Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Vēsturiskais akmens, kurā redzama pirms vairāk nekā 200 gadiem iegrebtā robežzīme, norāda uz bijušo robežas vietu starp Kurzemes hercogisti un Krievijas guberņu. Mūsdienās tas iezīmē Babītes un Jelgavas novada robežu. Akmens meklējams austrumos no Kalnciema – Kūdras ceļa (dienvidos no Labā purva) meža stigas malā un nezinātājam var būt grūti atrodams. Šajā nolūkā noderēs ceļa apraksts: Ap 400 m dienvidos no auto stāvlaukuma pie Liliju ezera no Kalnciema – Kūdras ceļa pa labi (austrumos) nogriežas meža ceļš, kas noved lejā no Krāču kalniem. Pa to jādodas ap 170 m tālāk, līdz tas strauji pagriežas pa labi (uz dienvidaustrumiem). Tad jādodas minētajā virzienā, līdz pēc ~ 0,5 km jāpagriežas uz ziemeļaustrumiem, kur vēl pēc ~ 0,4 km kārtējā meža ceļu krustojumā jāpagriežas uz ziemeļiem. Pēc ~ 0,4 km jānogriežas pa labi (uz austrumiem) uz lielas stigas, kuras kreisajā (ziemeļu) pusē aiz meliorācijas grāvja bezlapu periodā jau redzams apaļīgais akmens stāvs. Līdz akmenim ceļu sliktā stāvokļa dēļ var nokļūt tikai ar kājām.

N/A

Atpūtas bāze "Lejasmalas" atrodas Lejas ezera krastā ar skaistu skatu uz salām. Piedāvā latgaļu ēdienus, kas gatavoti no pašu saimniecībā audzētiem produktiem.

Latviešu virtuve: Buļbešnīki (arī ar burkāniem), mājas desas (vārītas, ceptas, asinsdesas), sekonkas (siltais ēdiens no cūkas orgāniem), zivju zupa, kūpināts zutis, pildītas līdakas, zivju kotletes, bērzu sulas, kandža.

Īpašais ēdiens: Aulejas kļockas.

N/A

Atrodas pilsētas centrā, Raiņa ielā 4. Dievnams celts (1932. – 1938. g.) vecās koka baznīcas vietā neogotikas stilā (J. Cīruļa projekts). Jāpiemin, ka līdz pat 1994. g. ēkā bija izvietojies kinofilmu iznomāšanas punkts. Tagad baznīcā apskatāma izstāde „No pamatiem līdz torņa smailei, senie Latgales būvamati fotoattēlos”, kur 108 fotoattēlos ir dokumentēts baznīcas celtniecības process. Interesenti var uzkāpt zvanu tornī un apskatīt Rēzekni no 37 m augstuma.

N/A

Dievnama mūri kā svētvieta glabā ne tikai svētuma starojumu, mierinājumu, bet arī smagus, rūgtus un iznīcinošus notikumus. Vairākkārt pārbūvēta, sagrauta, dedzināta, un tomēr atjaunota.

N/A

Igaunijas galvaspilsēta. Vecpilsēta (UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā) - izcils viduslaiku (14. – 15. gs.) apbūves piemineklis. Bijusī Hanzas pilsēta.

N/A

Siguldas Jaunā pils būvēta (būvmeistars J. Meņģelis) laikā no 1878. - 1881. g. un tās īpašnieks bija kņazs Kropotkins. Pils torni paaugstināja 1937. g. (arhitekts A. Birkhāns). No 1923. - 1940. g ēkā atradās Rakstnieku pils (saimniekoja Latvijas Preses biedrība), bet Padomju laikā - kardioloģijas sanatorija. 1993. g. pilī izvietojās Siguldas pilsētas dome, bet no 2003. g. te atrodas Siguldas novada dome. Muižas kompleksā ir saglabājusies koka dzīvojamā ēka (19. gs. vidus), kurā atradās Kropotkina ģimenes mājas, klēts (18. - 19. gs. mija), dārznieka māja (19. gs.) un mūra žogs (19. gs.). Siguldas Jaunā pils tāpat kā Siguldas un Krimuldas pilsdrupas, Krimuldas muiža un Turaidas pils ietilpst Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru kompleksā .

N/A
Lieguma lielāko daļu aizņem sekla un aizaugusi ūdenskrātuve, kurā ligzdo daudzas, t.sk. retas un aizsargājamas putnu sugas. Novērtēts, ka lieguma regulāri ligzdo 150 – 450 lielo ķīru pāri.
N/A

"Spēlmaņu krogs" atrodas Alsungas centrā pie Dižgabalkalna. Krogā var nobaudīt sklandraušus un uz vietas ceptu suitu skābmaizi. Vasarās tūristu grupas uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu (ķiļķēni, žāvētas ribas u.c.) gatavošanas procesā vai mieloties jau pie klātiem galdiem suitiskā garā, kā arī baudīt Suitu sievu (unikālais burdona dziedājums) iespaidīgo priekšnesumu.

N/A

Atrodas pilsētas centrālajā daļā, Latgales iela'88 b. Mūsdienās redzamās vietā 1685. g. par Krakovas karavadoņa Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, ko atjaunoja 1749. g., līdz 1887. g. tā nodega negaisa laikā. Gadu vēlāk sākās divtorņu baznīcas būvniecība (gotikas stils). To iesvētīja 1904. g. Šis ir viens no iespaidīgākajiem Latvijas dievnamiem. Uzmanību ir vērts pievērst vitrāžām ar Sv. Meinarda un Alberta attēliem. Blakus baznīcai atrodas Rēzeknes - Aglonas diecēzes centrs ar bīskapa sēdekli.

N/A

Siguldā, Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšdaļas izvirzījumā starp Paparžu gravu un gravu, pa kuru Gaujas senlejā nolaižas Siguldas – Turaidas ceļš, atrodas Zobenbrāļu ordeņa pils drupas. Pils celtniecību uzsāka 1207. g. Trīs desmitgades vēlāk – 1236. g. pili pārbūvēja Livonijas ordeņa vajadzībām. Siguldas pils stipri cieta karos, kas norisinājās 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. sākumā. Ziemeļu kara laikā to nodedzina un vairāk neatjauno. Tagad pilsdrupas ir restaurētas. Aiz pils konventa ēkas dienvidrietumu korpusa un galveno vārtu torņa skatam paveras iekšējā priekšpils, kur izveidota brīvdabas estrāde (notiek ikgadējie Siguldas Opermūzikas svētki un citi publiski pasākumi) un iespaidīgs skats uz Gaujas senleju, Krimuldu un Turaidu. 

N/A

Darbnīcā top skaisti darbi – lupatu deķi, somas, spilveni ar Latgalei raksturīgām krāsu gammām un kombinācijām. Apmeklētājus iepazīstina ar aušanas tehniku un gatavajiem darbiem. Katrs pats var noaust savu lupatu deķi, iegādāties un pasūtīt darbus.

N/A
6 dienas

Maršruts sākas populārākajā Latvijas kūrortā - Jūrmalā. Tas piemērots gājējiem, kam patīk iet gar jūras krastu, kur mijas gan ar savdabīgo piekrastes šarmu apvītie bijušie zvejniekciemi, gan mazskartas un vientuļas pludmales. Daudzviet ciemos darbojas mazas lauku kūpinātavas, kur ceļotājiem piedāvā žāvētas zivis. Maršruta galamērķis ir Kolkasrags, ko slavenais Latvijas jūrskolas dibinātājs Krišjānis Valdemārs uzskatīja par Eiropas centru. Kolkasrags kā viena no Baltijas jūras bīstamākajām kuģošanas vietām ir pazīstams jau no vikingu laikiem. Kolkasrags ir arī viena no Latvijas putnu vērošanas „top” – vietām.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​

N/A

Nomaļa vieta pašā Latvijas – Lietuvas pierobežā – 5 km dienvidrietumos no Neretas, kur vēstures mīļiem noteikti ir vērts aizdoties. Kādēļ? Viens no iemesliem ir fakts, ka muižas graudu kalte (pamazām tiek atjaunota) un graudu žāvēšanas krāsns (daļa no vecajām koka daļām vēl ir saglabājusies) ir vienīgā tāda Latvijā. No muižas kompleksa palicis ir arī stallis un kalpu māja, kas tagad tiek apdzīvota. Ēkas celtas 18. gs. Saimnieks zina stāstīt interesantus atgadījumus, kas saistīti ar šīs vietas vēsturi.

N/A

Pārgājiens laikā un telpā, jo taka uzskatāmi attēlo šīs vietas vēsturi kopš brīža, kad atkāpās Ledājs – iespaidīgās Gaujas senlejas veidotājs. Smilšakmens iežu atsegumi aizved vairāku simtu miljonu senā vēsturē – Devona periodā, ko sauc arī par „zivju laikmetu”. Bet pavisam nesen šeit parādījās cilvēks, kas arī atstājis savas pēdas. Kā viens no takas apskates objektiem ir 13 m garā Svētavota ala, no kuras iztek Svētavots.

N/A
Dinaburgas taka sākotnēji metas lejā un tad pēc strauja kāpuma uzved stāvajā Daugavas krastā, kur gravu ieskauts paceļas ap 25 m augstais Naujenes (Vecpils) pilskalns - Daugavpils pilsētas " šūpulis". Saglabājušās pilsdrupas, pie kurām izveidots unikāls Dinaburgas pils brīvdabas makets. Objekts atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū un Daugavas loku dabas parkā.
N/A

Rucavas arborētums sastāv no trīs ģeogrāfiski dažādi novietotām vietām Rucavā un tās apkaimē. Pirmā daļa ir pašas Rucavas centra apstādījumi iepretim Rucavas novada domei, kuros aug magnolijas, deicijas, katalpas, baltegļu stādījumi u.c. Otra daļa atrodas pie Rucavas pamatskolas, kur mežā ir izveidota rodedendru, īvju un paciprešu kolekcija. Savukārt, trešā daļa atrodas nepilnus 4 km austrumos no Rucavas – bij. Rucavas muižas vietā (tikai pamati), ko sauc par Muižas kalna stādījumiem. Šī ir viena no ainaviskākajām arborētuma daļām, no kuras paveras neparasti plašs un skaists skats uz Sventājas dabas liegumu, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Šeit 1996. g. arī aizsākās arborētuma veidošana, kas notika Salaspils botāniskā dārza dendralogu Raimonda Cinovska un Ināras Bondares vadībā. Kādēļ par arborētuma vietu izvēlēta Rucava? Tādēļ, ka dienvidkurzemes piejūrā ir maigāks klimats, nekā citur iekšzemē, tādēļ šeit mēs varam apskatīt augam daudzas siltāku zemju eksotisko koku un krūmu sugas. Maijā, kad zied rododendri, Rucavas arborētumā notiek „Dārza svētki”. Arborētuma daļas var apskatīt savā gaitā, bet, ja gida pavadībā, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

N/A

Būvēta ap 1625. gadu. Vairāku gadsimtu garumā dievnams bija galvenā suitu kopienas svētvieta, - tās garīguma un identitātes atbalsts. 1882. gadā baznīcu paplašināja uz sāniem, piešķirot tai mūsdienās redzamo krusta formu. Dievnama interjerā ir apskatāmi holandiešu kokgriezēja Johana Mertensa darbi, kas tapuši ap 1715. gadu. Ērģeles ir būvējis F. Veisenborns 1893. gadā Jēkabpilī. 1910. g. tapa altārglezna. Zem baznīcas atrodas aizmūrētas Šverinu dzimtas kapenes. Dievnamu var aplūkot arī no iekšpuses, iepriekš piesakoties.

N/A

 Atrodas Viesītes centrā, Raiņa ielā 14. Piemiņas plāksne uz Zaļās koka mājas vēsta, ka laikā no 1902. – 1914. gadam te dzīvojis izcilais latviešu ķirurgs, akadēmiķis un profesors Pauls Stradiņš (1896. – 1958.). Piemiņas istabā apskatāmi eksponāti, kas saistīti ar P. Stradiņu un viņa dzimtu. Šobrīd piemiņas istaba ir slēgta. Plānots, ka 2013. gada tūrisma sezonā tā jau atradīsies bijušajā Viesītes skolā Peldu ielā 2.

 

N/A
Ozolmuižas Sv. Pētera un Sv. Pāvila Romas katoļu baznīca celta 1820. gadā par grāfu Plāteru-Zībergu līdzekļiem. Tā ir akmens būve ar nelielu zvanu torni. Lielais mūra altāris ir ar četrām kolonnām un ar lielu masīvu krustu. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
N/A

Meklējams netālu no A9 autoceļa, uz rietumiem no Bataru mājām, kur 1919. g. 22. martā norisinājās cīņa starp ģenerāļa Jāņa Baloža brigādi un lieliniekiem. Atklāts 1936. gadā.