1956. gadam ēkā atradās Saulkrastu Ciema Padome, Saulkrastu rajona laikā Tautas izglītības nodaļa. Pēc tam uz ēku no Jūrmalas tika pārcelta bērnu sanatorija „Ugunskurs”, kura vēlāk pārdēvēta Saulkrastu vārdā. Šobrīd ēka ir privātīpašums. (Avots: Saulkrastu TIC)
N/A

Baltijas valstīs lielākā dzintara ekspozīcija (no 1963. g.) ar augu, kukaiņu u.c. ieslēgumiem. Atspoguļota tā nozīme Baltijas tautu vēsturē. Muzejs iekārtots grāfam Fēliksam Tiškevičam (1865. – 1932.) piederošajā pilī (uzcelta 1897. g.).
N/A

Kiiu muižai piederošais tornis tika uzbūvēts 16. gs. pirmajā ceturksnī un kalpoja kā muižnieku „slēptuve”. Atvērts un piedāvā igauņu slavenā „Kiiu torn” liķieri.
N/A

No Vecās pasta ēkas ir redzama Sv. Jāņa kolonna. Domājams, ka tā celta 17. gs. un sākotnēji kalpoja kā blakus esošā tirgus laukuma „ziņojumu vieta”. Vēlāk kolonnu pārdēvēja Sv. Jāņa - zvejnieku aizbildņa vārdā, jo daudziem Traķu apkārtnes iedzīvotājiem zveja bija ikdienas dzīves sastāvdaļa.
N/A
Purmaļu laukakmens ir lielākais laukakmens Rēzeknes novadā un viens no divdesmit lielākajiem Latvijā, atrodas stāvā nogāzē koku un krūmu ielokā. Akmens ticis postīts, izlaužot robus, kas tagad veido lielus pakāpienus. Akmens iegūlis stāvā nogāzē, un tas vēl vairāk izceļ tā ainaviskumu. Apkārtmērs 18,5 m, augstums 3,2 m, garums 5,6 m, platums 4,7 m, virszemes daļas tilpums ap 30 m3.
N/A

Abavas senlejas posms no Kandavas līdz tās ietekai Ventā ir ainaviskā un reljefa ziņā izteiksmīgākais upes ielejas posms Kurzemes novadā. Abavas ielejas dziļums sasniedz 30 – 40 m, platums – līdz pat 300 un vairāk metriem. Teritorija izceļas ne tikai ar lielu bioloģisko (> 800 augu sugu) un biotopu daudzveidību, dabas pieminekļiem – avotiem, ūdenkritumiem, iežu atsegumiem, dižakmeņiem, bet arī ar daudzajiem kultūrasvēstures pieminekļiem – pilskalniem, baznīcām, senkapiem, kultūrainavu, kā arī mazpilsētām – Kandavu un Sabili, kuru centri ir pilsētbūvniecības pieminekļi. Sabiles Vīnakalns un Pedvāles mākslas brīvdabas muzejs ir ļoti populāri tūrisma objekti. Kultūras vērtību aizsardzības nolūkos izveidota kultūrvēsturiskā teritorija „Abavas ieleja”. Lai „uzturētu” ielejas ainavu, Drubazās un Tēvkalnos „saimnieko” dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Tūristiem izveidotas dabas takas, bet Abava ir populārākā Kurzemes ūdenstūristu upe. Diemžēl, neskatoties uz ārkārtīgi lielo tūrisma un resursu potenciālu Latvijas mērogā, tie šobrīd ir nepietiekami minimāli izmantoti.
N/A

Saimniecībā, kas atrodas Raunas upes krastā, audzē dažādas zivju sugas. Ziemas piedāvājumā ir dažādu lašveidīgo zivju makšķerēšana, bet vasarā var makšķerēt stores, sīgas, tilapijas un foreles. Sillakās var arī iegādāties zivis, bet apmeklētāju grupām sagatavo zivju degustāciju. Sillakas atrodas ~ 3 km no Liepasmuižas.
N/A
Izteiksmīgs zemesrags, kas klāts ar dažāda lieluma laukakmeņiem.
N/A

Populārākais Igaunijas kūrorts ar plašu atpūtas un SPA piedāvājumu. Viena no retajām Igaunijas smilšainajām pludmalēm un siltā (sekls) Pērnavas līča ūdeņi. Vecpilsēta ar galveno gājēju ielu – Rüütli tee.
N/A

Helsinki is the capital of Finland and the biggest city in Finland. It offers a lot to see as it is seaside city surrounded by islands but city itself is full of wonderful parks. This city has everything to attract all kinds of people - from architecture and culture to nature and even has wide range of places where to enjoy night-time Helsinki.
N/A
Taka ap Ozolu Mazezeru. Purvaino krastu posmā, ap ezera rietumu galu, ierīkotas gājēju laipas. Novērojami purva, meža un ezera augi, dzīvnieki un biotopi. Jūlija beigās īpaši krāšņi zied ūdensrozes. Blakus atrodas Ozolmuiža ar parku.
N/A

Jūrmalas pilsēta (piektā lielākā Latvijā) dibināta 1959. g., apvienojot Ķemeru un Slokas pilsētas ar Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu. Tā stiepjas 32 km garā Rīgas jūras līča piekrastes posmā. Jūrmalas kūrorts savulaik bija viens no nozīmīgākajiem šāda veida objektiem Ziemeļeiropā. To sekmēja vietējā un starpvalstu transporta un satiksmes (diližanss, tvaikoņi, vilciens) attīstība. Pirmos peldviesus uzņēma Dubultos, kur 1834. g. uzcēla pirmo viesnīcu, bet 1847. g. - pirmo kūrmāju. 19. gs. sāka darboties pirmās ārstniecības iestādes. No 1834. g. sākās strauja vasarnīcu izbūve. Kūrorta attīstību pārtrauca 1. pasaules karš. Pēc tā atkal bija vērojams straujš kūrorta uzplaukums no 12 tūkstošiem (1920. g.) līdz 32 tūkstošiem (1935. g.) atpūtnieku. Līdztekus Jūrmalai attīstījās arī Ķemeru kūrorts, kas masveida atpūtnieku raksturu ieguva padomju periodā.

Mūsdienās Jūrmala ir populāra koncertu, festivālu, izstāžu, sporta sacensību u.c. publisku pasākumu norišu vieta.
N/A

Lieliska vieta svinībām vai atpūtai Minijas ielejā Žemaitijā. Kafejnīca 100 pers. un konferenču zāle, kuras izvietotas 6 ha lielajā teritorijā. Spēļu laukumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kanoe, burbuļvanna un pirts. Nakšņošanai viesnīcas numuriņi, koka namiņš vai 2-zvaigžņu kempings. Pieejama ēdināšana. 
 
N/A

Saimnieki audzē šitaki sēnes un piedāvā ekskursiju ar stāstījumu par sēņu audzēšanu un to labajām īpašībām. Sēņu iegāde, konsultācijas. Piedāvā bioloģiskā veidā ražotu lauksaimniecības produkciju, medu.
N/A
Saimniecības laukos vasaras vidū zied rapši un lini. To apstrādei uzbūvēta rapšu un linu sēklu eļļas spiestuve. Eļļas spiešanas procesa vērošana, eļļas iegāde.
N/A

Vecauces ev. lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca pirmo reizi uzcelta kā koka būve 1667. gadā, bet pēc zibens spēriena 1729. gadā tā nodega. Mūra baznīca celta 1744. gadā, savukārt 1866.gadā Mēdemu valdīšanas laikā baznīcu paplašināja līdz 500 sēdvietām, izgatavoja jaunu altāri, kanceli un uzstādīja Liepājas ērģeļmeistara Kārļa Hermaņa būvētas ērģeles. meklētājiem piedāvā doties interesantā, izklaidējošā un informatīvā ekskursijā pa baznīcu, apskatot ekspozīciju "Auce pirmās Latvijas brīvvalsts laikā" un baznīcas bibliotēku (Baznīcas grāmatas (pirmās Latvijas brīvvalsts laiks – 1918.-40.g., vācu laiks, padomju laiks un šodiena)). Baznīcā izveidotajā Mākslas telpā apskatei tiek piedāvātas vairākas unikālas ekspozīcijas: skolotājas Jadvigas Kupčes grāmatu un personīgo lietu ekspozīcija, kantātes “Dievs Tava zeme deg” vārdu autora Andreja Eglīša ekspozīcija, izcilā flamenko ģitārista Andreja Kārkliņa un režisora Kārļa Pamšes ekspozīcijas.
N/A

Četrus kilometrus gara marķēta lokveida taka, kas ved pa lielāku meža masīvu, iepazīstina ne tikai ar augiem un dzīvniekiem, bet arī mežsaimniecības tradīcijām. Takas sākums atrodas pie nelielā Perejerves ciema, uz kuru paveras labs skats no tuvējā paugura. Pie autostāvlaukuma izveidota atpūtas un piknika vieta.