No Vecās pasta ēkas ir redzama Sv. Jāņa kolonna. Domājams, ka tā celta 17. gs. un sākotnēji kalpoja kā blakus esošā tirgus laukuma „ziņojumu vieta”. Vēlāk kolonnu pārdēvēja Sv. Jāņa - zvejnieku aizbildņa vārdā, jo daudziem Traķu apkārtnes iedzīvotājiem zveja bija ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Vides objekts ”SUITU TIKŠANĀS VIETA” Alsungā tapis Jūrkalnes starptautiskā mākslas plenēra ietvaros. Tā idejas autors ir Igo. Vides objektu veidojis tēlnieks Ivars Miķelsons kopā ar Didzi Grodzu un Juri Kraftu. 
Ideja par Suitu kultūrtelpas – Gudenieki, Alsunga, Jūrkalne - atzīmēšanu dabā ar Suitu tikšanās vietām aizsākās 2013. gadā, kad Gudenieku pagastā “Kalniņu” pļavā pie ceļu Gudenieki – Ēdole un Alsunga – Basi krustojuma Jūrkalnes plenēra laikā tapa pirmā Suitu tikšanās vieta.
Otrā Suitu tikšanās vieta 2014. gadā izveidota Alsungā autoceļa Kuldīga - Alsunga - Jūrkalne krustojumā pēc Alsungas centra virzienā uz Jūrkalni.
Trešo Suitu tikšanās vietu izveidoja Jūrkalnē pie Liepājas – Ventspils autoceļa (Dižceļa), iepretim Pilsberģu krogam (ceļa otrā pusē). Suitu tikšanās vietu autors bija mūziķis Igo, vides objektu tēlnieki - Ivars Miķelsons, Didzis Grodza un Juris Krafts, bet projekta īstenošanu uzņēmās biedrība “Vēju sēta”.

H.E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns ir vieta Cēsu vecpilsētā, kur izbaudīt pilsētas arhitektūru un ziemeļu iedvesmotu maltīti. Šefpavāra Edgara Rubeņa izpildījumā tiek pasniegti gan iecienīti Ziemeļvalstu produkti, gan starptautiskās virtuves ēdieni. Restorānā iekārtots rotaļu stūris bērniem.

Atrodas Jelgavas–Emburgas–Bauskas ceļa malā, tāda paša nosaukuma apdzīvotā vietā, Lielupes labajā krastā. 1924. g. šeit mājas celtniecību uzsāka Jānis Čakste (1859 – 1927) – pirmais Latvijas Valsts prezidents (1922. – 1927.). 1999. g., kad J. Čakstem apritēja 140. dzimšanas diena, Aučos atklāja ekspozīciju par prezidenta dzīvi, darbību un Čakstes dzimtu. Te apskatāms J. Čakstes kabinets, bet izstāžu zālē – Jelgavas mākslinieku darbi.

The Forest Trail leads through smaller paths, arching around Vangaži Lutheran Church and the Werewolf Pine. On its way to the Hunting Palace, it passes the garden created by opera singer Anna Ludiņa and then follows the Hunting trail. The first side ravines with the pronounced relief of the ancient valley of the River Gauja can be seen here. One of them is located by Inčukalns Velnala (Devil’s Cave), surrounded by small river channels of the old Gauja. From there, the Forest Trail continues through meadows and crosses the Murjāņi–Valmiera motorway, where the recreation park “Rāmkalni” is located. In this park, there is a café, shop and active leisure centre with a sledge track.

On this route you will mainly see pine forests of various ages, as well as the botanical plantation with 80 tree and 120 shrub species. By the end of the section, the landscape features sandstone outcrops – Devonian sedimentary rocks and habitats protected in Latvia.

Mūrbūdu sidrs, kā saimnieki saka, ir Nenormāls sidrs. Nav tradīciju un arī nav robežu kreativitātei.

Vēsture
Sidra darītavas brūzis atrodas senā mūra ēkā Valkas novadā, kuram blakus atrodas arī senas Livonijas ordeņa pilsdrupas.

Āboli
Mūrbūdu sidrs vienmēr cenšas darīt ko jaunu un nebijušu, izmantojot pēc iespējas tikai vietējā novadā pieejamās izejvielas. 

Sidri
Eksperimenti ar garšām (medus, ogas, ingvers un garšvielas) un sidra gatavošanas metodēm (nogatavināšana ozolkoka burbona mucās, ābolskābes-pienaskābes fermentācija, fermentācija ar alus raugiem) noved pie daudzveidīgas sidra izvēles un ļauj vienmēr atrast nākamo interesanto garšu vai sidra stilu. Ne jau visi eksperimenti ir veiksmīgi, toties labākie vienmēr nonāk pie pircējiem.

Apmeklētājiem
Pieejamas ekskursijas darītavā ar degustācijām un saimnieka vadītām tematiskām meistarklasēm, kā arī iespējams izveidot individuālas programmas.

Kur iegādāties
Mūrbūdu sidrus iepējams iegādāties veikalos Rimi, Eirovīns, Spirits&Wine, bārā Limonāde un sidra bārā Sidrērija Vecrīgā.

Dabas liegumā "Lielie Kangari" atrodas 33 metrus augsts skatu tornis, kura virsotnē atrodas platforma, no kuras paveras skats uz Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Dabas liegumā izbūvēta arī nepilnu divu kilometru gara pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera.  Takas sākumā izvietotais veselības maršruts ikvienu apmeklētāju aicina kārtīgi izvingroties un izkustēties. Apmeklētāju informēšanai un izglītošanai visas takas garumā izvietoti arī informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas apvieno varenu stāstu un teiku kopumu par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām dažādās apkārtnes vietās. 

Atrodas Liepājas ielas – senā Livonijas – Prūsijas ceļa malā. Aizputes simbols, kas attēlots tās ģerbonī un karogā. Aizputes pils celtniecību uzsāka 1248. g. (pastāv dažādas versijas) ordeņmestra Dītriha fon Greningena laikā. To būvēja kā kastelas tipa mūra pili ar stūra torni un koka ēkām pagalmā. Viduslaikos Aizputē atradās Kurzemes bīskapijas centrs. Pēc Livonijas kara 16. gs. otrajā pusē pils vairs netika izmantota, līdz 17. gs. sākumā to atkal atjaunoja, uzceļot piebūves. Ar pārtraukumiem pili apdzīvoja līdz pat pagājušā gadsimta. 70. gadiem, kad tās vienā daļā atradās dzīvokļi. Pilsdrupas ir daļēji iekonservētas, taču kāpelēšana pa tām ir aizliegta un bīstama. Aizpute ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām un pirmās ziņas par to ir atrodamas no 1378. gada. 100 m austrumos no pilsdrupām atrodas Akmens tilts pār Tebru - viens no jaunākajiem Latvijā celtajiem mūra tiltiem. Tā akmens margas ir barona Karla fon Manteifeļa dāvinājums (celts 1907. gadā) Aizputei. Tilta ziemeļu puses margās ir iemūrēta granīta plāksne ar Manteifeļu dzimtas ģerboni, kas gan ir vāji izšķirami.