Lielākais Baltijas valstīs. Tartu maratona trase, mākslīgo klinšu siena un velomaratorna trase. Slēpju muzejs. Tehvandi tramplīnā – skatu platforma.

Tā kā Stāmerienas muižas īpašnieka, Johana Gotlība fon Volfa sieva, krieviete Sofija Potjomkina, bija pareizicīgā, dievnama celtniecību Stāmerienā uzsāka 1902. gadā, bet pabeidza un iesvētīja divus gadus vēlāk. Baznīcastorņa krusti pazīstami ar saviem kalnu kristāliem, kas bija baronu Borisa un Paula Volfu dāvana. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt no iekšpuses.
 

„Ilzenberga muiža” – pirmā un Baltijā lielākā saimniecība muižā. Saimniecībā, kurā darbs noris harmonijā ar dabu, var redzēt un iegādāties dažādu veidu maizi no dabīgā ierauga, mājputnus un to olas, ekoloģiskās ganībās izaudzēto liellopu gaļu, pienu un to produktus, dīķos audzētās zivis, tradicionāli audzētās dārza veltes, dažādus dārzeņus, ekoloģiskajā muižas apkārtnē iegūto bišu medu, kā arī dažādus žāvētus, skābētus un kūpinātus produktus.

19. gs. 50 gados šeit darbojusies no Žocenes pārceltā skola. Atrodas pie Ģipkas baznīcas. 1938. g. Dundagas korporatīvs te ierīkojis tirgotavu ar pirmās nepieciešamības precēm.

Saimnieks piedāvā ekskursiju bišu dravā ar bitenieku cepurēm galvā. Iepazīstina ar medus ražošanas procesu, demonstrē video un cienā ar 6 – 7 dažādiem medus veidiem. Ja ciemiņi vēlas, uzcep pankūkas. Produkcijas iegāde.

Riežupes dabas parks veidots g.k. Riežupes izteksmīgās ielejas, tai raksturīgo dabas vērtību – nogāžu un gravu mežu, dažādu ģeoloģisku dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu, alu, ūdenkritumu, upes straujteču posmu, dažādu sugu, mežu masīvu un ainavas aizsardzībai. Parka atrodas viens no Kurzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Riežupes alas - garākais mākslīgo alu labirints Latvijā, kura eju kopgarums ir 460 m. Sākotnēji dabas veidotās alas 19. gs. vidū mākslīgi paplašināja baltās smilts ieguves nolūkos, kuras izmantoja stikla ražošanai. Parkā izveidots velotūrisma maršruts.

"Piebalgas medus" atrodas Vecpiebalgas novadā, nogriežoties no autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30). Biškopība, apiterapija un stāstījums "Par un ap bitēm". Biškopības produkcijas degustācija un iegāde. Apmeklētājiem ir pieejama sveču darbnīca. Īpaši ar to, ka dravo tikai ar Latvijas stāvstropiem.

Starp cilvēku un zirgu valda īpaša saikne, ne velti zirgs cilvēkam spēj būt gan draugs, gan palīgs, gan sabiedrotais dažādās dzīves situācijās.

Saimniecība “Imanti” piedāvā braucienus zirga kamanās ziemā un ratos – vasaras sezonā.

Viesu māja "Zaļā sala" atrodas pie Rēzeknes apvedceļa (A12). Saimniece gatavo Latgales ēdienus, izmantojot vietējos produktus. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un zvejniekiem.

Latviešu virtuve: Zemnieku brokastis, rupjmaizes kārtojums ar siļķi, rupjmaizes rika ar šprotēm, kartupeļi ar gaileņu mērci, melleņu zupa ar klimpām, cepti āboli, rabarberu deserts.

Īpašais ēdiens: līdaka ar kūpinātu krūtiņu zaļajā mērcē.

Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks.