| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Kafejnīca "Pagrabiņš" atrodas Kuldīgas pilsētas centrā, skaistā vietā pie Alekšupītes – vēsturiskajā Rātsnama koka ēkā ar pagrabu velvēm un akmens sienām, kuras rotā fotoizstādes. Vasarā iespējams ieturēt maltīti terasē uz Alekšupītes. |
||
|
Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām. |
||
|
Nomaļa vieta pašā Latvijas – Lietuvas pierobežā – 5 km dienvidrietumos no Neretas, kur vēstures mīļiem noteikti ir vērts aizdoties. Kādēļ? Viens no iemesliem ir fakts, ka muižas graudu kalte (pamazām tiek atjaunota) un graudu žāvēšanas krāsns (daļa no vecajām koka daļām vēl ir saglabājusies) ir vienīgā tāda Latvijā. No muižas kompleksa palicis ir arī stallis un kalpu māja, kas tagad tiek apdzīvota. Ēkas celtas 18. gs. Saimnieks zina stāstīt interesantus atgadījumus, kas saistīti ar šīs vietas vēsturi. |
||
|
No Rīgas maršruts ved uz kazu saimniecību, kur iespējams apskatīt dzīvniekus un nogaršot sierus. Tad apmeklējiet Mālpils muižu un nobaudiet vietējos sierus, kas pagatavoti no govs piena. Tālāk maršruts ved Daugavas virzienā uz Skrīveriem, kur iespējams nogaršot mājās gatavotu saldējumu un tradicionālās Skrīveru "Gotiņas". Pēc tam apmeklējiet leģendārās Kokneses pilsdrupas. Tālāk - etnogrāfiska lauku sēta gleznainā Jaunpiebalgas apkārtnē un siera un mājas makaronu ražotne Raunā. Cēsu vecpilsētas un viduslaiku Livonijas ordeņa pils apskate. Maršruts ved tālāk līdz kaņepju saimniecībai, kur iespējams nogaršot tradicionālā veidā pagatavotus kaņepju produktus. Pēc tam dodieties uz Rūjienas saldējuma fabriku un bijušajām dzirnavām, kur senatnīgās vilnas apstrādes iekārtas vēl joprojām tiek izmantotas un ir iespējams tās aplūkot. Dodoties atpakaļ Rīgas virzienā, maršruts aizved līdz jūras piekrastei, kur iespējams apmeklēt Minhauzena muzeju un klausīties neticamajos Minhauzena stāstos. Apciemojiet nēģu zvejniekus un dodieties pastaigā gar smilšaino jūras pludmali. |
||
|
Viens no ainaviski izteiksmīgākajiem Latvijas pilskalniem ar ļoti labu skatu uz plašu apkārtni līdz pat Lietuvai. Pēc Latvijas pilskalnu pētnieka E. Brastiņa domām šeit atradusies zemgaļu Sidrabenes pils. Nelabiekārtots.
|
||
|
Dinaburgas taka sākotnēji metas lejā un tad pēc strauja kāpuma uzved stāvajā Daugavas krastā, kur gravu ieskauts paceļas ap 25 m augstais Naujenes (Vecpils) pilskalns - Daugavpils pilsētas " šūpulis". Saglabājušās pilsdrupas, pie kurām izveidots unikāls Dinaburgas pils brīvdabas makets. Objekts atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū un Daugavas loku dabas parkā.
|
||
|
Kopš 2016. gada maija Sarkaņu skolas lielajā ēkā apmeklētājiem durvis vērusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krātuve. Te ir iespēja ieraudzīt, meklēt un atrast aizgājušo laiku, par to stāsta jau iekārtotajās telpās izvietotās lietas. Te ir iespēja redzēt priekšmetus, kas vēl nav skatīti muzeja ekspozīcijās un izstādēs, bet skolēni, studenti, amatnieki, ikviens interesents tos var izzināt pētnieciskos nolūkos (autore: Inese Sudāre). |
||
|
Lielākais Baltijas (pēc dažiem avotiem – arī Ziemeļeiropas daļas, ko skāris pēdējais apledojums) dižakmens. Tā tilpums ir 930 m3! Akmens augstums ir 7,5 m, garums – 16,5 m, platums – 14 m, bet apkārtmērs – 48,5 m. Ehalkivi, kas iztālēm atgādina milzu oli, „stāv” uz smilšaini - akmeņaina sēkļa, kas atkarībā no laika apstākļiem vai gadalaika var atrasties ūdenī. Ledājs to „atnesis” no Somijas D piekrastes. Pēc sastāva - pegmatīts.
|
||
|
Būvēta 13. gs. beigās kā romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853. g. uzcelts 65 m augstais tornis (skatu laukums). Dievnamā atrodas Livonijas bīskapu kapa plāksnes, kancele (1748.), ozolkoka altāris – (1858.), altārglezna (1862.), vitrāžas un ērģeles (1907.), kas ir vienas no labākajām Latvijā. |
||
|
Lõosilma saimniecība atrodas tikai 10 km no Pärnu, tā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu audzēšanu un pārstrādi. Saimniecības virtuvē no izaudzētajiem dārzeņiem tiek gatavoti bagātīgi konservi, no kuriem daudzi ieguvuši nacionālās garšas titulus. Saimniecībā ir kemperu stāvvieta, ko darbina saules enerģija. |
||
|
Degslānekli – Igaunijas enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības galveno izejvielu mūsdienās iegūst atklātos karjeros vai pazemes šahtās. Šis nogulumiezis sācis veidoties Ordovika periodā (pirms ~ 450 - 480 mlj. g.) no tā laika augu un dzīvnieku atliekām. Kohtla – Nõmme piepilsētā vienā no izstrādātajām šahtām gida pavadībā var aplūkot gan šo nogulumiezi (Baltijas valstīs atradnes tikai Igaunijā), gan arī iepazīt tā ieguves veidus un vēsturi.
|
||
|
Celta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Meklējama Tukuma ielā 30. Laikā no 1940. gada pastā darbojās automātiskā telefonu centrāle. Pasts vairs nestrādā un ēka apskatāma no ārpuses. |
||
|
Staltbriežu dārzs Umurgas pagastā "Jaunozoli", kur 100 ha lielā platībā ganās ap 250 staltbriežu. Saimniecībā apskatāmi arī pāvi, truši, aitas, kazas, ponijs. Iespēja iegādāties bioloģiskās saimniecības produkciju. Apmeklētājus gaida ciemos gan vasarā, gan ziemā. |
||
|
19. gs. beigās celtā cietokšņa daļa. Muzejs, kas atspoguļo totalitāru režīmu noziegumus pret cilvēci. |
||
|
Krogs "Minhauzens Pie Bocmaņa" atrodas Salacgrīvas centrā – Bocmaņa laukumā pie Salacas. Kādreiz tik pazīstamais krodziņš „Pie Bocmaņa” ir ieguvis jaunu interjeru ar barona Minhauzena tematiku. Latviešu virtuve: Siļķes salāti, siļķe ar biezpienu, zivju zupa, cūkgaļas krūtiņa ar sīpoliem, pelēkie zirņi ar speķi, ceptas aknas, cepta bute, cepta zandarta fileja, rupjmaizes kārtojums. |
||
|
Koka baznīcu uzcēla jau 1766. g., bet jauno - mūra - cēla vecās vietā un iesvētīja 1868. gadā. Augstā torņa dēļ tā kalpoja kā dienas orientieris kuģotājiem. 1993. g. iesvētīja mākslinieces Guntas Liepiņas-Grīvas altārgleznu „Kristus un Pēteris uz jūras”, ko uzgleznoja pazudušās vietā. 1923. g. 18. novembrī blakus esošajā Mazirbes mācītājmuižā (tagad – rekolekciju centrs) iesvētīja zilibaltizaļo lībiešu karogu. Mācītājmuižas apkārtnē var uzmeklēt Mazirbes mērakmeņus - Lielā mēra (1710., 1711.) lieciniekus. Teksts latīņu valodā uz tiem vēstījis, ka piekrastes lībiešus pieveicis Kārlis IX un mēris. Teksti akmeņos vairs nav izlasāmi, taču ir atšifrēti un zināmi. Mazirbes kapos apskatāms Vecā Taizeļa piemineklis, piemineklis kapteiņa A. Bertholda vecākiem un leģendārais Vilkača kaps. |
||
|
Padomju gados pie Liepājas lidostas Cimdeniekos tika uzstādīti lokatori pretgaisa aizsardzībai. Mūsdienās lokatori ir demontēti un to vietā saglabājušās vien divas interesantas mākslīgi veidotas reljefa formas - augsti pauguri ar stāvām nogāzēm.
|
||
|
Meža vidū, klusumā atrodas „Mākoņmalas”. Maģiska vieta , kur var baudīt SPA procedūras un pirts rituālus, iegūt zināšanas maģiskās un netradicinālās praksēs, kā arī pabūt vienatnē ar dabu, uzlabot veselību, izbaudīt „īso atvaļinājumu steidzīgajiem un aizņemtajiem”. „Mākoņmalās”saņemsiet restartu gan miesai, gan dvēselei. Pēc procedūrām ir iespēja izbaudīt dziļo naktsmiegu mūsu mājās un izgaršot agrās brokastis uz terases, vērojot meža dzīvnieku rīta rituālus un dabas skaistumu. Rītu izbaudīt var dodoties nūjot vai parastā rīta pastaigā pa mežu, lai satiktu stirnas un citus meža iemītniekus. |
||
|
No Vilsandi bākas un tai tuvākās apkaimes ir labi saskatāmas leģendārās Vaikas salas. Tām ir piešķirts rezervāta statuss, tādēļ salas var apskatīt tikai no attāluma. Mazākā no saliņām - Kullipank ir tikai pārdesmit metrus diametrā. Tā ir jūras ūdeņu izrobots zemas un asas dolomīta klints fragments, kas klāts ar oļiem, nelieliem laukakmeņiem un kādu atsevišķi stāvošu lakstaugu. Domājams, ka vētru laikā tā pazūd zem jūras ūdens. Savukārt, Alumine Vaigas – Apakšējā Vaikas sala ir lielākā no sešām salām. Šīs salas diametrs ir ~ 150 m un tā paceļas vismaz kādus divus metrus virs jūras līmeņa. Uz salas ir bagātīga veģetācija un pat kāds zems krūms salas centrā. Redzami arī metru augsti atsegumi. Uz salas vēl joprojām atrodas 20. gs. sākumā celto „putnu māju” paliekas, kas bija domātas ligzdojošo putnu piesaistīšanai. |
||
|
Stelmužes muižas parks izveidots 18.gs. vidū uz dienvidiem no Stelmužes ezera. No visām pusēm uz pakalna esošo Jēzus tā Kunga krusta baznīcu ved līkumotas takas, augu valstī dominē liepas, kļavas, ozoli, gobas, bērzi, egles, oši, priedes. Stelmužes muižas parka pakalna pakājē atrodams Laimes avots, var pastaigāt pa ozolu aleju. Stelmužes ozols – vecākais un resnākais Lietuvā augošais ozols ir viens no senākajiem ozoliem Eiropā. Lēš, ka tā vecums ir ap 1500 – 2000 gadiem, tā diametrs ir rekordliels – 3,5 m (lai stumbru apņemtu, vajag 8 – 9 vīrus), augstums 23 m. |
||