Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Lielākā apdzīvotā vieta Latvijas dienvidaustrumos, ko no dienvidiem apskalo Daugavas ūdeņi, kas vienlaikus ir Latvijas – Baltkrievijas robeža. Valstu robežlīnija iet pa upes vidu. Piedruja sastāv no divām daļām – Piedrujas un Aleksandrovas, kuras atdala centrālā iela (V 631 ceļš). Piedruja izveidojās kā Daugavas kreisajā krastā esošās Drujas pilsētas „pārupes” teritorija. Abas daļas 17. gs. bija Lietuvas lielkņazistes magnātu Sapehu dzimtas īpašumi. Drujas mazstāvu apbūve ar pamesto dievnamu labi pārskatāma no Piedrujas krasta. Piedruju un tās apkaimi ir vērts izstaigāt ar kājām, jo mazstāvu koka apbūve vietām atgādina skatus no etnogrāfiskajos brīvdabas muzejos redzamajiem. Piedruja ir sakopta, starp abām baznīcām ir izveidots ainavisks dārzs. Ar nozīmīgākajiem objektiem – diviem dievnamiem un Daugavas akmeni - iepazīstina Piedrujas taka. Aleksandrovas daļā atrodas tūristu mītne „Piedruja”, kas piedāvā īpašu tūrisma produktu – ''večerinkas'' latgaļu, krievu un baltkrievu stilā. Pirms došanās uz Piedruju ir jāsaņem terminētās atļaujas, kas nepieciešamas uzturoties pierobežā. Robežkontroles postenis atrodas Piedrujā – Daugavas krastā, kur vēl salīdzinoši nesen darbojās viena no Daugavas pārceltuvēm.

N/A

Atrodas ceļa malā starp Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu. „Jāņaskolā” muzejs atvērts 1969. gadā. Tā ekspozīcija ataino divu ievērojamu Latvijas cilvēku – Emīla Dārziņa (1875 – 1910) un Jāņa Sudrabkalna (1894 – 1975) dzīves gājumu un ar to saistītos notikumus. Muzejā piedāvā E. Dārziņa mūzikas skanējuma noklausīšanos, ekskursijas individuāliem apmeklētājiem un grupām, kā arī tematiskus un muzikālus sarīkojumus.

N/A
Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca uzbūvēta ap 1900. gadu no akmens un sarkanķieģeļiem romāņu stilā, ievērojama ar gleznu „Madonna ar bērnu’’, krucifiksu un ērģelēm.
N/A

Nacionālā parka dienvidrietumdaļā jūrā iestiepjas Eldas pussala – skaists un ļoti  omaļš ar kadiķu mežu (alvāriem) noaudzis zemes pleķītis ar interesantu jūras krastu, kur atsedzas silūra perioda nogulumieži. No pussalas gala, kurā slejas vecs Padomju armijas robežsargu tornis (apmeklējumam bīstams!), paveras visaptverošs skats uz Vilsandi salu (atpazīstama pēc bākas), Lonalaidas salu (Loonalaid) – otru lielāko Vilsandi arhipelāgā, Salavu (Salava) un citām mazākām saliņām. Dabas mīļotāji var uzmeklēt Eldas klinti (Elda pank) – ~ 2 m augstu un 0,4 km garu atsegumu, kura piekājē var atrast interesantas ūdens izskalotas fosilijas.

N/A

Durbe ir mazākā pilsēta Latvijā ar slavenu vēsturi, kā arī mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (ap 500 iedzīvotāji). Durbe jau pieminēta 1230. gadā kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu. Durbes apkaimē 1260. g. notika slavenā Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Durbē dzimis pirmais Latvijas ārlietu ministrs Z.A. Meierovics, kā arī dzīvoja un strādāja viens no pirmajiem Latvijas dārzkopjiem Sīmanis Klevers (1834-1922). Pateicoties viņam, apkaimes dārzos atrodamas daudzas retas ābeļu šķirnes. Durbes ģerbonī, kas ir apstiprināts 1925. g., - ir sudraba ābele. Apkaimē ir vairākas saimniecības, kas specializējas augļkopībā, un daudz aktīvu dārzkopju. Ik gadus septembrī notiek ābolu svētki.

N/A

Liellaiva ir speciāli Peipusa un Emajegi apstākļiem pielāgots viduslaiku preču burinieks, kādi bija pazīstami jau 14. gadsimtā. 2006. gadā pēc piecdesmit gadu ilga pārtraukuma Emajegi ūdeņos atkal tika nolaista šāda liellaiva ar nosaukumu "Jõmmu". Liellaivu biedrība (Emajõe Lodjaselts) rīko dažādus izbraucienus un dabas tūrisma pasākumus pa upi un Peipusa ezeru. Uz "Jõmmu" klāja tiek gaidīti arī mazie laivu draugi, lai iepazītos ar seniem rokdarbiem un laivu būvēšanu.

N/A

Izbraucot no Kolkas Melnsila virzienā, pa ceļam var piestāt pie Zēņu dīķa. Tā ir 1,3 ha liela mākslīga ūdenskrātuve, ko 20.gs. 60.gados izraka, lai iegūtu ledu Kolkas zivju fabrikas vajadzībām. Makšķerēšana un pastaigas. Apsaimnieko biedrība “Kolkas makšķernieku klubs”.

N/A

Kādreizējās Tabivere muižas vējdzirnavās darina dažādu garšu mājas alu. Dzirnavās iespējams degustēt alu kopā ar uzkodām, kā arī tiek rīkotas meistarklases.

N/A
Liela meža masīva paslēptais un ieskautaos objekts pašlaik ir pamests un netiek izmantots. No tā līdz jūras krastam ir 0,6 km, kur redzamas vēl vienas ēkas paliekas.
N/A

Lieliska vieta svinībām vai atpūtai Minijas ielejā Žemaitijā. Kafejnīca 100 pers. un konferenču zāle, kuras izvietotas 6 ha lielajā teritorijā. Spēļu laukumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kanoe, burbuļvanna un pirts. Nakšņošanai viesnīcas numuriņi, koka namiņš vai 2-zvaigžņu kempings. Pieejama ēdināšana. 
 

N/A

Hercoga Jēkaba krogs atrodas Jēkabpils pilsētas vēsturiskajā centrā netālu no Daugavas dambja. Izceļas ar eksotisko ēdienu klāstu.

Latviešu virtuve: Siera salāti, baraviku zupa, podiņš ar vistu vai cūkgaļu, zemeņu zupa ar saldējumu.

N/A

Arī 18. novembra laukums. Tas sācis veidoties 18. gadsimtā kā tirgus laukums. Tā dominantes bija 1752. g. celtais rātsnams (nav saglabājies) un aptieka, kas šajā ēkā darbojas no 1810. g. līdz pat mūsdienām. 2010. gadā laukumā izveidota strūklaka, kam ir pilsētas ģerboņa forma.

N/A

Ziemeļaustrumos no Mazirbes baznīcas, - starp dievnamu un Pakalnu mājām laukā redzami divi mēra akmeņi. Uz lielākā virsmas bijis (šobrīd izdzisis) teksts par lībiešiem, kurus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un mēris. Pie lielākā akmens sāna atbalstīts otrs (vismazākais) mēra akmens, kas savulaik atradies pie Pakalnu mājām. Izdzisušais teksts stāstījis par armijām, kas staigājušas pa Kurzemi, badu un mēri. Trešais – Lielais mēra akmens atrodas aiz Mazirbes mācītājmuižas. Tajā iekaltais teksts (nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par vietējo mācītāju (mira no mēra) un pastorāta izveidi Sīkragā. Vienlaikus tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs mēra akmeņi „stāsta” par 1710. gada Lielo mēri un teksti tajos iegravēti laikā no 1711. - 1734. gadam.

N/A
3 dienas

Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienaslauku krodziņos. 

N/A

Laipu taka, kas izved cauri augstā tipa purvam, kura vidū iegūlis Teirumnīku purva ezers. Tā krastā atrodas labiekārtota atpūtas vieta. Izejas punktā var atgriezties pa meža ceļu. Ietilpst Lubāna mitrāja teritorijā.

N/A

Viesu māja Sila ezera krastā. Vasaras māja, atsevišķā ēkā pirts un atpūtas telpa ar kamīnu. Pirts mājā - kamīnistaba, pirts, duša,  2-vietīga guļamistaba. Vasaras mājā - viena istaba ar 2 atsevišķām gultām, sausā tualete. Makšķerēšanas iespējas, laivas, ugunskura un telšu vietas.

N/A

Otra vieta Kuršu kāpu Lietuvai piederošajā teritorijā, kur var iepazīt „tuksneša ainavu". 52 m augstās Pārnidas kāpas apskati var sākt ar Saules laikrādi (celts 1995. g., godinot Lietuvas neatkarības atgūšanas dienas piecgadi), no kura paveras Baltijas valstīm neparasta ainava līdz pat Lietuvas – Krievijas robežai. Te joprojām ir redzamas ceļojošās kāpas, kas radās 18. gs., cilvēkiem izcērtot mežus! Interesanti (īpaši vakaros!) ir arī skati uz Nidas pilsētiņu un Nidas ostu. Kuršu jomas pusē ir izveidota marķēta dabas izziņas taka, kas ved (sekojiet līdzi marķējumam!) arī pa kāpas smiltājiem. Šīs vietas apskatei ir jārēķinās ar ~ 1h. Uzmanību! Novirzīties no takas un pārvietoties pa kāpu smiltājiem nav atļauts!

N/A

Atrodas Burtnieka ezera austrumu krastā – uz ezera poldera dambja. Pavasara un rudens migrāciju laikā – laba putnu vērošanas vieta. Putni redzami ne tikai ezera piekrastē, bet arī poldera mitrajās pļavās.

N/A

Seno un mūsdienīgo amatu prasmju popularizēšana, izkopšana un tālāknodošana.

N/A
1 diena

Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām uz Melnalkšņu dumbrāja laipu. Melnalkšņu dumbrāja laipa ir viena no īsākajām un interesantākajām takām Ķemeru nacionālajā parkā (600 m). Melnalkšņu dumbrājā Vēršupītes krastos novērojami dabiskam mežam raksturīgi elementi – jauni, kā arī veci un dobumaini koki, kritalas, sausoņi, ciņi. Daudzveidīga ir meža putnu fauna. Jebkurā gadalaikā melnalkšņu dumbrājs ir īpašs. Taču visā krāšņumā dumbrājs atklājas tieši pavasarī. Vēršupītes pālu laikā ūdeņi pārklāj lielāko dumbrāja daļu, bet visapkārt zied zeltainās purenes, gaiss vibrē no putnu dziesmām un dzeņu bungošanas.