| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Maršruts iekļaujas kā Latvijas, tā arī Igaunijas valstu robežās. Tā kopējais ilgums ir 9 dienas, ar iespēju paplašināt līdz 12 dienām. Maršruta galvenā mērķauditorija ir neatkarīgi, individuāli ceļotāji, pārvietošanās noris ar velosipēdu un pat ar kanoe laivu. Kopējais maršruta garums sasniedz ~ 446 km riteņbraucienā un ~ 7 km laivošanā. Maršruta galvenais ceļš: Rīga - Gaujas Nacionālais Parks - Otepaa - Upe Ahja - Tartu - Lahemā Nacionālais Parks - Tallina. |
||
|
Vienīgā baznīca nacionālā parka teritorijā. Tā atrodas Kirblas (Kirbla) ciemā – uz neliela pacēluma, kas Baltijas ledus ezera laikā bijusi sala, kuru no visām pusēm ietvēris ūdens. Kirblas baznīcas pirmsākumi ir meklējami 16. gs. un par tās celtniecību saglabājušies dažādi interesanti nostāsti. Tas ir viens no mazākajiem Igaunijas dievnamiem (29 x 11 m). |
||
|
Atrodas Daugavas labajā krastā pie Karikstes upītes ietekas Daugavā. Pili, no kuras mūsdienās ir saglabājusies tikai sienas drupas un pamati, Livonijas ordenis uzcēla 1224. gadā. To apdzīvoja līdz 17. gs. vidum, kad Poļu - zviedru kara laikā celtni sagrāva. Uz pilsdrupām paveras labs skats no ceļa (grantēts), kas aizlokas lejup pa Daugavas ielejas labo krastu. |
||
|
Latvijai neparastais meža tips – grīnis (ir divi grīņu tipi – viršu un zāļu grīnis), kas radies ilgstošā dabas un cilvēka mijiedarbības rezultātā, sastopams tikai dažviet Latvijas Baltijas jūras piekrastē un šeit augošā retā augu suga – grīņu sārtene (u.c. retas sugas) bija galvenie iemesli, kādēļ 1936. g. tika izveidots Grīņu dabas rezervāts. Rezervātu ziemeļu – dienvidu virzienā šķērso bijušā Ventspils – Liepājas dzelzceļa līnija. Rezervāta apmeklējums ir aizliegts! |
||
|
Kafejnīca Rātsgalds atrodas pašā Ventspils Rātslaukuma sirdī. Kafejnīca piedāvā ieturēties ar mūsdienīgu un gardu maltīti. Īpašu uzmanību Rātsgalds velta klientu apkalpošanas kvalitātei un sadarbībai tikai ar kvalitatīviem produktu piegādātājiem. |
||
|
Izcili ainaviska saimniecība latviski etnogrāfiskā lauku sētā ar augstas dabas vērtības zemkopības sistēmu iepazīšanu un gājputnu tirgus redzējumu pavasaros. Aldara prasmju pārmantošana ar vasaras saulgriežu svinēšanu. |
||
|
Viena no skaistākajām Igaunijas upju senlejām – 12 km gara ar gandrīz 40 ainaviskiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem, no kuriem īpaši jāpiemin Viira müür, Kalamatu müür un Põdramüür.
|
||
|
Liegums veidots Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraines ainaviskās daļas aizsardzībai, kurā ietilpst Zebrus un Svētes ezeri. Zebrus ezera ziemeļaustrumu krastā paceļas Ezerlūķu pilskalns. Savukārt, ezera austrumu krastā atrodas laivu bāze, skatu tornis, pieejama informācija par ezera izmantošanas iespējām. Teritorijā atrodas aizsargājami biotopi – avotu purvi, purvaini meži, aizsargājamas putnu un sikspārņu sugas. |
||
|
Ainavisks un iespaidīgs līdz 600 m garš un 21 m augsts smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā. Neliela krāce un straujtece. |
||
|
Kalakuningad piedāvā kūpinātas zivis tieši no krāsns, savukārt sezonas laikā svaigas zivis, kā arī marinētas zivis dažādās mērcēs. Produktus var iegādāties Pärnu tirgū veikalā Kalakuningad, kā arī tieši pagatavošanas vietā Lindi ciematā Pärnumaa. |
||
|
Ogu un augļu dārzs, dažādu ievārījumu, sulu, sīrupu ražošana un tirdzniecība.
|
||
|
Zivju zupas vārīšanas izglītojošās programmas laikā zupa tiek vārīta pēc simts gadus senām Austrumaukštaitijas novada zvejnieku tradīcijām. Viesi tiek iepazīstināti ar senajiem austrumaukstaišu ēšanas paradumiem, viņu dzīves veidu un tradīcijām kopš XIII gs. Viesu namā tāpat var zvejot, sēņot un ogot. |
||
|
Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Te apskātami mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienas lauku krodziņos. |
||
|
Baznīcas pirmā ēka celta 1641. gadā. Mūsdienās saglabājies ceturtais, 1856. gadā mācītāja Johana Vilhelma Knīrīma laikā jaunceltais dievnams. Tā altāra gleznu Kristus pie krusta (Golgāta) 1856. gadā gleznojis Jozeps Millers, paraugam izmantojot sava skolotāja Pētera Kornēliusa radīto altārgleznu Minhenes Ludviķa baznīcā. Baznīcas patroneses baroneses Bīriņu muižas īpašnieka māsas Augustes Amālijas fon Pistolkorsas apbedījuma piemiņas sienā iemūrēta epitāfija. Torņa būve tiek pabeigta 1856. gada 11. jūnijā, par ko liecina piemiņas plāksne pie baznīcas sienas ar uzrakstu „Erbaut von August von Pistolkors 1856”. Dievnamu iesvētīja 1864. gadā un pēc gada baznīcā uzstādīja Martina firmas ērģeles ar 8 reģistriem, ko 1903. gadā paplašināja uz 14 reģistriem. Diemžēl ērģeles izpostīja 2. Pasaules kara laikā. Saulkrastu (Pēterupes) ev.lut.baznīca izdzīvo gan 2.Pasaules kara laikā, kā arī padomju gados. Šis laiks ir viens no grūtākiem, jo daudzas baznīcas apkārtnē tiek izpostītas, draudzes mācītāji atlaisti un draudzes izjukušas. Pēterupes draudze pastāvēja. Baznīca kā arhitektūras piemineklis pat padomju gados tika pie tornīša jumta remonta, kuram līdzekļus piešķīra izpildkomitejas priekšsēdētāja Ņina Manzūrova. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
Kolekcija ietver piecu dažādu armiju un laiku velosipēdus, kas lietoti Latvijas teritorijā. Kā piemēri jāmin 1. pasaules kara laika cariskās Krievijas armijas velosipēds, Latvijas nacionālās armijas velosipēds, ka arī divi 2. pasaules kara Vācu armijas velosipēdi un atjaunotās Latvijas armijas (90 - to gadu) militārais velosipēds Monark (Zviedrija). Muzeja ekspozīcijā ir apskatāmas lietas, kas ir saistītas ar velosipēdu lietošanu armijā, zīmotnes, apbalvojumi, kā arī neliels ieskats par Latvijas Aizsargu velosipēdistu vienībām.
Vienīgais velosipēdu tēmai veltītais muzejs Latvijā ar unikāliem eksemplāriem.
|
||
|
Atrodas starp Kr. Valdemāra un Kuršu ielām. Viena no iespaidīgākajām un greznākajām pilsētas celtnēm, kas būvēta neoromantikas formās. 19. gs. beigās katoļu draudze nevarēja saņemt atļauju jauna dievnama celtniecībai, tādēļ uz vecās ēkas uzbūvēja jaunu, kur vecā baznīca tapa par lielākās ēkas sānu kapelu. Baznīcas sienas un koka griestus rotā attēli ar Bībeles sižetiem. Dievmātes kapelā saglabājies mazās baznīcas (no 18. gs.) centrālais altāris. Baznīcas griestos ir iekārts burinieka modelis, ko dāvinājuši vētras laikā izglābušies jūrnieki. |
||
|
Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis, no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri, apkārtnes paugurainā ainava, gan arī Ambeļu un Višķu skati. Atbrauciet šeit ievu ziedēšanas laikā!
|
||
|
Vienīgā šāda veida skatu platforma - celta ziemeļos no Pāvilostas – starp jūras krastu un Latvijas lielāko pelēko kāpu. No otrā stāva labi pārskatāmi pelēkās kāpas biotopi, jūras krasts, lielākais Baltijas jūras piekrastes akmens – Pāvilostas jūrakmens, Pāvilostas ziemeļdaļa, bet vējainā laikā – kaitbordistu meistarstiķi.
|
||
|
Valguma ezers – līdz 3 km garais un
27 m dziļais ezers izvietojies ledāja
veidotā gultnē
|
||
|
Eduarda Veidenbauma (1867 - 1892) memoriālais muzejs 1959. g. tika izveidots „Kalāču” mājās, kur no piecu gadu vecuma dzīvoja latviešu dzejnieks un tulkotājs. Blakus muzejam uzcelta izstāžu zāle, kurā tiek organizētas tematiskas izstādes. Muzeja dārzā 1961. g. atklāts tēlnieka Laimoņa Blumberga E. Veidenbaumam veltītais piemineklis. Turpat ir saglabājusies klētiņa, kurā E. Veidenbaums dzīvojis vasaru laikā. Dzejnieku apglabāja Liepas kapos. |
||