Karaims are a small nation of Turkish decent who practise The Karaim religion which started developing around 8th century in Persia. Their language is still used in modern-day Lithuania. In the museum there are rooms not only dedicated to Lithuanian Karaite communities but also Poland's and Ukraine's.

Mājas plombīrs Gogelmogels top Limbažu novada Skultes pagasta Stienes ciema "Ceplīšos". Plombīrs top pēc klasiskas receptes no tīrām, dabiskām izejvielām, neizmantojot e-vielas. Receptē lietotās olas (olu dzeltenumi) nāk no šīs pašas saimniecības kūts, kurā tiek turētas 250-300 dējējvistas. Plombīram ir vairākas šķirnes - klasiskais (vaniļa), strattiacella (ar rūgtās šokolādes skaidiņām), ar smiltsērkšķiem (no pašu lauka) un ar ziedputekšņiem. Iespējams iegādāties arī olas un pašu gatavotu majonēzi.

Mājās pieņem gan ekskursijas, gan pircējus. Ekskursantiem piedāvā iepazīties, kā tiek audzētas vistas, kas dod garšīgas olas komplektā ar saldējuma degustāciju un stāstījumu par saldējuma vēsturi.

Produkciju iespējams iegādātoes Skultes un Kalnciema kvartāla tirgos, veikalos iDille u.c.

Kafejnīca "Magdalēna" atrodas Saldus pilsētas centrā.

Latviešu virtuve: skābu kāpostu, frikadeļu, biešu, skābeņu un aukstā kefīra zupa, kartupeļu pankūkas, plānās pankūkas, šmorētas cūkgaļas ribiņas, mājas kotletes, Zemnieku cienasts, auzu pārslu krēms, auzu pārslu kārtojums, rupjmaizes kārtojums.

Maršruts ved pa Kurzemes vēsturiskā novada dienviddaļu un ietver tā interesantākos tūrisma objektus, atšķirīgus jūras krastus un tad caur Zemgali atgriežas Rīgā.  Posmā no Jūrkalnes uz Liepāju tas virzās gar Baltijas jūras krastu, kas vēl pirms divām desmitgadēm bija slēgta pierobežas režīma zona, kurā iekļūt varēja tikai ar speciālām atļaujām. Maršrutā ietilpst aizsargājamas dabas teritorijas, lauku labumu saimniecības, kur var gan nogaršot, gan iegādāties kvalitatīvus produktus, izcili kultūras pieminekļi, Liepāja ar izcilu militārā mantojuma klāstu Karaostā un rosīgā Jelgava, kur noteikti jāuzkāpj Tornī, lai paskatītos uz apkārtni.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Eduarda Veidenbauma (1867 - 1892) memoriālais muzejs 1959. g. tika izveidots „Kalāču” mājās, kur no piecu gadu vecuma dzīvoja latviešu dzejnieks un tulkotājs. Blakus muzejam uzcelta izstāžu zāle, kurā tiek organizētas tematiskas izstādes. Muzeja dārzā 1961. g. atklāts tēlnieka Laimoņa Blumberga E. Veidenbaumam veltītais piemineklis. Turpat ir saglabājusies klētiņa, kurā E. Veidenbaums dzīvojis vasaru laikā. Dzejnieku apglabāja Liepas kapos.

Taarka Tarõ Köögikõnõ atrodas tradicionālajā setu zemnieku sētā, kur bez setu tradicionālajiem ēdieniem piedāvā arī citu somugru tautu un arī ukraiņu ēdienu garšas.

Agrāk Pize, lībiski Pizā. Tagadējo nosaukumu ieguva no ķeizara laikos uzceltās bākas (Mihailovskij majak), ko nosauca vecā ķeizara Aleksandra II brāļadēla vārdā. Tagad redzamā – pēc kārtas trešā Miķeļbāka būvēta 1957. g. un ir augstākā Latvijā – 57 m (apskatāma tikai no ārpuses). Miķeļtorņa luterāņu baznīca celta 1893. g. Turpat redzama 1857. g. celtā Pizes krogus ēka (sliktā stāvoklī) ar 19. gs. krogiem raksturīgo plānojumu un konstrukciju – vienīgā tāda Lībiešu krastā. Miķeļtornī dzimis pirmais lībiešu kultūras darbinieks Jānis Princis (1796 - 1868), kurš kopā ar dēlu Jāni Kurzemes lībiešu valodas rietumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. J. Princis seniors un J. Princis juniors bija arī autori 1845. g. dzejas izdevumam “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”. Pirms tam dzejas grāmata latviski bija iznākusi tikai Neredzīgajam Indriķim. Miķeļtorņa Olmaņos dzimis Vilhelma Purvīša skolnieks – lībiešu gleznotājs Andrejs Šulcs (1910 - 2006). Miķeļtorņa kapos 1978. g. uzstādīja pieminekli (pirmais lībiešiem veltītais piemineklis) lībiešu dzejniekiem. Līdz 2019. g. ciema centrā paredzēts atklāt mākslinieka Ģirta Burvja veidoto vides objektu “Burinieku gadsimts”. 

Vairākus gadsimtus vecais un līkumainais Pasta ceļš aizvedīs līdz 1863. gadā dibinātajai Varbuses pasta stacijai, kur kādreiz atradās stallis un notika regulāra pasta sūtījumu izvadāšana.Tagad vecajā, bet labi saglabātajā pasta stacijas kompleksā ir ierīkots Igaunijas ceļu muzejs. Te var apskatīt jau sen aizmirstas ceļazīmes. Vēsturiskajā ceļu telpā ir atrodami Igaunijas un Līvzemes ceļu fragmenti, pa kuriem pastaigājoties, var izbaudīt dažādu laikmetu elpu.

Saimniece audzē petūnijas, pelargonijas, fuksijas, balzamīnes, asteres, lauvmutītes un citus augus, veido skaistus krāšņumpodus. Organizē seminārus par bioloģisko saimniekošanu un lauksaimniecību. Krāšņumstādu iegāde, upenes no krūma, tomāti no dobes. Degustācijas. Trušu apskate.